Latvijas Sabiedriskā medija programmās un pakalpojumos publicēto informāciju kā pilnībā vai lielākoties ticamu vērtēja 39% aptaujāto, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā. Kā daļēji ticamu to raksturoja 28% respondentu, bet kā pilnībā vai lielākoties neuzticamu - 20%. Šie rādītāji gada laikā samazinājušies attiecīgi par deviņiem un vienu procentpunktu.

Latvijas komerciālo mediju sniegto informāciju kā ticamu vērtēja 32% aptaujāto, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Kā daļēji ticamu to raksturoja 37%, bet kā neuzticamu - 19% respondentu, attiecīgajiem rādītājiem gada laikā samazinoties par 12 un vienu procentpunktu.

Savukārt sociālo mediju, tostarp "Facebook", "YouTube", "X", "Instagram" un "TikTok", pieejamo informāciju kā ticamu vērtēja 10% respondentu - par četriem procentpunktiem mazāk nekā pērn. Kā daļēji ticamu to raksturoja 51% aptaujāto, kas ir samazinājums par 13 procentpunktiem. Vienlaikus par astoņiem procentpunktiem pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri sociālo mediju informāciju vērtē kā neuzticamu, sasniedzot 30%.

Pētījumā secināts, ka uzticēšanās Latvijas sabiedriskajam un komerciālajiem medijiem pieaugusi visās pētījuma mērķa grupās, bet attieksme pret sociālo mediju publicēto informāciju kļuvusi kritiskāka.

Straujākais uzticēšanās kāpums Latvijas medijiem vērojams jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem grupā. Sabiedriskā medija sniegtajai informācijai uzticas 33% aptaujāto jauniešu, kas ir par 11 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet komerciālo mediju publikācijām - 30%, kas ir pieaugums par 16 procentpunktiem. Kritisku attieksmi pārstāvēja 14%-15% aptaujāto.

Senioru grupā vecumā no 65 gadiem sabiedriskā medija informācijai uzticas 37% respondentu, bet komerciālo mediju publikācijām - 28%. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šie rādītāji pieauguši attiecīgi par vienu un trim procentpunktiem. Kritisku attieksmi pārstāvēja 16%-17% respondentu.

Mazākumtautību pārstāvji Latvijas medijiem vispār uzticas retāk. Mazākumtautību pārstāvju vidū gan sabiedriskā, gan komerciālo mediju informāciju kā uzticamu vērtēja 20%, bet kā neuzticamu - 26% aptaujāto. Taču kopējā dinamika ir pozitīva - uzticēšanās Latvijas medijiem pieaug arī cittautiešu vidū. Savukārt sociālo mediju saturam viņi uzticas biežāk nekā aptaujātie latvieši.

Pētījumā arī novērota tendence, ka Latvijas sabiedriskajam un komerciālajiem medijiem biežāk uzticas finansiāli nodrošinātāki un augstāk izglītoti respondenti.

Sabiedriskā medija programmu lietotāju vidū tā sniegtajai informācijai uzticas 51% aptaujāto - par desmit procentpunktiem vairāk nekā pērn. Savukārt neuzticas 14%, kas ir samazinājums par četriem procentpunktiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka pieaug uzticēšanās dažādiem informācijas avotiem Latvijas-Krievijas attiecību skaidrošanā. Līdzīgi kā iepriekš, starp vadošajiem avotiem ir oficiālās valsts institūcijas, politikas pētnieki un Latvijas mediji, kuriem šajā jautājumā uzticētos 25% aptaujāto, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2025. gadā. Latvijas medijiem par Latvijas-Krievijas attiecību skaidrojumu biežāk - vairāk nekā 30% gadījumu - uzticētos jaunieši, latvieši, finansiāli nodrošinātākie respondenti, aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību, Rīgas iedzīvotāji un Latvijas Sabiedriskā medija lietotāji.

Vienlaikus pētījumā norādīts uz tradicionāli zemu uzticēšanās līmeni valsts pārvaldes institūcijām. Lielākā daļa iedzīvotāju neuzticas Ministru kabinetam un Saeimai, bet vairāk nekā 70% neuzticas politiskajām partijām. Pētījuma autori pieļauj, ka tas var negatīvi ietekmēt arī attieksmi pret medijiem.

Pētījumu SIA "Latvijas fakti" veica no 2026. gada maija līdz jūlijam, aptaujājot 1525 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem. Papildus veikta 71 daļēji strukturētā intervija ar dalībniekiem vecumā no deviņiem gadiem.