Rita, uzņēmēja
Manā dzīvē svētceļojumiem nav nozīmes, taču, ja cilvēki tajos dodas, tātad tā ir viņu nepieciešamība. Es pieņemu, ka tam var būt gan personiski, gan reliģiski motīvi, lai kaut ko izprastu un atrastu. Jo ir skaidrs, ka, lai ietu, piemēram, no Jūrmalas uz Aglonu, tam ir nepieciešams kāds iemesls.
Jekaterina, strādā bankā
Es pati esmu gājusi Camino de Santiago jeb Svētā Jēkaba ceļu – kājām devos no Portugāles uz Spāniju. Man bija svarīgi izprast sevi, jo tas ir vērtīgs laiks bez ikdienas rūpēm, kad var atklāt sevī ko nebijušu, satikt līdzīgi domājošus cilvēkus, gūt jaunu pieredzi. Domāju, ka tam ne vienmēr ir jābūt ar ticību saistītam iemeslam, kāpēc cilvēks iet svētceļojumā.
Anta, medicīnas darbiniece
Esmu bijusi Aglonā, bet negāju kājām. Aizbraucu uz Aglonu, kad tur viesojās Romas pāvests. Domāju, ka svētceļojums ir laba prakse, jo cilvēkiem, kam ir tāda pārliecība, tas ir svarīgi, piemēram, atbrīvoties no grēkiem, garīgi attīrīties, tikt galā ar sasāpējušām problēmām. Domāju, ka pārsvarā tomēr svētceļojumos dodas ticības dēļ.
|
Aigars, noliktavas pārzinis Jēga svētceļojumiem ir, jo cilvēki ir dažādi. Tiem, kas tajos dodas, tā varētu būt atbrīvošanās no ikdienas pienākumiem, ticības stiprināšana, kopā būšana ar līdzīgi domājošiem ļaudīm. Man nekas nebūtu pret došanos svētceļojumā, bet es nevaru atļauties tam veltīt tik daudz laika. |
