Krišjānis Kļaviņš sociālajos tīklos raksta, ka AS un NA viņam jau pirms gada šķitusi ideāla koalīcija: «Ja 2025.gada 16.novembrī man prasītu, kāda būtu ideālā valdības koalīcija Latvijai pēc 15.Saeimas vēlēšanām, es atbildētu - “Nacionālā Apvienība” un “Apvienotais Saraksts”. Šobrīd tas kļuvis par realitāti, pateicoties Andra Kulberga fenomenam. Tā ir milzīga iespēja Latvijai,» viņš raksta.
Komentāros optimismam līdzās izskan jautājumi par Aināra Šlesera un LPV ietekmi. «Uz papīra jau tā skaisti izklausās, bet realitātē šo koalīciju satur vēl LPV,» raksta Aigars Sokolovskis. Andris Jēkabsons savukārt jautā, kā NA sadarbība ar Šleseru balsojumos saskanētu ar partijas agrāko kritiku par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. «Patriotismu tomēr vajadzētu vērtēt pēc darbiem, nevis lozungiem,» viņš raksta.
Izskan arī konkrēti aicinājumi ministriem. Jūrmalas iedzīvotājs Gints Krīgers aicina iekšlietu ministru Jāni Dombravu lūgt atbildīgajām iestādēm pārbaudīt atsevišķus nekustamo īpašumu darījumus Jūrmalā, tostarp tajos izmantoto līdzekļu izcelsmi: «Okupācijas sekas nav redzamas tikai pieminekļos – tās slēpjas arī ekskluzīvos īpašumos, kontos, uzturēšanās atļaujās un ilgstošā tiesībsargājošo iestāžu klusēšanā. Jaunajam iekšlietu ministram Jānim Dombravam šis ir brīdis pierādīt, ka valsts drošība un cīņa pret korupciju nav tikai skaista priekšvēlēšanu retorika, bet gan reāls, stingrs un tiesisks darbs, »uzsver Jūrmalas iedzīvotājs Gints Krīgers.
Bet citi vienkārši priecājas, tostarp novēl premjeram izturību.

Šlesers pirms balsojuma kā LPV atbalsta nosacījumus minēja valsts pārvaldes reorganizāciju, ekonomikas izaugsmi un dzimstības veicināšanu. «Nebūs tā, ka visos balsojumos balsosim par,» viņš sacīja. Savukārt «Jaunās Vienotības» deputāte Inga Bērziņa norādīja, ka partija nevar uzņemties politisku atbildību par valdību, kurā tā nav pārstāvēta. «Progresīvo» frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs kritizēja arī balsojuma izziņošanu iepriekšējā vakarā, kad opozīcija vēl nebija redzējusi valdības deklarāciju un oficiālo ministru kandidātu sarakstu.
Sociālajos tīklos strīdas par steigu un ministru izvēli
Arī Anastasija Tetarenko-Supe platformā «X» kritizēja to, ka vēl sēdes rītā nebija skaidrs, vai tā notiks. «Valdības apstiprināšanas sēde tomēr nav pēkšņa čomu sanākšana uz aliņu. Interesanti laiki priekšā,» viņa rakstīja.
Atbildot uz šo ierakstu, Juris Vaidakovs aizstāvēja izraudzītos ministru kandidātus. «Tas, ka šos cilvēkus nepazīst vairums sabiedrības un mediji, nenozīmē, ka viņi ir nekur nederīgi,» viņš rakstīja. Citā ierakstā Vaidakovs asi kritizēja «Jaunās Vienotības» un «Progresīvo» nostāju neatbalstīt Kulberga valdību. «Var jau uzmest lūpu, bet šādi nodot Latviju ir jāmāk!» viņš rakstīja, vēršoties pie «Jaunās Vienotības» deputāta Ainara Latkovska.

Lietotāja Ilona (@B03091315B) norādīja uz pretrunu pārmetumos par valdības veidošanas tempu. «Pirms nedēļas visi brēca – ko tik ilgi tas Kulbergs to valdību veido? Šodien no tribīnes – ak un vai, cik sasteigta ministru izvēle!» viņa rakstīja.

Savukārt «X» lietotājs R. U. (@R_Upe) aizstāvēja Kulberga izvēli ar salīdzinājumu: «Ja jau A. Kulbergs veido valdību, tad viņš ir pārliecināts par izraudzītajiem ministriem. Domāju, ka darba intervijā visiem darbiniekiem neprasa atsauksmes par kandidātiem.»

Eksperti vērtē bezpartejisko ministru izvēli un koalīcijas vairākumu
Tāpat par jaunveidoto valdību, tās sastāvu un prirotātēm viedokļus pauduši arī viarāku jomu eksperti.
Diskusijās par Andra Kulberga valdību eksperti pievēršas diviem jautājumiem – ko ministru profesionālā pieredze var dot reformām un uz kādu atbalstu valdība varēs paļauties Saeimā. Ekonomists Pēteris Strautiņš valdības sastāvā saskata priekšnoteikumus ekonomiskām reformām, savukārt politologi Iveta Kažoka un Juris Rozenvalds vērtē, kā valdības darbu varētu ietekmēt sadarbība ar opozīciju.
Jaunā valdība varētu būt visvairāk uz ekonomiskajām reformām orientētā valdība kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, aģentūrai LETA norādījis bankas «Luminor» galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, pieredzējušu politiķu un līdz šim politikā nestrādājušu nozaru speciālistu iesaiste varētu nodrošināt līdzsvaru starp valsts pārvaldes pieredzi un padziļinātām zināšanām konkrētās nozarēs. Par priekšrocību viņš uzskata arī ekonomikas jomas ministru izpratni par makroekonomiku un praktisko pieredzi uzņēmumu vadīšanā.
Politoloģe Iveta Kažoka intervijā TV3 Ziņām norādīja, ka vairāku atbildīgu ministru amatu uzticēšana bezpartejiskiem kandidātiem varētu liecināt par ierobežotu kandidātu loku pašā «Apvienotajā sarakstā». Viņa arī brīdināja, ka valdība nevarēs paļauties uz Aināra Šlesera atbalstu jautājumos, kuros viņš vai viņa partija nesaskatīs sev ieguvumu. «Visos pārējos jautājumos tā cena var būt diezgan dārga,» sacīja Kažoka.
Politologs Juris Rozenvalds TV3 Ziņām savukārt vērtēja, ka politiskās dienaskārtības noteikšanā lielāka loma varētu būt gan mazākajam koalīcijas partnerim – Nacionālajai apvienībai –, gan ārpus koalīcijas esošajiem spēkiem. Viņaprāt, valdības sadarbība ar «Latvija pirmajā vietā» kļūs par vienu no galvenajiem «Jaunās Vienotības» un «Progresīvo» kritikas tematiem.
Plānots, ka par jaunās valdības apstiprināšanu Saeima lems jau šodien.