Uz Bjalistoku kopā ar Tomu Ābeli devās arī viņa kluba biedrs Andris Čakars. Kvalifikācijā abi uzrādīja labu rezultātu – Toms ieņēma astoto, bet Andris devīto vietu. Jau pirmajā izslēgšanas turnīra kārtā viņiem nācās sacensties savā starpā, un pārāks izrādījās Toms Ābelis. Nākamajā cīņā pretī stājās kvalifikācijas uzvarētājs, taču Toms viņu pārliecinoši pieveica ar 6:0.

“Brīdī, kad uzvarēju kvalifikācijas līderi, sapratu, ka šajā turnīrā varu pacīnīties par medaļu,” saka Toms Ābelis. “Šis panākums spārnoja un deva nepieciešamo ticību saviem spēkiem.” Pusfinālā suntažnieks aizvadīja sīvu cīņu ar vietējo sportistu. Pēc pieciem setiem rezultāts bija 5:5, tādēļ uzvarētāju noteica ar izšķirošās bultas palīdzību. Abiem sportistiem tā aizlidoja mērķa kreisajā pusē un trāpīja astotniekā, tomēr poļu loka šāvēja bulta bija par dažiem milimetriem tuvāk centram.

“Cīņa ritēja ļoti līdzīgi, un arī izšķirošais šāviens nebija slikts, lai gan nedaudz sasteidzu tā izpildi,” atzīst Toms Ābelis. “Abi trāpījām gandrīz identiski, tāpēc šoreiz visu izšķīra pavisam neliela veiksmes tiesa. Redzēju, ka pretinieks ir uzvarams, taču šajā duelī viņam paveicās vairāk.” Neraugoties uz sāpīgo zaudējumu pusfinālā, vēl bija jāsaņemas cīņai par bronzu. Tajā Toms jau no paša sākuma demonstrēja pārliecinošu sniegumu un ar 6:0 pārspēja kvalifikācijas trešās vietas ieguvēju.

Precizitātei vajadzīgs miers

Loka šaušanā svarīga ir ne tikai fiziskā sagatavotība un tehnika. Tikpat būtiska ir spēja īstajā laikā kontrolēt emocijas un nenovērst uzmanību. “Pirms šāviena galvenais uzdevums ir nomierināties un sakārtot domas,” skaidro Toms Ābelis. “Tajā mirklī vairs nav vietas liekiem aprēķiniem un šaubām. Šāviens ir jāizpilda ar maksimālu fokusēšanos un pietiekami ātri. Tiklīdz sāc pārāk daudz domāt un kalkulēt, koncentrēšanās zūd. Šāviena brīdī viss jau ir izšķirts.”
Atskatoties uz startu Polijā, Toms atzīmē turnīra atmosfēras radīto pozitīvo iespaidu. Starp dalībniekiem valdīja draudzīga un atvērta gaisotne, tādēļ sacensības ļāva ne tikai pārbaudīt savas spējas starptautiskā konkurencē, bet arī iegūt jaunu pieredzi.

Lielu lomu spēlē pašdisciplīna

Loka šaušana Toma Ābeļa dzīvē ienāca pirms četriem gadiem. Viņu saistīja iespēja nodarboties ar sporta veidu, kurā vecums nav izšķirošs faktors un sportists savu ceļu var sākt arī vēlāk. “Tolaik atradu iespēju izmēģināt loka šaušanu, un man iepatikās,” stāsta Toms. “Tāpēc drīz vien pats iegādājos profesionālu loku.”

Šobrīd sportists trenējas aptuveni trīs reizes nedēļā. Lai sasniegtu augstāko starptautisko līmeni, ar to gan nepietiek. Pasaules vadošajās valstīs treniņu procesam tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība – loka šāvējiem pieejamas modernas tehnoloģijas, treneru komandas un mentālās sagatavotības speciālisti. Latvijā šo sporta veidu lielākoties nākas apvienot ar citiem pienākumiem.

Polijas turnīru Toms uztvēra arī kā nozīmīgu pārbaudi: “Šīs sacensības man bija sava veida tests – gribēju saprast, kā jūtos citos apstākļos un cik labi spēju konkurēt ar sportistiem no citām valstīm. Man ir arī augstāki mērķi, un šis bija solis ceļā uz kaut ko lielāku.”

Lai gūtu panākumus loka šaušanā, nepieciešama perfekta fiziskās un mentālās sagatavotības kombinācija. “Man patīk, ka loka šaušanā visu laiku jākontrolē sevi,” teic Toms Ābelis. “Ja vēlies gūt panākumus, tev jāiemācās veikt visas darbības pēc iespējas precīzāk, neko nesasteigt un nepieļaut paviršību. Pastāvīgi jābūt fokusā, un katrs labs šāviens ir sava veida apliecinājums pašam, ka tu to vari.”

Klusībā loloti lielāki mērķi

Starptautiskajās sacensībās Toms Ābelis pārstāv ne tikai Latviju, bet cenšas izcelt arī Ogres novadu un it īpaši Suntažus. Viņam ir svarīgi popularizēt gan vietu, no kuras nācis, gan loka šaušanu – sporta veidu, kas Latvijā joprojām nav plaši pazīstams.

Toma nākamie mērķi būs atkarīgi no sezonas turpinājuma un sportiskās formas. Viņš apzinās, ka līdz pasaules labāko šāvēju līmenim vēl ir tāls ceļš ejams, turklāt vadošo valstu sportisti treniņiem var veltīt daudz vairāk laika, kamēr Latvijā vairumam loka šāvēju arī jāstrādā.

Tomēr Toms Ābelis uz šādu situāciju raugās kā uz izaicinājumu. Polijā izcīnītā bronzas medaļa, kā arī agrāk iegūtās godalgas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sacensībās kalpo kā vēl viens apliecinājums tam, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. “Medaļu man ir diezgan daudz, taču Polijā gribējās paskatīties mazliet tālāk – vai varu konkurēt arī citā līmenī,” saka loka šāvējs. “Tāpēc šī godalga ir īpaši patīkama. Kad atgriezies mājās ar medaļu, vienmēr ir sajūta, ka esi kaut ko sasniedzis un brauciens nav bijis veltīgs.”

No Bjalistokas atvestā bronza kļuvusi par apliecinājumu progresam, taču sportistam pašam svarīgāka par vienu godalgu ir iespēja turpināt attīstību. Nākamajos startos viņš cer spert vēl vienu soli pretī augstākiem mērķiem.