Prezidents norādīja, ka šajā datumā kopš 1994. gada pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas tiek atzīmēta Starptautiskā skolotāju diena. “Līdz šim Latvijā Skolotāju diena tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā, kas rada nevienveidīgu praksi šīs dienas atzīmēšanā un nereti arī neizpratni gan skolēniem, gan viņu vecākiem par to, kad ir godināmi skolotāji. Lai vienveidotu pieeju Skolotāju dienas atzīmēšanā Latvijā un tādējādi uzsvērtu šīs profesijas prestižu un nozīmīgumu, aicinu šo atzīmējamo dienu noteikt atbilstoši Starptautiskajai skolotāju dienai 5. oktobrī,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.
Kad tad īsti svinēsim turpmāk?
Prezidenta vārdiem “kas rada nevienveidīgu praksi šīs dienas atzīmēšanā un nereti arī neizpratni gan skolēniem, gan viņu vecākiem par to, kad ir godināmi skolotāji” varētu piekrist, ja “nevienveidīgā prakse” ar šiem grozījumiem tiktu arī nodrošināta, bet nekas ne par pilienu, ne par mata tiesu nemainās un vai vajadzēja mainīt, ja nemainās… Nu, varbūt vienīgi tāpēc, lai mēs šo dienu svinētu kopā ar citām valstīm – starptautiski. Bet tad vajadzētu arī šim 5. oktobra datumam kaut kā pielāgoties saprātīgāk, nevis, kā ērtāk: lai brīvās dienas sekotu viena aiz otras. Ja reiz 5. oktobrī, tad piektajā, nevis citā datumā. Nu un tad, ja iekrīt sestdienā, svētdienā? Bet, ja nu iekrīt pirmdienā, otrdienā, trešdienā: datuma pārbīdīšana neizbēgama. Tālab, lai nav jāpārbīda, var taču svinēt īstajā – 5. datumā. Un nevienam nepieklātos zūdīties par izbojātu brīvdienu vai vaidēt par “neizņemtu vielu”. Droši vien kāds tam varētu nepiekrist, un arī es nepretendēju uz pareizo viedokli.
Apakšvirsrakstā apzināti rakstu – svinēsim. Jā, valoda attīstās, bet kurā virzienā? Neesam pamanījuši, ka padomju laikos lietoto “otmečatj” esam automātiski pārcēluši arī uz savu mātes valodu? Sākotnēji Endzelīna, Mīlenbaha vārdnīcā vārda saturs skaidrots ar “verzeichnen, annotieren: skaitļus atzīmēt grāmatiņā”, nevis svinēt. Vēlāk “atzīmēt” kļuva par “svinēt” sinonīmu, bet savukārt otrādi – vārdam “svinēt” svešais “atzīmēt” par sinonīmu netapa. Par valodnieku savādībām nebrīnāmies, bet konsekvencei būtu jābūt, tāpat kā jāuzmanās no lērumiem vārdu, kas tieši pārcelti no krievu valodas, piemēram, vārda “aizvainot”, “aizskart” vietā nekādi neiederas krieviskais “apbižot”… Bet mēs joprojām spītīgi atzīmējam, nevis svinam Skolotāju dienu… Es svinu.
Vārdi ar segumu un gabaliņu no sirds
Skolotāju diena burtiski iekraujas puķēs. Bērni sapošas svētkiem un priecājas, iespējams, visvairāk prieka par to, ka nopietnas mācīšanās šajā dienā nebūs… Nu un? Lai taču! Lai uzgavilē svētku sajūta, bērnu tuvināšanās saviem audzinātājiem, lai skolotājiem izdodas piekļūt tuvāk saviem bērniem. Lai ar direktora nerakstītu rīkojumu (viņš atbild par visu) varu skolā pārņem bērni. Atminos, kā savā laikā par skolas direktoru bija uzposies Ingus no 9. klases. Biju tik saviļņots, ka, ienākot skolā, aizmirsās noņemt savu signālcepuri (bija man tāda adīte mice, pēc kuras skolas direktors bija redzams no puskilometra attāluma). Viss notika, kā jaunā skolas vara bija izlēmusi.
Nebija smuku runu, samākslotības. Bija daudz humora, bet ne kumēdiņu. Viens otrs skolotājs, kam bija sajucis, ka šajā dienā īstie skolotāji ir vecākās klases skolēni, bet īstie pedagogi nav īstie, izpelnījās veco labo sodu – pastāvēšanu kaktā, bet vecajam direktoram par mutes palaišanu nācās ciest visvairāk. Saņēmu bargāko, paša pielietoto, sodu – apstaigāt skolas teritoriju un salasīt visas izmētātās saulespuķu sēklu mizas. Par laimi – jaunā vara to jau bija noorganizējusi, man vien nācās noziņot, ka uzdevums izpildīts! Kamēr jaunie vadīja pedagoģisko procesu, vecie pedagogi mielojās ar bulciņām pie kafijas tasēm. Bet gardās svētku pusdienas ieturēja visi. Kā mājās. Kā ģimenē. Zinu, ka šādas un līdzīgas skolotāju dienas turpinās. Ar savām acīm 3. oktobrī to redzējām Taurupes pamatskolā, kur bijām ar muzikālu sveicienu.
Sirsnīgs sveiciens skolotājiem! Un vecākiem: viņi taču arī ir skolotāji! No kuriem dažs labs mājās ar bērniem strādā vairāk nekā skolotājs skolā.
