Bažas par gruntsūdeņu piesārņošanu
Visbiežāk komentētāji norādīja, ka organisko atkritumu bēršana akā apdraud pazemes ūdeņus. Dace Ozola to nosauca tieši: "Aku aizbērt ar organiskajiem atkritumiem – tā ir tīša gruntsūdeņu piesārņošana!" Viņa arī piedāvāja alternatīvu: "Var aizbērt ar smilti-granti. Tīru, no karjera nevis no kaut kādām ceļmalām vai tml. Tās, protams, ir izmaksas, bet īpašums uzliek pienākumus."
Lauris Korbāns uzsvēra, ka sekas izjustu arī kaimiņi: "To nedrīkst darīt! Apkārtējie kaimiņi, kam vēl ir akas un arī dziļurbumi, nebūs priecīgi." Viņš brīdināja, ka pūstošā organika piesārņos gruntsūdeni un pazemes avotiņus, un "kaimiņiem ūdens ilgi nebūs lietojams".
Līdzīgās domās bija Dagnija Lazdiņa: "Pamatīgu vāku uzlikt var – nevajag pazemes ūdeņus pieķēzīt ar puvekļiem." Janis Rieksting to nosauca par "sliktāko, ko var darīt", piebilstot: "Bērt ābolus un zāli – es varu iedomāties to smirdoņu!"
Diskusijā iesaistījās arī Mārtiņš Grotuss, kurš precizēja kādu no argumentiem: "Neesmu dzirdējis, ka metānam ir smaka." Viņš skaidroja, ka dabasgāzei smaku piešķir pievienotais etilmerkaptāns, lai cilvēks sajustu gāzes klātbūtni.
Aka kā rezerve krīzes brīžos
Vairāki komentētāji uzsvēra, ka aka ir vērtība, īpaši ārkārtas situācijās. Elīna Bukša ieceri nosauca par "ļoti tuvredzīgu risinājumu" un norādīja: "Mūsu Ikšķiles apkaimē nav nevienas ūdens ņemšanas vietas, kas būtu autonoma. Šādai akai ir milzīga vērtība."
Diāna Āboltiņa dalījās pieredzē: "Aizvadītajā vētrā, kad nebija elektrība un nedarbojās dziļurbuma sūknis, vecā aka dārzā bija un ir mums vērtīga." Viņas ģimene aku vasarā iztīrīja, un tagad plāno to "smuki dekoratīvi apdarināt, lai stāv". Arī Silvija Aupe atgādināja, ka elektrības pārrāvuma gadījumā "būs kur ūdeni pasmelties".
Ilze Lemberga akas neaizbērtu: "Nezinu, cik tajā ir ūdens un kādas kvalitātes, taču vienmēr ir forši, ja ir rezerves variants kaut vai dārza laistīšanai, mašīnas mazgāšanai vai baseina piepildīšanai." Valdis Panks piebilda savu pieredzi: senču īpašumā viņš 31 gadu dzēris tīru ūdeni no 33 metrus dziļas akas.
Praktiski ieteikumi
Komentētāji piedāvāja arī konkrētus risinājumus. Janis Rieksting ieteica: "Ja aka traucē, tad noņemiet augšējo grodu un uzlieciet betona vāku, tā saglabāsiet to, ja nu noderēs!"
Andris Raibekaz ierosināja aku pārvērst lietus ūdens krātuvē: ja akā nav ūdens, iebetonēt apakšu, nohermetizēt gredzenu šuves un novadīt tajā lietus ūdeni no jumta. Ar iegremdējamo sūkni un filtriem, pēc viņa teiktā, "būs mīkstais ūdens veļas mašīnai, dušas un dārza laistīšanai".
Mārtiņš Grotuss rosināja apsvērt vēl kādu iespēju – izmantot aku siltuma ražošanas risinājumiem konkrētajam objektam.
Kopumā ikšķilnieku nostāja ir tāda, ka organisko atkritumu bēršana akā nav pieņemama, un, ja aka tiešām vairs nav vajadzīga, to vajadzētu vai nu saglabāt kā rezervi, vai aizvērt ar vāku, vai aizbērt ar tīru smilti un granti.