NATĀLIJA, strādā uzņēmumā
Rupjības deputātu starpā nebūtu pieļaujamas. Viņi ir tie, kas rāda piemēru citiem. Tas ir tāpat kā, kad mamma rāda piemēru saviem bērniem. Un mamma rupjības nemācīs! Šī piemēra rādīšana attiecas ne tikai uz valodas lietojumu, tas pats būtu jādara arī saistībā ar nodokļu maksāšanu, korupciju un godīgumu.

VLADISLAVS, strādā kafejnīcā
Es to visu vērtēju vairāk kā teātri, jo ir skaidrs, ka partijas un politiķi savā starpā nevar par daudz ko vienoties, nevar atrast kopsaucēju, tāpēc tās debates bieži ir skaļas un pilnas visādiem vārdiem, taču man patiktu, ja viņi vairāk rūpētos par mums un domātu, kā Latvijai labāk, nevis kašķētos savā starpā.

DACE, auklē bērniņu
Es neesmu pret to, ka arī politiķi lieto sarunvalodu, un, ja gadās kaislīgāks strīds, tad var pasprukt arī pa skarbākam, rupjākam vārdam vai izteicienam. Ja tā pa īstam nāk vaļā, tad var tikt lietoti arī sliktie vārdi, un es tajā neko peļamu neredzu.

JĀNIS, celtnieks
Pieklājības normas deputātiem būtu jāievēro, ne jau tādiem vārdiem izrunāties. Tas ir ārprāts! Tā taču ir publiska vieta un publiska runa. Arī strīdā ar oponentu, pretēju uzskatu cilvēku visu var pateikt pieklājīgi, ar citiem vārdiem, kas nepārkāpj vispārpieņemtās normas.