Izabella Krolle dzimusi 1938. gada 22. maijā Daugavpilī. 1957. gadā viņa absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, bet 1963. gadā – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu. Diplomdarbu – keramikas panno «Baltijas jūra – miera jūra» – māksliniece izstrādāja profesora Georga Kruglova vadībā.

Izstādēs Krolle piedalījās jau kopš 1958. gada, savukārt no 1970. gada līdz pat tās slēgšanai strādāja Ķīpsalas keramikas radošajā darbnīcā. Tieši tur mālā un šamotā tapa daudzas viņas nozīmīgākās ieceres.

Mākslinieces darbi guvuši ievērību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņa piedalījusies arī starptautiskajā keramikas izstāžu konkursā Faencā, Itālijā, tostarp 1973. un 1986. gadā.

Savas ilgās un radoši piesātinātās dzīves laikā Izabella Krolle izveidoja spilgti individuālu rokrakstu. Viņas keramiku raksturo plastiski izteiksmīgas, nereti barokāli krāšņas formas, bagātīgs kolorīts un daudzveidīgs glazūru izmantojums.

Īpašu vietu mākslinieces daiļradē ieņēma šamots, kura īpašības ļāva veidot monumentālas, skulpturālas kompozīcijas. Viņas darbos bieži atklājas dabas pārvērtību, cilvēka iekšējās pasaules un emocionālu pārdzīvojumu tēmas. Krolle radījusi keramikas darbus gan interjeriem, gan ārtelpai.

Nozīmīga mākslinieces radošās dzīves daļa bija kopizstādes ar dzīvesbiedru, grafiķi Gunāru Krolli. Abu mākslinieku darbi veidoja savdabīgu keramikas un grafikas dialogu.

Īpaši atmiņā palikusi 1998. gadā Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā sarīkotā izstāde «Vēju patvērums», kurā līdzās Izabellai un Gunāram Krolliem piedalījās arī viņu meita Inguna Irbe un znots Igors Irbe.

Toreiz Izabella Krolle rakstīja:

«Šeit ir patvēries vējš. Skrējis cauri gadsimtiem un tikai uz īsu mirkli radis patvērumu šajās velvēs. Arī mākslinieks tikai īsu mirkli, kas ir viņa mūža garumā, rod patvērumu darbā.»

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā glabājas virkne Izabellas Krolles darbu. Šie darbi apliecina mākslinieces spēju keramikā iemiesot ne tikai formas un materiāla skaistumu, bet arī dziļi personisku pasaules izjūtu.

Atvadoties no mākslinieces, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji atceras viņas dzirkstošo dzīvesprieku, smaidu, asprātīgos raksturojumus un nenogurstošo radošo garu.

Izsakām līdzjūtību mākslinieces piederīgajiem, keramiķu saimei un visiem viņas radošā darba cienītājiem.