– Cik šobrīd jums ir audzēkņu?

– Apmēram 25.

– Kā izdodas panākt, ka jūsu trenētie sportisti gūst tik augstus rezultātus?

– Pirmkārt, droši vien ir paveicies, ka pie manis trenējas talantīgi bērni. Talanta trūkuma gadījumā rezultātus sasniegt būtu daudz grūtāk, neraugoties uz to, cik gudrs ir treneris un cik uzcītīgi trenējas audzēknis. Otrkārt, runājot jau par savu ieguldījumu, varu teikt – man piemīt augstas darba spējas un neatlaidība. Es daudz pētu, meklēju, salīdzinu un iegūto informāciju izmantoju treniņos. Treškārt, man ļoti palīdz arī spēja veidot labu kontaktu ar bērniem un jauniešiem – viņi to jūt. Trenera darbā nepietiek ar zināšanām vien, svarīgi arī pareizi izskaidrot, kāpēc konkrētais vingrinājums vai metode ir vajadzīga. Mums nav tikai formālas attiecības «treneris–audzēknis» – mēs spējam parunāt arī par skolu, sadzīvi, to, ko jaunieši dara ārpus treniņiem. Tāda pieeja palīdz bērniem atvērties, viņi sāk uzticēties, un tad arī treniņu darbs rit vieglāk. Mēs viens otru iepazīstam, un viņi pieņem to, ko piedāvāju.

– Vai saviem audzēkņiem prasāt atskaites arī par mācībām?

– Izglītība vienmēr ir prioritāte, un to pastāvīgi jauniešiem atgādinu. Skola un augstskola ir obligāti posmi, ko nedrīkst atstāt novārtā. Protams, ir patīkami, kad labas sekmes mācībās var apvienot ar augstiem sasniegumiem sportā. Man ir lieliski piemēri, kad audzēknes vidusskolas eksāmenos saņēmušas teicamu vērtējumu, paralēli startējot augstā līmenī. Nereti dzirdēti apgalvojumi, ka sports traucē mācībām, taču bieži tie ir tikai vecāku pieņēmumi. Pat, regulāri dodoties uz treniņnometnēm ārzemēs, var izcili nokārtot 12. klases eksāmenus. Vajadzīga tikai pareiza motivācija un plānošana.

Es vienmēr respektēju jauno sportistu mācību grafiku – pielāgoju treniņu laikus, organizēju individuālus nodarbību plānus. Man ir svarīgi, lai audzēkņi varētu apvienot mācības un sportu, tāpēc esmu elastīgs un gatavs atrast risinājumu katram. Izstrādāšu individuālo plānu, vienmēr visu saskaņosim. Es spēju pielāgoties apstākļiem un jauniešu vajadzībām.

– Kur jūs rodat tādas apbrīnojamas darba spējas?

– Pedagoģisko talantu, domāju, esmu mantojis no mammas – viņa ir skolotāja. Ne tieši sportā, bet prasme strādāt ar cilvēkiem mums ir līdzīga. Svarīgi arī tas, ka es mīlu sportu, mani fascinē detaļas, rezultāti, statistika. Vienmēr esmu vēlējies padziļināti izprast procesu. Man ir arī ļoti liela motivācija sasniegt dzīvē augstus rezultātus. Pats esmu sportojis tikai skolas, ne profesionālā līmenī, bet man piemīt talants savas zināšanas un pieredzi, ko esmu ieguvis augstskolā un trenera karjerā, nodot citiem, tādējādi palīdzot audzēkņiem piepildīt viņu mērķus. Vienmēr cienu savus sportistus – nepārtrenēju un neprasu neiespējamo. Ja viņi, strādājot pēc manas metodikas, sasniedz augstvērtīgus rezultātus, tas dod lielu gandarījumu.

– Vai sadarbojaties ar citiem treneriem, apmaināties ar pieredzi? Varbūt katram tomēr ir savi mazie noslēpumi?

– Ja ir vēlme sasniegt augstus rezultātus, bez pieredzes apmaiņas neiztikt, nekādu noslēpumu nav. Ir kolēģi, ar kuriem izveidojušās ļoti labas attiecības, ar citiem – neitrālas. Sacensībās un nometnēs sanāk daudz savā starpā komunicēt. Mans kolēģis no Jūrmalas Andis Austrups ir izveidojis treneru klubiņu – reizi nedēļā tiekamies tiešsaistē, pārrunājam dažādas tēmas, dalāmies pieredzē. Es uzskatu, ka zināšanas nav jātur pie sevis – Latvijā mūsu ir pārāk maz, lai katrs strādātu tikai savā stūrī. Sadarbība ir nepieciešama, ja gribam gūt panākumus arī ārpus valsts robežām.

– Kāds ir augstvērtīgākais rezultāts, ko sasniedzis kāds no jūsu audzēkņiem?

– Noteikti jāpiemin Artūra Pastora 16. vieta pasaules čempionātā telpās pieaugušo konkurencē. Tobrīd, ziemā, viņš oficiāli bija sešpadsmitais labākais pasaulē. Protams, ir izcīnīti arī daudzi Baltijas čempionu tituli dažādās vecuma grupās, bet šis Artūra Pastora sasniegums ir īpaši nozīmīgs.

– Noteikti viens no jūsu mērķiem ir sagatavot sportistu startam olimpiskajās spēlēs?

– Tas būtu lieliski. Mēs pastāvīgi strādājam un darām visu labāko, kas vien iespējams. Apsolīt gan neko nevaru, jo olimpiskie normatīvi ir ļoti augsti. Tādēļ kvalificēties dalībai pasaules prestižākajās sporta sacensībās ir ārkārtīgi grūti. Bet, protams, vienmēr tiek izvirzīts uzdevums sasniegt visaugstāko līmeni. Ja nebūs augsta mērķa, kāda vispār jēga censties? 

– Kā izdodas atrast laiku visiem 25 audzēkņiem?

– Viņi trenējas grupās, atkarībā no vecuma un specializācijas. Katrai grupai nodarbības notiek atsevišķi, dažādos laikos. Ir arī individuāli treniņi, īpaši garo distanču skrējējiem, kuriem liela daļa darba jāveic pašiem. Ja kāds netiek uz oficiālo treniņu, vienojamies par individuālu nodarbību. Visu var apvienot, ja ir motivācija un pareizi uzstādīti mērķi. Vieglatlētika ir mans dzīvesveids, tāpēc es varu daudzas lietas pakārtot un atrast labākos risinājumus audzēkņu vajadzībām.

– Ja darba dienās ir treniņi un brīvdienās sacensības, vai jums atliek laiks atpūtai?

– Jā, jo sezona ilgst tikai noteiktu laiku. Kad beidzas ziemas vai vasaras sezona, ir nosacīts atpūtas periods. Tad varu aizbraukt ceļojumos. Ikdienā arī pietiek laika, lai ar sievu apmeklētu teātri, koncertus. Viss atkarīgs no pareizas plānošanas – ja pareizi saliec grafiku, laiks atradīsies arī draugiem un hobijiem.

– Dzirdēts, ka plānojat jauno audzēkņu uzņemšanu?

– Gribu izveidot jaunu grupu 2012., 2013. un 2014. gadā dzimušiem zēniem. Jaunajiem talantiem būs iespēja pievienoties treniņiem.

– Kādi ir uzņemšanas nosacījumi?

– Jāizpilda noteikti kontrolnormatīvi vai jāstartē dalībnieku atlasē. 28. augustā rīkosim Ogres novada Sporta centra iekšējās sacensības bērniem un jauniešiem, kuri vēlas sākt trenēties. Pārbaudīsim viņu fizisko sagatavotību, un labākie tiks uzņemti grupā. Ja kāds netiks sacensību dienā, normatīvus varēs izpildīt arī vēlāk. Es vienmēr saku – ja sporta skolas grupa nav pieejama, ir iespēja trenēties arī interešu izglītības programmā, kur mērķis nav rezultāti, bet kustību prieks. Sporta skolā uzdevumi ir augstāki, tāpēc arī pārbaudes ir nopietnākas.

– Lai izdodas atrast daudz jauno talantu!