2026. gada 28. februārī ASV un Izraēla uzsāka triecienus pret Irānu. ASV un Izraēlas līderi paziņojuši, ka triecienu mērķis ir panākt režīma maiņu Irānā. Nelielam ieskatam. Irānai un Izraēlai nav kopējas robežas, taču abas valstis jau gadu desmitiem spēkojušās par ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. 1979. gadā Irānā pie varas nāca islāma fundamentālistu režīms, kas sarāva jebkādas saites ar Izraēlu. Irāna uzskata, ka Izraēlas valsts nedrīkst eksistēt; Teherānas režīms draudējis noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes. Irāna tiek uzskatīta par bīstamāko Izraēlas ienaidnieci reģionā, taču Izraēlas rīcībā ir kodolieroči un pasaules spēcīgākās lielvaras ASV atbalsts. Irānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hamās” un “Hizbullāh”, kas karo pret Izraēlu.
Konflikts saasinājās 2023. gada 7. oktobrī, kad “Hamās” teroristi sarīkoja uzbrukumu Izraēlai. 2025. gada jūnijā Izraēla un ASV veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem. Izraēlas un Irānas “12 dienu karš” toreiz beidzās ar vienošanos par pamieru. Un nu ASV ar Izraēlu turpina triecienus Irānai. ASV un Izraēlas līderi paziņojuši, ka triecienu mērķis ir panākt režīma maiņu Irānā. Savukārt Irāna veic atbildes triecienus pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.
ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar telekanālu ABC sacījis, ka karš ar Irānu varētu turpināties vēl četras vai piecas nedēļas, nu jau runā par sešām nedēļām, bet nevar droši galvot, ka tie nebūs mēneši vai ilgāk… Baltā nama saimnieka interesēs nav ilgstoša militārā kampaņa, jo aptaujas rāda, ka vairums ASV pilsoņu neatbalsta uzbrukumus Irānai. Ziņu aģentūras “Reuters” pasūtītā aptaujā tikai 27% respondentu atbalstīja karu ar Irānu, bet 43% atbildēja, ka neatbalsta to. Izraēla un ASV ziņo par Irānas vadoņa Hāmenejī iznīcināšanu un vairāku citu Irānas augstu amatpersonu nogalināšanu. Irānā iespējami dažādi nākotnes scenāriji – no pilsoņu kara līdz sadarbībai ar ASV. Lai gan eiropieši vēlētos redzēt režīma maiņu Irānā, dažas valstis, piemēram, Norvēģija un Spānija, ir brīdinājušas par starptautisko tiesību pārkāpumiem Irānas triecienu kontekstā.
Latvijas Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns uzskata, ka Hāmenejī nogalināšana ir pavērsiena punkts Irānai, tomēr pastāv vairāki scenāriji valsts turpmākai attīstībai: “Tas ir ļoti straujš pavērsiena punkts. Es domāju, ka Izraēla un ASV pašas negaidīja, ka tik ātri izdosies nogalināt Hāmenejī. Cik var saprast no Izraēlas, tas ir noticis pirmās pusminūtes laikā no visas kampaņas, kas arī parāda, cik vājš Irānas režīms ir bijis.” Prognozējot iespējamos nākotnes scenārijus, Andžāns pieļauj, ka viens varētu būt “Venecuēlas variants” – kur pie varas pēc valsts vadoņa Nikolasa Maduro gāšanas nākusi līdzšinējā viceprezidente Delsija Rodrigesa, un viņa turpina pragmatisku sadarbību ar ASV. Vēl ir variants, ka iespējams iekšējs apvērsums. Piemēram, Revolucionārās gvardes vienības varētu veikt apvērsumu, izveidot režīmu, kurš ir draudzīgāks vai arī nedraudzīgāks Rietumiem. Vēl viens variants ir tāds, ka tautas pārstāvjiem izdotos ņemt virsroku un Irānā atgrieztos Reza Pehlevī, bijušā šaha dēls. Manā uzskatā tā ir ļoti vāja iespējamība, jo šaha dēls irāņu atmiņā asociējas kā ASV pakalpiņš. Andžāns domā, ka “nevar izslēgt arī pilsoņu kara iespēju. Tomēr drīzāk jāpagaida, kad Irānai beigsies raķešu un raķešu palaidēju krājumi vai kad tie tiks iznīcināti, bet sauszemes operācija ir ļoti maz ticama. Nevaru iedomāties, ka ASV mēģinātu atkārtot Irāku. ASV nav pieprasījuma pēc jauniem kariem, un arī Tramps ir solījis neveikt šāda veida apmēra bruņotos konfliktus”.
Radio komentētājs Eduards Liniņš: “Pašreizējā Irānas režīma krišana ir maz ticama.” Viņaprāt, svarīgi ņemt vērā, ka režīms ir izteikti totalitārs un tā pamatus veido reliģiski uzskati, kuru iespaidā “režīms tiek atbalstīts un mīlēts”. “Šodienas jautājumā” Andis Kudors, visdrīzāk, rūgti maldījās, sacīdams, ka reliģiskais aspekts esot nozīmīgs tikai trešajai daļai irāņu. Uzskatu daudz un arī diametrāli pretēji. Laiks rādīs.
Šo ieskatu gribas noslēgt ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sacīto: “Notikumi Irānā pierāda Krievijas kā sabiedrotās bezvērtību un parāda arī Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, ar ko beidzas diktatoru valdīšanas.”
