Mārtiņš, uzņēmējs:

– Es dzīvoju trīsstāvu daudzdzīvokļu mājā Ogresgalā. Tas ir privāts īpašums, un mēs, iedzīvotāji, paši visu remontējam, paši visu darām gan kāpņu telpās, jumtam, stāvvadiem. Nemaksājam par apsaimniekošanu, bet paši vienojamies, ko remontējam un kā uzturamsavu māju. Tas reizēm nav vienkārši, jo cilvēki ne visi uzreiz var samaksāt, ne visi ir uz vietas un ne visi piekrīt, bet kaut kā galā tiekam.

Zigrīda, pensionēta skolotāja:

– Mūsu māja Lielvārdē diez cik labā stāvoklī nav, jo pagrabos bieži krājas ūdens, kas bojā arī ēkas pamatus. Savā kāpņu telpā vienojāmies, ka veiksim kosmētisko remontu tajā, to paši arī izdarījām. Apsaimniekotājam lūdzam veikt nopietnākus remontus – jumts un stāvvadi mājā tika nomainīti. Taču kāpņu telpā izsistā loga rūts jau 2 gadus gaida nomaiņu. Es uzskatu, ka apsaimniekotājam pašam būtu jāseko līdzi mājas stāvoklim, ne tikai jāgaida, kamēr iedzīvotāji ziņo par kādu bojājumu.

Jeļena, dārzniece:

– Gan mūsu, gan apkārtējās mājas Grīvas ielas rajonā ir celtas jau sen un, protams, ir sliktā stāvokli. Bieži vien remonti ir nepieciešami ļoti apjomīgi, un iedzīvotāji par saviem līdzekļiem tos nav spējīgi veikt. Uzskatu, ka tā ir gan mūsu pilsētas, gan citu pilsētu problēma – ko darīt ar padomju gados celtajām mājām. Turklāt iedzīvotājiem ir grūti vienoties, jo bieži dzīvokļi tiek izīrēti un īpašnieki mājā nav atrodami.

Mārīte, apsaimniekotāja:

– Es pastāvīgi dzīvoju Rīgā, daudzdzīvokļu namā, un parasti, ja ir kaut kas jālabo, tad iedzīvotāji zvana namu pārvaldei. Taču tā ir sarežģīta un ilgstoša procedūra, līdz kamēr nonākam līdz rezultātam un darbs tiek izdarīts. Ilgi un pacietīgi ir jāgaida, vairākas reizes par sevi ir jāatgādina, kamēr ķibele tiek novērsta. Manuprāt, risinājums būtu, ja varētu visas vecās mājas pamazām sākt nojaukt un to vietā būvēt jaunas.