Latvijas radio žurnālists A.Tomsons norāda, ka "Šī ir tā reize, kad pirmie ir tie pēdējie, un pēdējie ir pirmie (Bībeles vārdiem runājot). Un, godīgi sakot, ja es būtu sportists, es pēc šāda notikuma medaļu nespētu paturēt. Drīzāk es steigtos šodien aplīmēt savu ķiveri, lai mani diskvalificē nākamo. Es jau kolēģa ierakstā izteicos, ka, manuprāt, ar gadiem pierimst radikālisms, un cilvēks kļūst pielaidīgāks, atvērtāks kompromisiem. Bet ir kaut kāda robeža, kurai es nespētu pārkāpt pāri."
Viņš savas pārdomas noslēdz ar to, ka šis tomēr ir stāsts par cilvēcību un pašcieņu – arī sportistiem tā ir vajadzīga.
Attēls no A.Tomsona sociālā medija facebook konta
Pie ieraksta Vija Neimane norāda: "Sports un Politika reāli ir ļoti saistīti. Nevajag izlikties..."
Linda Kilevica žurnālista pārdomas komentē: "Protams, nezinu, ko darītu, ja būtu 4 gadus gatavojusies olimpiskajām spēlēm, bet šobrīd man ir sajūta, ka neietu uz starta šādā situācijā."
Gunta Blumberga ierosina: "Situācijai saasinoties visiem sportistiem vajadzēja uz ķiverēm uzlīmēt foto. Ko tad, visus diskvalificētu..."
Aivils Bunka dalās savās pārdomās: "Bet Krievija kā valsts tacu ir diskvalificēta no Olimpiādes, bet man ir jautājums, kāpēc ne Izraēla. Un Ukrainu sportists tacu jau bija pietiekosi pievērsis sev uzmanību. Un skeletona jautājumā vai mēs maz zinam kā iet mūsējiem? Un tiesi tāpēc gan jau, ka olimpiādē vēlas izvairīties no sādiem gadījumiem, ka visi zin Ukrainas sportistu, bet rezultāti paliek otrajā plānā. Bet pati Latvija joprojām sūta uz un pērk no Krievijas preces! Kas tas tāds ir?"
