Grozījumi nodrošinās, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarēs darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauda likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Arnolds, remontstrādnieks

Manuprāt, medijos varētu būt ziņas krievu valodā, taču ne citi raidījumi. Ziņas varētu vēl atstāt, lai tie cilvēki, kuri nekad neiemācīsies latviešu valodu, tomēr varētu uzzināt par Latvijā notiekošo. Citās jomās gan krievu valodu nevajadzētu lietot. Darba vietā būtu jālieto tikai latviešu valoda un jārunā tikai latviski.

Valentīna, pensionāre

Šim jautājumam tāpat kā kokam ir divi gali. Protams, tur, kur vajag, ir jālieto valsts valoda. Taču arī mums, latviešiem, ir saziņā vairāk jālieto latviešu valoda, pretējā gadījumā, tiklīdz satiekam krievu cilvēku, tā uzreiz sākam runāt krieviski. Bet viņi zina latviešu valodu! Vienlaikus, noliedzot visu krievisko, mēs nedrīkstam norakstīt arī visus krievu cilvēkus, jo visi nav vienādi.

Dzintra, vecmāte

Es domāju, ka vairāk vajadzētu mācīties latviešu valodu, un viens no veidiem, kā to var labi darīt, ir tieši caur medijiem. Mani nebeidz pārsteigt tas, ka redzu divdesmit un trīsdesmit gadus vecus cilvēkus, kas nemāk latviešu valodu. Viņi ir dzimuši jau brīvā Latvijā un nav varējuši iemācīties valodu?! Tas manī vienmēr raisa pretestību.

Līga, pensionāre

Man īsti nav saprotams tas, kāpēc mēs tik ļoti vēršamies tikai pret vienas, krievu, valodas lietošanu. Vai tad angļu valoda, kurā latviešu bērni jau sarunājas savā starpā, nav tikpat bīstama latviešu valodas nākotnei un tās saglabāšanai?! Ir labi zināt un saprast angļu valodu, taču tās pārsvars pār latviešu valodu ikdienā jau kļūst ļoti uzkrītošs, īpaši jauniešu vidū.