Šāds sižets raisās viesību komēdijā “Mani mīļie radiņi”, kas 18. maija vakarā būs skatāma kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, bet 25. maijā – VEF Kultūras pilī Rīgā. Lomās Indra Burkovska, Evija Krūze, Kaspars Zāle, Kristīne Nevarauska, Normunds Laizāns un Lauris Subatnieks. Izrādi kuplinās līnijdejotāju grupa “Aizvējš”. Izrādes autore ir Aiva Birbele, bet režisors – Gundars Silakaktiņš.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Es neesmu ekstrēmists, adrenalīnu man dod radošs darbs un ar to saistīto izaicinājumu pārvarēšana. Tādēļ ar izpletni nelecu un pie aligatoriem peldēties neeju.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem jūsu dzīvē?
Nebūšu oriģināls un teikšu, ka tā bija meitu piedzimšana. Vecākās meitas dzimšanas brīdī spēlēju izrādi Dailes teātrī, bet jaunākās meitas piedzimšanā gan biju klāt. Nu jau abas ir pieaugušas, bet, paskatoties uz viņām, redzu tos mazulīšus, kurus vadāju ratiņos un nēsāju klēpī.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Šķiet, ka visvairāk – mūzika. Radošumam mūzika kalpo kā prāta degviela. Tā man palīdz pārslēgties no loģiskās domāšanas uz asociatīvo.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Astoņas stundas miega un vienmēr siltas kājas.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Pārslodze darbā, dzīvošana konstanta stresa apstākļos un slinkums.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Ka radošums un grūtības ir nešķirami pavadoņi. Patiesībā lielākā daļa izcilāko darbu ir radušies nevis tad, kad viss bija viegli, bet tieši caur ierobežojumiem un šķēršļiem. Kā teicis Džeks Londons: “Tu nevari gaidīt iedvesmu, tev ir jādzenas tai pakaļ ar vāli.” Grūtības pārvar nevis talantīgākie, bet tie, kas turpina radīt arī tad, kad iedvesmas nav nemaz.
Filma, ko ieteiktu citiem?
Ieteikšu 2009. gada argentīniešu filmu “El secreto de sus ojos”, kas ieguva Oskara balvu kā labākā ārzemju filma. Tā pēta atmiņu, taisnīgumu un to, kā neatrisināta pagātne spēj apstādināt cilvēka dzīvi uz gadu desmitiem.
Kādu mūziku klausāties?
Parasti to, kura nepieciešama darbam. Pēdējie bija latviešu tautas deju pavadījumi, jo veidoju režiju deju ansambļa “Gatve” jubilejai.
Jūsu spontānākais, nepraktiskākais pirkums?
Mēs bieži rīkojam skaistas ballītes. Pirms pieciem gadiem kopā ar sievu veikalā ieraudzījām tādu interesantu lietu kā rakletes grilu – uz galda liekamu uzparikti, kas domāta ballītēm. Mums uzreiz bija skaidrs, ka bez šīs lietas mēs turpmāk nevarēsim dzīvot… Bet… esam šo grilu izmantojuši tieši vienu reizi, un tas skaisti krāj putekļus garāžā.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Laikā, ko franči sauc par Belle Époque – kad Parīze kļuva par pasaules mākslas epicentru un dzima modernā māksla. Es gribētu iepazīties ar Vinsentu van Gogu un kopā ar Hemingveju iedzert viskiju.
