Visnejēdzīgāk jūtamies tad, kad notikušie fakti tiek interpretēti nejēdzīgi, šokējoši, pretrunīgi, veselam saprātam nesaprotami un kļūst par labu iemeslu ironijai, smieklam, bet ne ticībai, ne cerībai, ka nav tik traki un viss būs labi. Nemainīgs iespaids arī par to, ka amatpersonas nesarunājas: viena noliedz to, ko otra apstiprinājusi, un otrādi. Nav nemaz sen (06.03.2024.), kad nāca klajā bēdīgi slavenais NBS paziņojums. To, izlikās, bija rakstījis kāds militārās «grāmatvedības feldfēbelis», kas mierināja sabiedrību, ka nevienam nekādas briesmas nedraud, lai neuzticas sociālajiem medijiem un dienestu beigušajiem augstākajiem virsniekiem.
Vārdi un darbi
Cita starpā melns uz balta šajā paziņojumā pirms vairāk nekā diviem gadiem: «Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā no vietējiem un ārvalstu viedokļu paudējiem izskanējušas populistiskas spekulācijas par mūsu nespēju aizsargāt valsti. Tāpēc mēs aicinām sabiedrību saglabāt vēsu prātu, nedalīties un nepastiprināt šādus vēstījumus – īpaši tādus, ko izplata personas, kuras vairs nedienē Bruņotajos spēkos vai nav bijušas saistītas ar aizsardzības nozari.» Tā sakot, viss būs labi – no pirmā centimetra, pirmās collas! NBS brīdināja, nevar klausīties «īpaši tādus, ko izplata personas, kuras vairs nedienē Bruņotajos spēkos». Pametu skatu inteliģentā latvju ģenerāļa Raimonda Graubes virzienā: ak, kā no šī izglītotā godavīra vajadzētu līdzīga rada paziņojumu «feldfēbeļiem» mācīties, mācīties, mācīties… Humora dēļ detektīvfilmās «likumīgie zagļi» saka, ka jāseko līdzi «savam bazaram»…
Labi atceramies, ka gan Kariņa, gan it īpaši pašreizējā Evikas Siliņas valdība gauži līdzīgi kā «Mērnieku laiku» Oļiņiete, kurai dieva vārds mutē tik notīgi svēts, skandēja savu mantru: visu prioritāšu prioritāti – drošību! Tagad – pēc kārtas. Kas kuru komandē? Parlaments valdību vai valdība parlamentu? Visiem zināms, ka augstākais lēmuma spēks ir likumdevējam – Saeimai. Valsts drošību uzrauga un pārrauga padomes, komisijas... Nacionālās drošības padome, kuru vada Valsts prezidents, Saeimas Drošības komisija, kuras priekšsēdētājs ir Ainars Latkovskis no JV, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis no AS. Daži parastu cilvēku jautājumi. Piemēram. Kā darbojušās drošības padome un komisijas, ja iznākums tāds, ka droni var lidot šurpu, turpu, tos nemaz nepamanot un šūnas apraidi ar brīdinājumu palaižot tikai pēc dronu kritieniem? Kāda ir patiesā amatpersonu atbildība? Piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no «Jaunās Vienotības» ceturtdien pēc komisijas sēdes medijiem izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai viņš uzticas Aizsardzības ministrijas politiskajai vadībai, sakot, ka «ir grūti atbildēt uz šo jautājumu», jo melot viņš negribot. Negribot melot? Kā no mēness nokritis: viņš varbūt par to uzticību zina labāk, bet «pamelš», ka negrib melot… Kāda jēga no padomēm, komisijām?Pretrunu pinekļos
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis runā, ka ir «jāļauj pirmajiem putekļiem nosēsties» un ka noteikti ir jautājumi, kurus nevajadzētu pieņemt emocionāli. Viņaprāt, «galvenā problēma ir tā, ka mēs milzīgu naudu liekam aizsardzībā un tie droni turpina lidot, un tās pašas problēmas, kuras izgājušajā reizē teica, ka vairs neatkārtosies, – notiek atkal. Un tā droši vien ir tā lielākā sāpe šajā situācijā». «Milzīgu naudu liekam», bet cik milzīgu, nesaka. Rokpelnis atzina, ka šobrīd vēl nevar atbildēt, kāds varētu būt ZZS balsojums Saeimā par Sprūda demisiju, piebilstot, ka ir jāpagaida, lai nedēļas nogalē emocijas mazliet norimst, un tad frakcija vērtēšot. Reti skaisti un farizejiski!
«Ar šī gada 1. janvāri stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžets ir budžets drošākai nākotnei, un tas paredz līdzsvarotu pieeju gan valsts izdevumu, gan ieņēmumu plānošanā. Finanšu ministrija, izmantojot starptautiski atzītu valdības funkciju klasifikācijas sistēmu COFOG (Classification of the Functions of Government), detalizēti skaidro valsts budžeta izdevumu sadalījumu pa nozarēm. Saskaņā ar šo klasifikāciju 2026. gada valsts budžetā aizsardzības funkcijai paredzēts finansējums 2,2 miljardu eiro apmērā.» (Avots: https://lvportals.lv.)
Pāris dronu nelāgās uzvedības «skaidrojumi». NBS komandieris: «Tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla…» Brigādes ģenerālis Egils Leščinskis skaidroja, ka netika izmantoti ieroči, jo nebija pārliecības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra. «Droni ir jānotriec – tā ir vispirms Bruņoto spēku vadītāja un mana kā politiskā vadītāja atbildība,» uzsvēra Sprūds. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektors Toms Rostoks pauda, ka acīm redzami mūsu spējas nav bijušas pietiekamas, protams, būs jāvērtē, vai ir bijusi praktiska iespēja šos dronus notriekt. Domādams neizdomāsi… Kam lai tic?
Visai šai dronu komikai klāt nākušais premjeres pieprasījums demisionēt aizsardzības ministram Andrim Sprūdam arī gana smejams gabals – tāpat kā Sprūda uzmestā lūpa, ka Siliņa nav ļāvusi viņam atkāpties pašam. Aizstāvot Sprūdu un PRO, Agneses Lāces (militārās speciālistes?) uzstājīgā balss, ka aizsardzības nozare strādā labi, arī itin iederīga JV un PRO iestudētajā politiskajā lugā, kurā abas partijas turas te kopā, te šķirti.
