– Kā vērtējat savu sniegumu Latvijas čempionātā, kas norisinājās Igaunijas pilsētā Otepē? Vai izdevās sasniegt plānoto rezultātu līmeni?

– Nostartēju apmēram tik labi, kā biju gaidījusi, bet vienmēr gribas savu sniegumu uzlabot. Vērtējot kopumā, esmu apmierināta ar rezultātu. 

– Kādi ir šajā sezonā izvirzītie uzdevumi?

– Galvenais šobrīd ir augt meistarībā, izlabot pagaidām esošās kļūdas gan lēkšanā, gan lidojumā un uzstādīt arvien labākus rezultātus.

– Kāpēc izvēlējāties tieši tramplīnlēkšanu, kas jūs tik ļoti tajā piesaista?

– Es atceros, ka mana vecākā māsa Alise sāka nodarboties ar šo sporta veidu un viņai tas šķita ļoti interesants. Turklāt mūsu mājas tuvumā bija viens tramplīns, kas raisīja papildu interesi. Kad Alise gadu jau bija trenējusies tramplīnlēkšanā, viņa sāka vest mājās daudz medaļu un kausu par uzvarām un sekmīgiem startiem dažādās sacensībās. Tad arī es sapratu, ka gribu būt tikpat veiksmīga kā viņa un arī iegūt dažādas balvas. Tādēļ es sāku nodarboties ar tramplīnlēkšanu un turpinu joprojām.

– Droši vien tagad arī jums ir savas medaļas un kausi?

– To sakrājies daudz, it īpaši no iepriekšējiem gadiem. Patlaban vairs nav tik pateicīgs laiks apbalvojumu krāšanai, jo ir pienācis periods attīstīt prasmes un pāriet uz jaunu līmeni. Manā vecumā to izdarīt ir ļoti grūti, jo konkurence ir liela. Tādēļ vienkārši jāstrādā un jābūt pacietīgai, jāsaprot, ka vēl daudz jāaug, lai sasniegtu nākamo līmeni. Jāiet soli pa solim.

– Cik jums gadu ir šobrīd?

– Pašlaik man ir 15 gadu un es startēju U16 vecuma grupā.

– Vai visu dzīvi esat bijusi mērķtiecīga, pastāvīgi tiecaties sasniegt iecerēto?

– Domāju, ka jā. Es jau sen loloju ideju pietiekami jaunā vecumā sākt trenēt lēkšanu augstākajā līmenī. Man nebija konkrēta plāna, bet zināju, ka to varēšu izdarīt. Es tagad dzīvoju un trenējos Slovēnijā, Kranjas pilsētā, netālu no galvaspilsētas Ļubļanas.

– Esat apmierināta ar aizvadītā gada laikā gūto progresu?

– Noteikti. Slovēnijā apmācība virzās diezgan progresīvi. No saviem jaunajiem treneriem es iemācos daudz ko jaunu. 

– Tas nozīmē, ka mamma Margarita Sokolova vairs nav jūsu trenere?

– Nē. Tagad mani treneri ir Zorans Zupančičs un Urša Križnara.

– Pārcēlāties uz Slovēniju tāpēc, ka Latvijā nav piemērotu tramplīnu un Slovēnijā ir spēcīgāki treneri?

– Apstākļus nevar salīdzināt. Latvijā īstu treniņu iespēju praktiski nav, bet Slovēnija ir kalnu valsts, tādēļ šeit ir daudz tramplīnu. Turklāt to vidū ir arī lielas sporta būves, kurās notiek pasaules augstākā līmeņa sacensības. Piemēram, Kranjā ir 108 metru jaudas tramplīns, no kura es pagaidām lecu. Arī Planicā un Ļubno ir lielie tramplīni. Savukārt pie tagadējiem treneriem man ir vairāk iespēju pilnveidot meistarību. Es daudz ko ieguvu no mammas, bet vienmēr pienāk laiks, kad vajag pamainīt esošo apkārtni, jo šādas pārmaiņas palīdz augt.

– Noprotu, esat apmierināta ar jaunajām treniņu iespējām Slovēnijā?

– Jā, protams. Es mēģinu ņemt visu iespējamo, ko man dod šīs nodarbības augstākā līmeņa treneru vadībā. 

– Kādās jomās jūs varat rast lielākās meistarības pilnveidošanas iespējas?

– Tagad es burtiski katru dienu varu lēkt no lielajiem tramplīniem. Tas man noteikti palīdzēs izaugt mentāli, un uzlabosies arī lēcienu kvalitāte. Daudz kas ir jāmaina un jāapgūst no jauna.

– Lidojuma tālums, lēciena tehniskais izpildījums, stabilitāte, piezemēšanās – vai ir vēl kāda nianse, kas prasa sevišķu pieslīpēšanu?

– Vispirms tā ir mentālā veselība un domāšana. Man lēkšanas laikā jāmācās domāt savādāk. Piemēram, lidojuma fāzē man nevajag «stiepties» un censties turpināt lēcienu, bet vienkārši iztaisnoties, kas tagad jau labāk izdodas. Kad viens treneris izteic šādu vai līdzīgu domu, sākumā var nesaprast, bet, kad arī otrs pasaka faktiski to pašu, tikai mazliet savādāk noformulē, rodas skaidrība, kas no tevis tiek prasīts.

– Kādi ir tuvākie un tālākie plāni? Ilgtermiņā varbūt tā ir piedalīšanās Pasaules kausa izcīņā, varbūt arī Olimpiskajās spēlēs?

– Sākumā man būtu ļoti labi izmēģināt spēkus mazliet zemāka ranga sacensībās, piemēram, Kontinentālajā kausā. Būtu ļoti forši startēt pasaules junioru čempionātā. Bet es vēl nezinu, vai izdosies tam kvalificēties. Tas atkarīgs no tā, cik sekmīgi trenēšos un cik ātri spēšu sasniegt nepieciešamo līmeni.