Atkal un atkal parādās fakti, kas liek sažņaugties sirdij un jautāt, vai tiešām var būt arī tā, ka skola un vesels bērnu aizstāvju pulks netiek galā ar vienu pašu mazgadīgu dauzoņu, kuram ir pa spēkam terorizēt visu skolu. Par to ziņo Latvijas Televīzija, bet uz atbildīgo galvām nepakust ne mats, kamēr skolotājai gāž ar pudeli pa galvu un meiteni draud izvarot. 

Neērti atgādināt bijušo, bet vai varam klusēt, ja nekādas mācības un nekas nemainās? Joprojām acu priekšā LTV un sociālajos portālos tiražētais video liecinājums. Kurā nepārprotami gados vecāka meitene metodiski, izmantojot apgūtas kikboksa prasmes, dauza, spārda krietni jaunāku, mazāku bezpalīdzīgu meitiņu. Nelaimīgais, izmisušais bērns, ar plaukstām sargājot seju, sakņupis saņem sitienu pēc sitiena, bet bariņš jauniešu to filmē un neiejaucas. Tas neliecina par savādu sabiedrisko domu, kurā vājākā aizsardzības jēdziens neeksistē? To redzēja visa Latvija, arī visi (valstiskie un nevalstiskie) bērnu sargātāju kantori. Redzēja, ja gribēja ieraudzīt! Nu un kas? Nekas! Pēc šī gadījuma bija citi gadījumi, arī ar naža pielietošanu, bet iznākums tāds pats – mēms klusums. 

Atsaucos uz oficiālā LSM.lv ziņoto. Par notiekošo Ozolnieku vidusskolā cilvēki stāsta satraukti un emocionāli, bet ne kameras priekšā, jo bailes no kāda bērna ģimenes agresijas ir spēcīgākas. Tāpēc Diāna no vardarbības cietuša bērna mammai nav īstais vārds. Diānas bērns no skolasbiedra saņēmis sitienu pa galvu un pa roku, saņēmis nāves draudus. 

«Mans bērns saņēma draudus, ka viņu nogalinās. Skolotāja arī šogad dabūja ar pudeli pa galvu. Arī gada sākumā viena skolotāja tika nogāzta zemē, spārdīta un kosta. Šis bērns, kas apdraud visus, bija uz skolu atnesis šķiltavas un draudēja nodedzināt skolu, atnesis nazi, draudēja visus nogalināt,» sacīja cietušā bērna mamma. 

Diāna uzskaitīja vienu gadījumu pēc otra. Šie uzbrukumi saistīti ar audzēkni, kurš nav sasniedzis vecumu, kad bērnu var saukt pie kriminālatbildības. «Meitenes tiek spiestas stūrī un draud izvarot. Vai tiešām jāgaida kāds letāls gadījums, lai mums pievērstu uzmanību, lai šo lietu sakārtotu attiecīgās instances, jo skola ir bezspēcīga,» tā cietušā bērna mamma. Skolas direktore telefonsarunā uzsvērusi, ka skola izdarījusi visu. Tā nu diez vai vajadzēja, jo visu nemaz nevar izdarīt un tāda valoda izklausās pēc taisnošanās. 

Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Strūberga tāda pati: «Jā, ir situācijas, kad mēs netiekam galā. Es to varu pateikt. Jā, tā tas notiek, bet nevar atstāt skolu un Izglītības pārvaldi vienu pašu šīs situācijas risināšanai.» Ko līdz tāda melodeklamācija? Tukšās runas nostājas arī agresīvā «mazulīša» pusē: «Vairāki avoti uzskata, ka tieši agresīvā bērna vecāku nevēlēšanās atzīt situācijas nopietnību varētu būt nozīmīgs iemesls, kāpēc iesaistītie turpina ciest. Tajā skaitā cieš uzbrucējs – bērns, kurš, nespējot kontrolēt impulsus, vērš agresiju pret pārējiem...» 

Tālākais satriec ne mazāk. «Valsts policijā apstiprināja, ka uzsākti vairāki administratīvie procesi. Četras administratīvās lietas ir izskatīšanas stadijā. Sasauktas arī starpinstitūciju sadarbības grupas. Taču rezultātu neesot. Vardarbība, ko viens skolēns veic pret citiem bērniem un skolotājiem, nerimst. Agresīvais bērns deklarēts vienā pašvaldībā, bet mācās citā. Un novada Izglītības pārvaldē norādīja, ka iestāžu sadarbība buksē.» 

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) dzied tajā pašā unisonā. «Te ir jautājums, vai pašvaldība pilnībā izmanto to resursu sadarbībā ar savām iestādēm, un vai tās padotības iestādes dara to, kas, iespējams, ne visai populāri, bet būtu jāpieņem bērna (kura bērna? – A. U.) interesēs labākais lēmums,» sacīja IKVD Uzraudzības departamenta direktors Maksims Platonovs. Ierēdnieciskais žargons turpinās ar BAC muti –Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis: «Starpinstitucionālā sadarbība šādos smagos vardarbības gadījumos, kur bērni ir iesaistīti, viņa ļoti tiek lēnināta, kušināta un bieži vien nav pietiekami efektīva, un bieži vien viņa tiek ieslēgta ļoti novēlināta.» Viena nevarība un nevēlēšanās! Kur tagad stambulizācija, centrs «Marta»? Kur BAC, kur Jonīte ar «kis kis, kauns»? Nav jāglābj bērni?

Nils Konstantinovs: «Pats Bērnu aizsardzības centrs mums izmaksā 3,7 miljonus, tā vadība un darbinieki saņem ļoti pieklājīgas algas, prēmijas – tādas nopelnīt nebūtu viegli, strādājot biznesa vidē, kur nu vēl valsts darbos, īpaši tajos, kur jāstrādā ar bērniem…» Viela garām, grūtām pārdomām.