Kara sākumā kāds politologs LTV izteica šaušalīgu domu: «Mēs zinām, kas tagad ir Molotovs, bet nezinām, kas ir Ribentrops…» Tieši šīs personas 1939. gada 23. augustā parakstīja bēdīgi slaveno paktu starp hitlerisko Vāciju un staļinisko Padomju Savienību par ietekmes sfērām, pasaules sadalīšanu, kas ievadīja Otro pasaules karu. Diez vai politologam toreiz prātā ienāca, ka pēc četriem gadiem mazi «molotovi» saaugs kā sēnes pēc lietus un sīku «ribentropu» arī netrūks.
Esam Eiropas Savienībā (ES), bet tās Ahilleja papēdis (vājākā vieta) ir pati Eiropas Savienība, kas nespēj vienoties un noturēt solidaritāti. Par ES vienotības kaitniecības līderi kļuvis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kas savā nekautrīgajā lepnībā pat paviesojies Kremlī pie Putina. Arī mēs neesam bez grēka, tālab mediji nereti šausta sabiedrisko domu par tirgošanos ar krieviem, kas saņem tēvišķu padomu – saukt vārdā uzņēmumus, kas šo veikalu nodrošina, bet mirstīgajam tāds uzņēmumu saraksts nav zināms. Tā ir tā valsts slepenība, kurai nebūtu jābūt izplātai uz kartes un visiem redzamai?
Viktoram Orbānam piebiedrojies Roberts Fico, kas jau trešo termiņu Slovākijas premjerministra amatā. Ļoti īsi. Kas ir noticis viņa trešajā pilnvaru termiņā? Kritiķi uztraucas, ka Fico atsakās no Slovākijas rietumnieciskā kursa un seko Ungārijas virzienam Orbāna vadībā. Tūkstošiem cilvēku ir rīkojuši mītiņus galvaspilsētā un visā Slovākijā, lai protestētu pret Fico politiku. Arī ungāru tauta joprojām apliecina uzticību ES kursam – pretēji valdības vadītāja Orbāna demaršiem. Abiem odiozajiem Kremļa pielūdzējiem nekaitētu atsaukt atmiņā, kā Eiropas komunistiskais žandarms – PSRS – ar tankiem 1956. gadā ieviesa asiņainu kārtību Ungārijā: vairāk nekā 2500 ungāru gāja bojā konflikta laikā, ap 200 000 devās bēgļu gaitās. Imre Naģs un citi revolūcijas vadoņi tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvessodu pakarot. Līdzīgi klājās dumpiniekiem Čehoslovākijā – tā sauktajā «Prāgas pavasarī», kad čehi vēlējās tikai nedaudz palaist vaļīgāk komunistiskā režīma valgus. Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis ar milzīgu armiju iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000–7000 padomju tankiem sekoja 200–600 tūkstoši Varšavas bloka kareivju. Iebrukuma laikā 72 Čehoslovākijas pilsoņus nogalināja un simtiem ievainoja. Kā zināms, tolaik čehi un slovāki bija vienā Čehoslovākijas valstī. Fico Slovākiju tuvina krievu interesēm. Kas notiek pašlaik?
No LETA ziņām. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns trešdien (25.02.) paziņojis, ka nolēmis izvietot karavīrus enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai, atsaucoties uz it kā pastāvošajiem Ukrainas plāniem kaitēt Ungārijas energosistēmai. Viņš paziņojis, ka izmantos arī veto tiesības, lai Ukraina nesaņemtu ES 90 miljardu lielu aizdevumu. Orbāns pēc Aizsardzības padomes sanāksmes paziņojis, ka Ukraina esot «plānojusi jaunas darbības», lai kaitētu Ungārijas energosistēmai – paralēli Krievijas naftas piegāžu pārtraukšanai pa naftas vadu «Družba»… Tā, it kā Ukraina grasītos pieteikt karu ES, NATO, kur pati vēlas iestāties!
Kopējo ainu drūmāku zīmē fakts, ka gan Ungārija, gan Slovākija ir taču ES un NATO dalībnieces. Jā, var saprast, ka valstīm ir savas intereses. Bet tās taču jāsalāgo ar citu valstu interesēm, un, protams, pie atrisinājuma vajadzētu nonākt kompromisu ceļā. Bet, ja tos aizstāj Ukrainas šantažēšana, tā ir tīra ūdens liešana uz agresora kara dzirnu ratiem. Piedevām kompromisi nevar būt galvenajā – kara taisnīgā izbeigšanā. Pēc Putina uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai valstī iestājies kritisks elektroenerģijas trūkums, tomēr Ukraina joprojām turpina to patērēt naftas cauruļvada sūkņu darbībai… Orbāna un Fico paziņojumi par elektroenerģijas un gāzes eksporta apturēšanu Ukrainai ir pretrunā ne vien ar elementāru humānismu, bet ES tiesību aktiem. Draudi Ukrainai izskatās īpaši nekaunīgi. Turklāt runa ir par eksporta peļņu, ko pārsvarā nodrošina Ungārijas un Slovākijas privātie uzņēmumi un enerģijas tranzīta tīkli, tātad abu valstu līderi ir gatavi rīkoties pretēji savu valstu ekonomiskajām interesēm. Viņu izteikumi vērsti ne vien pret Ukrainu, bet grauj attiecības ar ES. Lai izpatiktu Krievijai, Fico un Orbāns kaitē arī savu valstu interesēm. Kā redzams, to labi saprot arī abu valstu tautas, sabiedrība, kamēr vadoņi ne.
