Mēdz teikt, ka visam savas robežas – tā draudzībā, brālībā, mīlestībā, tā jebkuras idejas dzīvotspējā. Stambulas konvencijas (SK) atbalstītāji un pretinieki. Nu un tad? Katram sava taisnība, bet “kaušanās” nedrīkst būt par to, kam nav taisnība.
Viedokļu sadursmes, no kurām jāmācās, nevis jābēg
Kam gan tik degoša šķistu kaut kāda konvencija, ja mūsu valsts zeltu, plauktu, galvenā labsajūta rastos no labklājības, valsts un pavalstnieku drošības un turības. Bet ir lieli parādi un karš pie mūsu namdurvīm. Uz šī fona? Par valsts kuģa kursu vienmēr atbild kapteinis. Bet kuģis dreifē, un kapteinis nevis cenšas kuģa komandu saliedēt, bet īsteno banālo “skaldi un valdi”. Ja JV nebūtu jau 15 gadus pie “šprices”, vēl kaut ko no Siliņas valdības varētu gaidīt, bet pēc definīcijas – tas nu ir izslēgts.
No dažādiem sociālajiem tīkliem – kāpēc tā notiek, kur cēlonis? Jolanta uzskata, ka tas ir tamdēļ, ka tika sashēmota otrā koalīcija, lai tajā ievilktu PRO (“Progresīvie”), uzņemtu ZZS citā krāsā. Loģiskās ķēdes galā Rinkēvičs Valsts prezidenta krēslā, un SK gatava, partnerība kārtībā, un pirmās publiskās bārdaiņu kāzas LNB, tieslietu ministres Lībiņas-Egneres iesvaidītas, greznas. Lauris domā, ka reizēs, kad nevari saprast vienkāršas lietas, tad zini, ka runa ir par naudu. Anna domīgi pauž, ka sašķeltā sabiedrībā vieglāk strādāt aizkulišu melnās “rebes”, bet sabiedrības šķēlēji tēlo sašķeltos. Jolanta izbrīnīta par to, ka JV un PRO nav pamanījuši, ka viņi nostājušies pret ASV un Trampa pozīciju, kas atsakās ko kultūrmarksisma un varavīksnes karogiem blakus valsts karogiem.
Juris pārliecināts, ka vislielākie laika nositēji ir JV + PRO, kas valsti iedzinuši stūrī, atkal mānot mūs, ka glābēja būs SK. Andis dusmojas un skaldīt noskalda, lai negaidām gaismu no tumsas! Duksis kā ar āmuru pa pieri, ka tā ir laika un naudas šķērdēšana! Cēloņa serdē un apkārt tai – viltus pravieši no organizācijām “Marta”, “Dardedze”, “Skalbes” un jaunās tiesībsardzes Palkovas bērnišķīgi tendenciozais, neveiklais skaidrojums, tā – Ansis. Jānis, kā negribēdams padoties, uzsver ka prezidents rāda Saeimai ceļu – šo lietu skatīt jaunajai Saeimai, diez vai tas ir ceļš uz samierināšanos, var iznākt gluži pretēji ar laika stiepšanu garumā.
Kā akmeņus salasīt kopā
Kad Saeimas tribīnē, pašsavaldīšanos zaudēdams, moralizē JV līderis Edmunds Jurēvics, tā sakot, vai tie 5000 patriotu, kas bija pie Saeimas nama, neesot jāuzklausa un jāņem vērā, arī man jāvaldās: “Kā Jurēvicam zināms, ka tie bija patrioti, ko viņi savā pusaudžu, jauniešu vecumā paspējuši patriotisku paveikt tādu, ka visi par patriotiem kļuvuši un saucami?” Tik paštaisni par nelīdzsvarotā pūļa bļaušanu?
Semjuela Džonsona atziņu, ka “patriotisms ir neliešu pēdējais patvērums” gribējās paturēt pie sevis, bet neizdevās, negalvojot, ka šī atskārsme attiecas uz visiem slavenajiem 5000, bet arī neizslēdzot. Jo pēc teorijas – protesti paši par sevi nekad nenotiek, notiek tikai organizēti protesti. Vēl vairāk – tiem priekšā bija diriģenti, fonā attiecīga varavīksnes simbolika, karogi, plakāti, kas bija par smagiem, lai pēc tam mājās nestu, par viegliem, lai apzinātos, ko viņi dara.
Visskumjāk, ja organizatori savai revolucionārajai šlipsei klāt klēbē – bērnus un jauniešus. TV sižets stāsta par it kā divu meiteņu ierosmi. Valmieras ģimnāzijas mājaslapā ievietots aicinājums – 3. novembrī visiem ģimnāzijas audzēkņiem ierasties melnās sēru drānās – kā uz SK bērēm… Dikti jau ticami skolas direktors taisnojas, ka tā tikai bērnu izdoma – tā, it kā skolas mājaslapa būtu katram garāmgājējam apciemojama. Intervējamo skolēnu atbildes šķiet pareizi iestudētas, bet pati konvencija diez vai saprasta… Šajā sakarā: Nils Sakss Konstantinovs, pusaudžu terapeits: “Valsts skola liek bērniem vilkt sēru drēbes un dalīs bezmaksas atribūtus, lai demonstrētu par Stambulas konvenciju. Adekvāti būtu rīkot debates, mācīt skolēniem kritiski domāt un pašiem veidot viedokļus. Neadekvāti ir izmantot skolas varu pār bērniem savām politiskajām interesēm.”
Tuvojas valsts svētki. Vai mēs ietu gājienā kopā ar tiem 5000 patriotiem? Es ietu, viņi noteikti ir labāki, nekā viņus uzkūda. Kāda mamma pacilāti teic: “Es noteikti ietu un visus viņus samīļotu: varbūt viņiem dzīvē tā visvairāk ir trūcis…”
