Augusta beigās pasliktinājās Puikas veselības stāvoklis un 14. novembrī lācis devās mūžībā. Lai precīzi noskaidrotu slimības cēloni, tiek veikta veterinārā izmeklēšana Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta Salīdzinošās patoloģijas laboratorijā.
"Līgatnes dabas taku darbinieku un apmeklētāju atmiņās Puika paliks kā īsts miera mika un saldummīlis. Lai gan brūnie lāči ir visēdāji, viņš bija izteikts veģetāra uztura piekritējs - vislabāk garšoja ogas, saldi augļi, medus un sulīgas pieneņu lapas. Pēc kārtīgas maltītes lācim vislabāk patika salda diendusa, bet ieradums daudz laika pavadīt sēdus viņam bija sagādājis iesauku "vectētiņš"," klāstīja Ralle.
Puika piedzima 1995. gada 21. janvārī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, bet Līgatnes dabas takās viņš nonāca tā paša gada 23. septembrī. Savvaļā brūnie lāči parasti dzīvo aptuveni 20 līdz 25 gadus, savukārt labos aprūpes apstākļos nebrīvē tie var sasniegt 30 un vairāk gadu vecumu, atzīmē Dabas aizsardzības pārvalde.
Līgatnes dabas takās kopš mēneša vecuma Puika dzīvoja kopā ar brāli Miku, kurš dzimis 1995. gada 11. janvārī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā un svin dzimšanas dienu vienā dienā ar savu meitu - takās mītošo lāceni Ilzīti. Kamēr Mikus vienmēr bijis dueta līderis, kurš sargā teritoriju un ievēro stingru kārtību, Puika izcēlās ar miermīlīgu dabu, pauž dabas taku apsaimniekotāji.