Tostarp 59% autovadītāju reti pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu vismaz par 10 kilometriem stundā, 18% autovadītāju - bieži, bet 5% autovadītāju - regulāri.

Salīdzinot ar 2025. gada aptauju, kopējā situācija nav būtiski mainījusies, jo šādu paradumu atzina 83% autovadītāju, min aptaujas autori.

Aptaujas dati liecina, ka atļauto braukšanas ātrumu par vismaz 10 kilometriem stundā mēdz pārsniegt 87% vīriešu un 77% sieviešu. Savukārt pērn šādu paradumu atzina 86% vīriešu un 80% sieviešu.

Bieži vai regulāri ātrumu visbiežāk jeb 33% gadījumu pārsniedz autovadītāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, savukārt, analizējot pēc dzīvesvietas, 31% autovadītāju Rīgā bieži vai regulāri pārsniedz ātrumu.

Latvijā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā vieglo automašīnu vadītājiem piemēro brīdinājumu. Satiksmes ministrija (SM) iepriekš vairākkārt ir rosinājusi samazināt robežu, no kuras piemēro naudas sodu, tostarp vērtējot iespēju sodīt no sestā pārsniegtā kilometra vai no pirmā kilometra, tomēr līdz šim regulējums nav mainīts, skaidro aptaujas veicēji.

Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks norāda, ka ātruma pārsniegšana par 10 kilometriem stundā nav atsevišķu pārgalvīgu autovadītāju problēma. "Ja šādu paradumu atzīst vairāk nekā četri no pieciem autovadītājiem, runa ir par ikdienas normu, kas satiksmē kļuvusi pārāk pieņemama. Vadītājam var šķist, ka 10 kilometri stundā neko būtisku nemaina, taču tieši šī rezerve var būt izšķiroša brīdī, kad uz ceļa parādās bērns, priekšā esošais auto strauji bremzē vai kļūdās cits satiksmes dalībnieks," viņš uzsver.

Vanks arī min, ka atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem katrs vidējā braukšanas ātruma pieaugums par 1% palielina letālas avārijas risku par 4%, bet smagas avārijas risku - par 3%. Savukārt gājēja bojāejas risks, transportlīdzekļa sadursmes ātrumam pieaugot no 50 līdz 65 kilometriem stundā, palielinās 4,5 reizes.

"Šie dati parāda, kāpēc arī šķietami neliels ātruma pārsniegums nav tehniska nianse spidometrā. Pie lielāka ātruma vadītājam ir mazāk laika pamanīt risku, automašīnai vajadzīgs garāks ceļš, lai apstātos, un sadursmes sekas kļūst smagākas," uzsver Vanks.

"Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss" tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru "Norstat Latvija". Aptaujā, kas veikta 2026. gada martā, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.