– Kā sanāca, ka jūs savu dzīvi saistījāt ar sportu? Kāpēc izvēlējāties tieši peldēšanu?
– Mana ģimene visu laiku ir bijusi sportiska. Arī es jau bērnībā sāku izmēģināt dažādus sporta veidus – gan parasto, gan mākslas vingrošanu. Vēlāk gāju arī uz daiļslidošanu, taču vienreiz nodarbībās uz ledus guvu traumu un nejauši nonācu pie peldēšanas. Aizgāju uz veselības grupu, kur mani ieraudzīja trenere Gaļina Širokova, un tā arī paliku peldēšanā.
– Cik apmierināta esat ar savu izvēli?
– Pilnībā, jo ļoti mīlu šo sporta veidu.
– Kas jūs peldēšanā aizrauj?
– Man patīk, ka tā nav traumatiska, turklāt piesaista tas, ka peldēšana skaisti izskatās un ir salīdzinoši mierīgs sporta veids.
– Vai reizēm nerodas sajūta, ka pārāk daudz nākas dzīvoties pa ūdeni? Vasarā, kad karsts, tā ir viena lieta, bet ziemā?
– Protams, gadās brīži, kad dodos uz treniņu, lai gan patiesībā negribas. Taču palīdz apziņa, ka savs darbs ir jādara. Man patīk peldēt, tādēļ iekāpt ūdenī nav problēmu. Vienkārši jāpasaka sev, ka jāstrādā un jālec iekšā. Īpaši tas noder, kad, piemēram, ziemā ir divi treniņi, tu ej peldēt uz baseinu agrā rītā, un ūdens tajā ir tik auksts… Vajag kārtīgi pierunāt sevi, lai ielēktu ūdenī. Bet pēc tam, kad nopeldi savu treniņu, izdari plānoto, uzreiz rodas ļoti laba sajūta.
– Kāpēc ziemā ir divi treniņi?
– Dažreiz, gatavojoties sacensībām, es peldu nevis reizi, bet divreiz dienā – no rītiem un vakarā.
– Vai vasarā, kad ārā valda karsts laiks, patīk kaut kur aizbraukt nopeldēties?
– Jā, bet tad vienkārši braucam un atpūšamies. Parasti uz jūru, uz Jūrmalu. Forši ir arī Ikšķilē pie Daugavas.
– Kā jums sokas mācībās?
– Esmu pabeigusi pamatskolu tālmācībā. Pēc devītās klases iestājos Ogres Valsts tehnikumā, taču sapratu, ka man ir diezgan grūti apvienot peldēšanu ar skolu klātienē, tāpēc aizgāju prom. Šobrīd esmu atgriezusies Rīgas 1. Tālmācības vidusskolas 10. klasē, kur turpināšu apgūt zinības.
– Kas jums vēl dzīvē patīk? Varbūt ir savi hobiji?
– Mana dzīve nav pakārtota tikai sportam. Mēģinu arī kaut ko jaunu, man ir daudz hobiju, piemēram, ģitāras spēle. Tāpat ļoti mīlu pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Principā vienalga kur, mājās vai ceļojumā, galvenais, lai visi esam kopā. Cenšamies arī visus svētkus svinēt kopīgi, cik tas ir iespējams.
– Kā jūs uzturat savu ķermeni fiziskajā formā?
– Protams, eju uz sporta zāli, kur izpildu spēka vingrinājumus ar svariem. Tāpat ir speciāli līdzsvara vingrinājumi, kas darbojas uz visiem iekšējiem muskuļiem. Lokanības trenēšanai taisu jogu, bet elpošanas vingrinājumi lieliski noder, lai nomierinātos.
– Katram sporta veidam piemīt savs izaicinājums. Vai ir grūti būt peldētājam?
– Ar zināmiem apgrūtinājumiem jārēķinās ikvienam sportistam, un peldēšana nav izņēmums. Protams, ir grūtības, bet tās nav nepārvaramas.
– Kādas sajūtas valda pirms starta? Allaž esat mierīga vai tomēr vismaz dažreiz iekšā jūtams satraukums?
– Vienmēr cenšos būt pārliecināta par sevi. Eju uz startu ar domu, ka esmu gatava, jo zinu, ko daru. Tas palīdz būt mierīgai un drošai, ka viss izdosies.
– Vai kādreiz ir gadījies, kad nākas vilties un pat varbūt sev kaut ko pārmest?
– Protams, ir bijuši šādi brīži, it īpaši pēc traumām, rehabilitācijas laikā. Tad uzreiz galvā uzvirmo domas par to, kāpēc neizdevās. Bet parasti es sevi nesteidzinu, piemēram, pēc traumām uzreiz negaidu ļoti labu rezultātu, jo zinu, ka pēc kāda laika jau būs labāk.
– Minējāt, ka peldēšana nav traumatiska, taču tagad runājat par savainojumiem. Sanāk, ka tomēr arī peldēšanā gadās traumas?
– Lielākā daļa no traumām ir gūta sausajos treniņos, nevis baseinā. Baseinā satraumēties ir grūti, bet sausajos treniņos gan tas ir iespējams. Starp citu, šajās sacensībās es piedalījos pēc smagas traumas, kurai sekoja divas operācijas, gadu ilgs rehabilitācijas periods un atgriešanās sportā ar lielas speciālistu komandas palīdzību.
– Pēdējās sacensībās esat kļuvusi par Latvijas čempioni visās tauriņstila distancēs. Ar kādiem vēl sasniegumiem varat palepoties?
– Es uzstādīju Latvijas rekordu 2022. gadā vecumā līdz 14 gadiem 100 m tauriņstilā, kurš līdz šodienai nav pārspēts. 2023. gadā starptautiskajās sacensībās «Grand Prix International de la Ville Seraing» Beļģijā, kur piedalījās 34 peldēšanas klubi no sešām valstīm, es kā Latviju pārstāvoša peldētāja ieņēmu trešo vietu labāko sportistu topā pēc uzrādītajiem rezultātiem. Valmierā Latvijas čempionātā uzstādīju arī Latvijas rekordu U16 grupā 100 m tauriņstilā. Esmu priecīga, ka man ir viens no labākajiem laikiem.
– Vai jums ir kādas ieceres sportā un tieši peldēšanā? Varbūt arī kādi augstāki mērķi?
– Es īstenībā neko daudz nesapņoju, man nav konkrētu mērķu, jo zinu – ja turpināšu strādāt, rezultāti uzlabosies. Tāpēc es vienkārši strādāju un daru to, kas man patīk.
– Kā vērtējat savas treneres Gaļinas Širokovas ieguldījumu?
– Man ir divi treneri – ūdenī Gaļina Širokova un sausajos Diāna Stajevska. Esmu viņām ļoti pateicīga. Treneres visu laiku ir tuvumā un sniedz vajadzīgo atbalstu. Kad gadījās kaut kādas traumas vai zuda motivācija peldēt, viņas bija blakus un motivēja, iedvesmoja turpināt.
– Kādas jums ir attiecības ar pārējiem kluba peldētājiem, cik draudzīgi esat? Varbūt svinat svētkus kopā?
– Klubā peldētāju ir diezgan daudz, bet mēs pārāk bieži netiekamies, jo kāds mācās, cits strādā. Bet mums ir labas attiecības ar visiem kluba biedriem. Atbalstām cits citu, kad notiek treniņnometnes, to laiku vienkārši izbaudām.
– Ko jums gribētos dzirdēt novēlējumā?
– Vienkārši – strādāt tālāk.
– Lai jums nekad nepietrūkst enerģijas turpināt!