Jūs smiesieties. Allaž esmu bijis kritisks izglītības reformu, sevišķi “Skola 2030”, sakarā, bet tagad esmu par vēl vienu skolu reformu… Vienu pamatīgu reformu, kas likvidētu esošās muļķības, novērstu haosu, atslogotu skolotājus, bērnus un radītu skaidrību bērnu vecākiem, kā tad viņu bērni mācās un audzina sevi. Vajadzīga reforma, kas skolēnos audzinātu bijību pret skolu, skolotāju, sabiedrību, bet tā dēvētais pedagoga profesijas prestižs nekļūtu par izsmejamu pārpratumu.
Kā pliki pa nātrēm esam situšies visu atjaunotās Latvijas laiku, par tā saucamās kompetenču, caurviju, “Skola 2030” špāsēm nemaz nerunājot. Cik pateicīgs brīdis tika izvēlēts “Skola 2030” ieviešanai? Tā sakrita ar kovida plānprātības augsta līmeņa stresiem, mācību pārrāvumiem! Facebook komentētāja Indra Dziļuma raksta no sirds un atklāti: “Skolotāji vienmēr ir vieni, visos laikos un pie visām reformām. Man ir jautājums valstij: kurš man samaksās par tiem simtiem materiālu, ideju, patērētā laika un veselības problēmām, lai jau gadus 6 “stutētu” to smalko “Skola 2030” reformu? Es vēl joprojām neesmu ieraudzījusi stundās katram skolēnam piemērotu mācību grāmatu un darba burtnīcu. E-klases ieraksti liecībās vēl joprojām neatbilst standartam. Vai tas vispār ir likumīgi? Ieviest reformas, lai cilvēki, kaut “nošaujas”, tās īstenotu?”
Ja par kliedzošām nebūšanām runā skolotājs, viņš ir skandālists. Ja par to pašu trauksmi ceļ Valsts kontrole, tik viegli atgaiņāties grūti, bet izlocīties var. IZM steidz liekulīgi raportēt: “2025. gadā tika organizēti seši semināri izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvaldēm visā Latvijā. To laikā tika izvērtēta iepriekš īstenoto pārmaiņu kvalitāte, analizēti izaicinājumi un sniegts padziļināts ieskats jautājumos, kas iekļauti revīzijā. Balstoties uz šīm diskusijām, ministrija sagatavojusi rīcības plānu, kā arī uzsākusi darbu pie nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes un grozījumiem 2026. gadā un turpmāk.” Ja IZM pārliecināta, ka izglītības kvalitāte atkarīga no “normatīvajiem aktiem”, tad tā sāji maldās. Kļūdu atzīšanas vietā atrunāšanās kā pielīšana, līšana caur adatas aci: “IZM uzskata, ka atsevišķi revīzijas secinājumi var radīt priekšstatu, ka problēmas līdz šim nav risinātas, tomēr daļa no konstatētajiem jautājumiem jau pakāpeniski risināti.” Valsts kontrole ziņo, ka skolu akreditācijas fakti neapliecina skolas darbības kvalitāti: “Izglītības iestāžu akreditācija esošajā formātā nenodrošina savlaicīgu, objektīvu un vienotu skolas darbības kvalitātes izvērtējumu. Neatkarīgi no piešķirtā – “Izcili”, “Labi” vai “Jāpilnveido” – skolas akreditē uz sešiem gadiem.” Un dabiski izriet jautājums. Vai Izglītības kvalitātes valsts dienests pēc būtības ir vajadzīgs, ja tas, iespējams, tikai attaisno valsts tēriņus birokrātiskā aparāta uzturēšanai?
Kad pavīd UNESCO pārstāvju pamācība, ka skolotāju trūkums jārisina ar profesijas prestiža celšanu, skumji pasmaidu. Kas ir prestižs? Cilvēka, organizācijas, institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, augsts novērtējums sabiedrībā… Par kādu prestižu var būt runa, ja valsts pieļauj, ka skolotājs saņem pieticīgu algu, ka skolotāju pasūta, iegāž viņam ar pudeli pa galvu, nolamā pēdējiem vārdiem, bet skandinātais atbalsts mēdz būt parodija.
Saeimas deputāts, pedagogs, bijušais skolas direktors Česlavs Batņa: “Valsts kontroles ziņojums nav tikai tehnisks audits. Tas ir spogulis mūsu izglītības sistēmai. Un aina tajā nav patīkama. Mēs gadiem esam runājuši par reformām, standartiem, modernu pieeju. Taču revīzija ļoti skaidri parāda to, ka kvalitāte Latvijā nav garantēta. Tā ir atkarīga no veiksmes. Šis ziņojums būtībā pasaka ļoti vienkāršu lietu: bērna nākotne Latvijā pārāk bieži ir atkarīga no tā, kurā skolā viņš mācās, nevis no viņa spējām. Mēs sakām, ka visiem ir viens izglītības standarts. Bet realitātē bērni dažādās skolās saņem ļoti atšķirīgu izglītību. Vienā skolā matemātikai un latviešu valodai tiek atvēlēts daudz vairāk stundu, citā būtiski mazāk. Starpība var sasniegt pat vairāk nekā 700 stundu. Tas nav sīkums. Tas ir gandrīz vesels mācību gads! Piekrītu, autonomijai jābūt, taču IZM lozungs – katrā skolā kvalitatīva izglītība – vienkārši nedarbosies.” Cik zemu vēl jākrīt, ja nav ne prāta, ne vēlēšanās izglītībā veikt galveno – visa liekā izmēšanu, nepieciešami vajadzīgā ieviešanu. 3. oktobrim jāveic kardinālas pārmaiņas, ko nav spējusi esošā JV+PRO nespējnieku valdīšana.
