Šīs rindas top šodien (07.07.), kad Turcijas galvaspilsētā Ankarā sākusies NATO dalībvalstu vadītāju sanāksme. Klātienē būs arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kura valstij joprojām ir nepieciešams pasaules spēcīgākās militārās alianses atbalsts cīņā pret Krievijas agresiju. Zelenskim trešdien ir paredzēta tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējas izbeigt karu ar Ukrainai izdevīgiem nosacījumiem, taču pagaidām nekas neliecina, ka Krievija būtu gatava pārtraukt agresiju un sēsties pie sarunu galda. Agresija pastiprinās, tālab jārīkojas izlēmīgi!
Vitāli svarīgi
Rīta ziņa: «Zelenskis savu dalību NATO samitā izmantos, lai kārtējo reizi aicinātu partnerus nodrošināt Ukrainu ar lielāku skaitu pretgaisa aizsardzības sistēmu. To viņš uzsvēra arī pirmdienas vakarā publicētajā video paziņojumā: «Mēs uzturam kontaktus ar visiem pasaulē, kuri šobrīd var piegādāt pretgaisa aizsardzības raķetes. Tas ir pēdējais līdzeklis, uz ko Krievija paļaujas un ko tā izmanto, lai paildzinātu karu. Krievija īpaši paļaujas uz ballistiskajām raķetēm. Tiem, kas vēlas mieru, ir jāliek uzsvars uz aizsardzību pret šādām raķetēm.»» Eksperti atsaucas, ka rietumvalstis, tostarp ASV, dara daudz, lai palīdzētu Ukrainai, taču saskaras ar vienu un to pašu problēmu: Rietumiem šobrīd vienkārši nav pietiekami daudz pārtvērējraķešu. Trūkst «Patriot» sistēmu raķešu. Arī Eiropā ražotu raķešu krājumi ir ierobežoti. Valstis dara iespējamo, bet tām ir jāsaglabā daļa savu krājumu arī pašu vajadzībām gadījumā, ja nākotnē sāktos militārs konflikts ar Krieviju. Pārtvērējraķešu piegādes notiek tik ātri, cik ātri eiropieši spēj tās iegūt no ASV. Ziņu aģentūra «Reuters» vēsta, ka ASV ar Eiropas valstīm apspriežot iespēju ražot pārtvērējraķetes Eiropā, kā arī izveidot reģionā pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» apkopes centrus. Tas ļautu ASV ražotājiem palielināt ražošanas apjomus. Vai tas nav novēloti?
Trampa un Zelenska attiecībās ir bijuši kāpumi un kritumi, taču šķiet, ka pašlaik Ukrainas prezidents bauda ASV līdera labvēlību. Izdevums «The Kyiv Independent» raksta, ka trešdienas tikšanās laikā Zelenskis un Tramps apmainīšoties ar idejām par to, kā izbeigt karu. Ukrainas vadība tic, ka tagad ir vislabākā iespēja izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai panāktu tās iesaistīšanos tiešās sarunās ar Kijivu. Cik lielas cerības, cik skarba realitāte, rādīs NATO samita lēmumi, alianses rīcība.
Ko mēs paši?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs NATO samita priekšvakarā tikās ar MK prezidentu Andri Kulbergu. Abas augstās amatpersonas vienojās, ka Ankarā ir jānodemonstrē, ka alianse, par spīti diskusijām un strīdiem, spēj būt vienota. Latvijai ir būtiski panākt lietas, kas ir nozīmīgas arī alianses kontekstā. Ir jāparāda, ka NATO spēj būt vienota būtiskajā: NATO atbalstā Ukrainai, piektajā pantā, kā arī NATO attīstības spējās.
Prezidents uzsvēra, ka NATO dalībvalstu līderi apņēmušies līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvija to jau paveikusi. Vienlaikus viņš atzina, ka ir nepieciešama aizsardzības industrijas attīstība. Prezidents pauda, ka NATO samitā būtisks jautājums būs par atbalstu Ukrainai. Viņš atzīmēja, ka ir programma «Prioritāro Ukrainas prasību saraksts», ar kuru samitā piedalīsies arī Ukrainas prezidents. Tāpat Latvija ir ieguldījusi atbalstā un turpinās atbalstu Ukrainai.
Nolaižoties tepat uz zemes, skumdina tas, ka sociālajos tīklos parādās ieraksti ar nievājošiem izteikumiem par Zelenski, Ukrainu un palīdzību šai karā nomocītajai valstij. Arī triviāli un prasti, ka, lūk, visu atgrūžam ukraiņiem un pašiem vairs nav nekā. Parādās viszinoši aizrādījumi, kā mūsu palīdzība tiekot aizlaista pa kreisi. Diemžēl ir sajūta, ka entuziasms, kāds bija kara sākumā, ir jūtami noplacis. LTV nupat ziņoja: «Ģimenēm, kurās ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, gaisa trauksmes un biežā evakuācija Ukrainā rada ļoti lielu trauksmi un bailes. Lai sniegtu viņiem atelpu no tā, Latvijā sākts projekts «Palīdzība Ukrainas ģimenēm». Taču atvest šurp tik daudz jauniešu un viņu mammu, cik gribētos, nav iespējams ziedojumu trūkuma dēļ.» Jāgaida atkal kāds «Dod pieci!»?