Ričards zināms kā atzīts "Ogre United" uzbrucējs, savulaik viņu kā komandas "Ogres NSC" uzbrucēju par Jaunatnes čempionāta Meistarības grupas labāko spēlētāju vecuma grupā U16 pasludināja Latvijas Futbola federācija. Sports un sasniegumi viņa dzīvē ir neiztrūkstoši. Arī fitnesa sacīkšu sporta pasākumā HYROX Ričards kopā ar savu tēti Pēteri nav jau pirmo gadu.
HYROX pasākums ir sacīkstes apļa stilā, kas sastāv no 8 funkcionālo kustību stacijām, un pirms katras no tām jāveic 1 kilometra skrējiens. Stacijas: Slēpju ergometrs, ragavu stumšana, ragavu vilkšana, burpī lēcieni uz priekšu, airu ergometrs, fermeru nēsāšana, izklupieni, bumbas metieni pie sienas.
HYROX sacensību formāts visā pasaulē paliek nemainīgs. Cilvēki sacenšas tieši tādā pašā formātā un par laiku, kas ļauj iegūt reāllaika globālo līderu saraksta rezultātus un pasaules reitingus.
Dalība iepriekšējās HYROX Rīga sacensībās, foto - no personīgā arhīva
Šogad viņiem bija mērķis mazliet uzlabot savu sniegumu, tomēr izdarītais pārsteidza viņus pašus.
"Viņš nav normāls, nopietni," ar humora dzirksti notikušo komentē ogrēnietis, bioloģiskais lauksaimnieks Pēteris Dimants.
"31. maijā ieradāmies, uzlikām virsū trakerus un - aiziet! Piedalījāmies dubultajā disciplīnā," tā savu stāstu iesāk Ričards. Viņš detalizēti izstāsta distances norisi.
"No sākuma noskrien vienu kilometru, pēc tam 1000 metri - slēpošana. Piedaloties divatā, jūs drīkstat mainīties, bet skrējiens visiem jāskrien vienāds. Tad jau otrais kilometrs un simt piecdesmit divi kilogrami jāstumj 50 metrus. Šis ir parasti tas, kas nokauj cilvēka kājas. Šogad man gāja daudz labāk, biju uzņēmis pāris kilogramus klāt.
Tad jau atkal kilometrs un 50 metri, 103 kilogrami vilkšana. Jutos diezgan komfortabli. Tētim arī vēl viss kārtībā. Maucām kārtīgi, degviela vēl bija iekšā un tēmējām zem stundas trīsdesmit.
Aiziet, ceturtais kilometrs, jūtamies labi, bet kājas pasmagas, un aiziet - bērpiju lēcieni 80 metri. Lec, tad krūtis pie grīdas un atkal augšā. Tad jau piektais kilometrs un sākās airēšana. Tūkstots metri," stāsta Ričards savā Facebook video. Sestajā kilometrā varēja "nedaudz atpūsties", jo bija airēšana. Tai sekoja smagumu nešana.
"Bija jānes 24 kilogrami katrā rokā, 200 metrus. Arī šis bija uzskatāms par tādu kā atjaunošanās staciju. Nu jau septītais kilometrs, klāt smagākais - izklupieni ar smilšu maisu. 100 metri un 20 kilogrami. Es uztaisīju vairākus izklupienus, man pasaka, ej atpakaļ, pāris centimetri, kuru dēļ man pateica iet atpakaļ. Tas bija pasmagi, bet nu neko - ar lielāku dzirkstelīti eju vēlreiz. Tagad mani nekas nevarēja apturēt," turpina sportists.
"Mēs turpinām, finišs jau tuvumā. Likās, ka aizmugurējie muskuļi padosies. Un tad - pēdējais kilometrs, tas mums bija visātrākais. Finiša stacija - metieni pret sienu ar 6 kilogramu bumbu metienu pret sienu 100 reizes. Tātad - simts pietupieni ar metienu. Mēs pagājušo gadu ar tēti kopā noskrējām 1 stundu 44 minūtēs. Es redzēju, ka tētis bija atdevis pilnībā visu. Simtais metiens, un mēs skrienam finiša taisnē. Stunda divdesmit trīs! Es esmu pilnīgā šokā. Mēs pārspējām savu iepriekšējo laiku par 21 minūti! Dzelzs asina dzelzi. Kur nu vēl lielāka laime, kā noskriet High Rocks Rīga 2026 kopā ar savu tēvu," tā Ričards.
Rekords tika sasniegts, neskatoties uz to, ka pat trešajā skrējienā vienu apli abi dalībnieki noskrēja par daudz. Sasniegtais motivē, un Ričards izvirzījis sev mērķi - piedalīties arī nākamgad!
