Piektdiena, 19.04.2024 01:59
Fanija, Vēsma
Sestdiena, 20. maijs, 2023 10:15

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem olas ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem

Leta
Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem olas ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem
Unsplash.com
Sestdiena, 20. maijs, 2023 10:15

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem olas ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem

Leta

Olas Latvijas iedzīvotājiem ir piecu svarīgāko pārtikas produktu sarakstā, bez kuriem cilvēki nevar iedomāties savu ikdienas maltīti, aģentūru LETA informē Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) pārstāvji balstoties uz "Norstat" aptaujas datiem.

Olas kā galvenais produkts biežāk ir 25-55 gadus veciem respondentiem, bet retāk tās kā galveno "top5" produktu nosauc jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem un Kurzemē dzīvojošie.

Kā norāda LAPNA, asociācijas un kustības "Olas ir spēks!" pasūtījuma veiktajā aptaujā 2022.gada pavasarī, olas bija septītais svarīgākais ikdienas pārtikas produkts, dominējot gaļai (76%), dārzeņiem un salātiem (65%), graudaugu produktiem (46%) un kartupeļiem (45%).

LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha norāda, ka deviņi no desmit respondentiem norādījuši, ka paši vai viņu ģimene ēd vistu olas vismaz reizi nedēļā, šis rādītājs palielinājies par četriem procentpunktiem kopš 2022.gada pavasara. Vienlaikus viņa atzīmē, ka ļoti bieži olas uzturā lieto 28% aptaujāto.

Aptaujas dati liecina, ka 33% aptaujāto apēd līdz piecām olām nedēļā, bet 42% aptaujāto - sešas līdz desmit olas nedēļā. Tostarp līdz piecām olām nedēļā biežāk ēd sievietes, jaunieši 15-24 gadu vecumā un Rīgā dzīvojošie. Tikmēr 11-15 olas nedēļā biežāk patērē Pierīgā un citās pilsētās dzīvojoši, bet 16-20 olas biežāk patērē 35-44 gadus veci respondenti.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka 75% Latvijas iedzīvotāju biežāk iegādājas olas lielveikalos. Savukārt 11% aptaujāto olas pērk no paziņām un tuviniekiem, 4% pēc olām dodas uz piemājas mazajiem veikaliņiem, 3% pērk tos tirgū, 4% olas nepērk, jo pašiem ir vistas, bet 3% respondentu olas kāds iedod vai uzdāvina.

Vienlaikus Ērliha atzīst, ka salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, patērētāji biežāk minējuši, ka pievērš uzmanību marķējumam uz olām.

Ja pērn maijā 59% aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka viņiem ir ļoti svarīgi, vai olu ražotājs ir ievērojis Eiropas Savienības (ES) ražošanas standartus, tad decembrī uz to norādīja 64% aptaujāto.

Ērliha arī atzīmē, ka samazinās to pircēju skaits, kas nezina, kā atšifrējas marķējums uz olām. Nezinātāju īpatsvars samazinājies no 60% uz 46%.

Vienlaikus no tiem, kas pilno marķējumu nezināja, 41% zināja pirmā marķējuma koda nozīmi, jeb dējējvistu turēšanas metodes norādi, 39% zināja arī otrā marķējuma kodu nozīmi, jeb izcelsmes valsts norādi, bet 0% zināja visu trīs marķējuma kodu nozīmi (atlikusī ciparu kombinācija ir Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais novietnes identifikācijas numurs).

LAPNA arī atzīmē, ka "Nielsen" dati liecina, ka Latvijā turpinās tendence, ka patērētāji aizvien vairāk ar savu maciņu balso par brīvībā vai kūtī dēto vistu olām. Tirgus vērtības daļa kūtī dētajām olām 2022.gada decembri, salīdzot ar 2021.gada decembri, pieauga par 7,2%, bet brīvo vistu olām - par 1,5%.

Tikmēr LAPNA biedrs un AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps informē, ka pašlaik ES un ASV jau gatavojas brīdim, kad dējējvistas būros vairs neturēs vai arī šis īpatsvars būs salīdzinoši zems.

Auškāps norāda, ka nesen Barselonā notikušajā Starptautiskās olu ražotāju asociācijas konferencē izskanēja informācija, ka ASV vieni no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem "Walmart" un "Kroger" ir paziņojuši, ka no 2025.gada tie turpinās izplatīt olas, kas nav dētas sprostos. Arī citi starptautiskie pārtikas ražotāji un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ir informējuši, ka tuvākajos gados izmantos tikai brīvībā vai kūtī dētās olas, tostarp, "Subway", "Burger King", IKEA, "Nestle", "Unilever", "Danone", "Aldi", "Lidl" un citi.

Vienlaikus LAPNA norāda, ka brīvībā, kūtī un bioloģiskajās saimniecībās dēto olu īpatsvaru ASV patlaban ir 36% un aplēses liecina, ka 2026.gadā ASV tirgū varētu veidoties olu iztrūkums.

Tikmēr ES ražotāji ir labākā situācijā, jo jau 2021.gadā jau mazliet vairāk nekā puse visu kopējo olu bija dētas ārpus sprostiem. Piecās valstīs - Austrijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē un Dānijā, sprostos dētās olas ir mazāk nekā 10% no kopējā tirgus īpatsvara.

Tikmēr Auškāps norāda, ka "Balticovo" plāno pilnībā pāriet uz ārpus sprosta olu ražošanu 2027.gada laikā.

"Jau līdz šim esam ieguldījuši ārpus sprosta vistu novietnēs vairāk kā 30 miljonus eiro un jau šobrīd pie mums mīt vairāk kā pusmiljons vistu ārpus sprosta apstākļos, un būvniecības darbi turpinās arī šobrīd" atzīmē Auškāps.

Pētījumu pēc LAPNA pasūtījuma "Norstat" veica 2022.gada decembrī, tajā aptaujāti 1012 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 55 gadiem.