Sanāksmē Ikšķiles un Tīnūžu apvienības pārvaldes vadītājs Indulis Trapiņš ieskicēja galvenās Tīnūžu attīstības prioritātes, uzsverot, ka nozīmīgākās vērtības ir Tīnūžu sākumskola, kurā kopā ar pirmsskolas grupām mācās ap 200 bērnu, Tīnūžu Tautas nams un kultūras mantojuma centrs «Tīnūžu muiža», kuru plānots turpināt attīstīt. Kā vienu no svarīgākajiem attīstības virzieniem viņš izcēla infrastruktūru, īpaši jau izbūvēto ceļu un ielu uzturēšanu, apgaismojuma uzlabošanu un jaunu ceļu posmu attīstību. Grants ceļu uzturēšanā būtiska nozīme ir pašvaldības izmantotajā karjerā sagatavotajam šķembu maisījumam, savukārt nākamie attīstības projekti varētu būt ceļš no P10 uz Tīnūžu–Kokneses ceļu, posms «Ceplīši–Vecbrekti», ceļš līdz Vācu kalniem un ceļa posms Saulesdārzā. Daļa no šīm iecerēm jau iesniegta Attīstības nodaļā iespējamā Eiropas Savienības finansējuma piesaistei. 

Runājot par veloinfrastruktūras attīstību, Trapiņš norādīja, ka jau šomēnes plānots sākt gājēju un velobraucēju celiņa izbūvi no Kalnāju krustojuma līdz Tīnūžu veikalam, bet kā nākamo ieceri viņš minēja celiņu starp Tīnūžiem un Ikšķili līdz Kaparāmuru krustojumam. Trapiņš atzina, ka šī projekta īstenošana būs sarežģīta, jo nepieciešama sadarbība ar AS «Latvijas Valsts ceļi», projektēšana un atsevišķos posmos arī zemes atsavināšana. Sanāksmē piedalījās arī pašvaldības pārstāvis Egils Helmanis, kurš informēja, ka bez minētā veloceliņa no Ogres līdz Tīnūžiem tiks izbūvēts arī veloceliņš no Ogres līdz tunelim Ikšķilē. Turklāt minētais tunelis tiks sakārtots par pašvaldības līdzekļiem, pārbūvējot tā ūdens novades sistēmu un ierīkojot piekļuvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 

Atbildot uz jautājumiem par grants ceļu atputekļošanu, Trapiņš skaidroja, ka vasarā ceļi tiek regulāri apstrādāti ar pretputekļu materiālu, bet par vietām, kur nepieciešama papildu apstrāde, iedzīvotāji aicināti informēt pārvaldi vai izmantot lietotni «Ogres novadnieks», kas ļauj operatīvi pieteikt problēmas.

Trapiņš pievērsās arī ielu apgaismojuma attīstībai. Viņš informēja, ka šogad izbūvēts jauns apgaismojuma posms Elkšņu ielā un Saulesdārza teritorijā. Nākotnē būtu jāturpina apgaismojuma izbūve no Baskāju Karmelītu klostera virzienā uz Saulkalni gar «Sierštelli», kā arī pakāpeniski jāuzlabo apgaismojums ciemos un dzīvojamajās teritorijās, prioritāti piešķirot vietām ar lielāku iedzīvotāju un satiksmes intensitāti.

Notiks iedzīvotāju aptauja

Iedzīvotāju padomes pārstāvis Rolands Cupiks atgādināja, ka 18. jūnijā Iedzīvotāju padome tikās ar Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvaldes pārstāvjiem, vienojoties par tuvākajiem saimnieciskajiem darbiem, kas Tīnūžos jāveic, un tie ir hokeja laukuma bortu atjaunošana, bērnu rotaļu laukuma papildināšana ar smiltīm un mulču, Jāņa Zariņa šķūņa nojaukšanas jautājuma risināšana sadarbībā ar īpašnieku, papildu solu un pārvietojamo tribīņu iegāde pašvaldības pasākumiem, sporta inventāra papildināšana, hokeja vārtu iegāde, elektrolīnijas staba novākšanas projektēšana, kā arī Tīnūžu sākumskolas sporta laukuma atjaunošanas izmaksu iekļaušana 2027. gada budžeta plānošanā. 

Sanāksmē piedalījās Jānis Zariņš, kura īpašumā atrodas vecais šķūnis pie hokeja un bērnu rotaļu laukuma. Viņš skaidroja, ka ēka šogad daļēji sagruvusi lielā sniega svara dēļ un bīstamā daļa jau ir novākta. Tomēr pilnīgu nojaukšanu viņš plāno veikt tikai rudenī, kad teritorijā būs mazāka cilvēku aktivitāte. Pašvaldības pārstāvji piekrita šādam risinājumam, vienlaikus lūdzot līdz tam laikam nodrošināt teritorijas drošību.

Diskusijas izvērtās arī par patvertnēm Tīnūžu pagastā. Trapiņš informēja, ka piemērotas patvertnes paredzētas Tīnūžu Tautas nama pagrabā, skolā un Ceplīšu teritorijā esošās Kaparāmuru mājas pagrabā. Viņš uzsvēra, ka ikdienā šīs telpas nav brīvi pieejamas, taču ārkārtas situācijā iedzīvotājiem tiks nodrošināta operatīva piekļuve. Savukārt Helmanis aicināja ikvienu izvērtēt atbilstoša patvēruma ierīkošanu savās mājās, uzsverot, ka ārkārtas situācijā ne vienmēr būs pietiekami daudz laika, lai nokļūtu līdz pašvaldības noteiktajām patvertnēm.

Sanāksmē tika apspriesta arī Ogres novada pašvaldības budžeta plānošana un izpilde Tīnūžu pagastā. Iedzīvotāju padome atgādināja, ka pašvaldība solījusi vismaz divas reizes gadā informēt par budžeta plānošanu un izpildi, uzsverot, ka iedzīvotāji vēlas redzēt ne tikai iecerētos darbus, bet arī to īstenošanas gaitu. Pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka budžets tiek plānots pa nozarēm, nevis teritorijām, tādēļ precīzu pārskatu par katra pagasta budžeta izlietojumu iespējams sagatavot tikai pēc finanšu gada noslēguma. Pašvaldības pārstāvis Gints Sīviņš informēja, ka jau tiek īstenotas vairākas šī gada budžetā paredzētās ieceres, tostarp uzsākta Tīnūžu sākumskolas ēdamzāles projektēšana, iegādāts aprīkojums skolai un paredzēts apgaismojums topošajam velobraucēju celiņam. Savukārt kultūras mantojuma centra «Tīnūžu muiža» vadītājs Kaspars Špēlis pastāstīja, ka turpinās Tīnūžu muižas digitalizācijas projekta īstenošana. Tajā top interaktīva ekspozīcija, īpaši domāta bērniem, kurā būs apskatāmi vēsturiski priekšmeti un materiāli. Lai gan projektu aizkavējusi izmaksu sadārdzināšanās un citi sarežģījumi, ekspozīciju plānots atklāt šā gada septembrī.

Sanāksmē vienbalsīgi tika atbalstīta iecere rīkot Tīnūžu iedzīvotāju aptauju par 2027. gada budžeta prioritātēm. Tās mērķis būs apzināt iedzīvotāju svarīgākās vajadzības un izmantot tās kā priekšlikumus budžeta plānošanā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka, ņemot vērā dažādās ciemu vajadzības, aptaujas rezultāti tiks vērtēti kopā ar pašvaldības speciālistu redzējumu, bet galīgos lēmumus par budžetu pieņems Ogres novada dome.

Dzīves līdzās karjeriem

Plašas diskusijas izvērtās par karjeru radīto troksni un iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi. Iedzīvotāju padome norādīja, ka lielākā daļa saņemto sūdzību saistītas ar troksni un pazūdošu ūdeni, uzsverot, ka pašreizējais trokšņa regulējums un mērīšanas kārtība neatspoguļo reālo situāciju. Padome rosina pilnveidot normatīvos aktus, nosakot skaidrākus trokšņa mērīšanas principus, izvērtējot minimālos attālumus starp karjeriem un dzīvojamo apbūvi, kā arī paredzot risinājumus trokšņa mazināšanai. Vienlaikus tika uzsvērts, ka mērķis nav ierobežot uzņēmējdarbību, bet rast līdzsvaru starp uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm. Uzņēmēju pārstāvji norādīja, ka karjeri darbojas atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, nodrošina darba vietas un infrastruktūru, vienlaikus paužot gatavību meklēt kompromisus. Diskusijā tika uzsvērta arī nepieciešamība ilgtermiņā gudrāk plānot teritoriju attīstību, nepieļaujot jaunu karjeru un dzīvojamās apbūves veidošanos tiešā tuvumā. Iedzīvotāju padome pieņēma lēmumu vērsties pie tiesībsardzes, aicinot izvērtēt trokšņa regulējuma pilnveidošanu.

Tīnūžu Iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Ivanda Avotiņa atzīst, ka pirmais darbības gads bijis ieskriešanās laiks, tomēr izdevies panākt ciešāku saikni ar iedzīvotājiem. Par vienu no lielākajiem sasniegumiem viņa uzskata to, ka izdevies izveidot aktīvu saziņu ar iedzīvotājiem. Tīnūžu Iedzīvotāju padomes sociālo tīklu lapai Facebook jau seko vairāk nekā 430 cilvēku, tajā regulāri tiek publicēti dokumenti, sanāksmju ieraksti un cita aktuāla informācija. «Konkrētu rezultātu vēl nav daudz, jo gala lēmumus pieņem pašvaldība, taču redzam, ka dialogs veidojas,» ir pārliecināta Avotiņa. Viņa norāda, ka visbiežāk iedzīvotāji vēršas pie padomes ar jautājumiem par pazūdošu ūdeni, netīru ūdeni un karjeru radīto troksni: «Aptuveni 90 procenti sūdzību ir tieši par šīm problēmām.» Viņasprāt, ilgtermiņā nepieciešams noteikt saprātīgāku attālumu starp karjeriem un dzīvojamo apbūvi, jo gruntsūdeņu atsūknēšana ietekmē apkārtējo vidi – pazeminās ūdens līmenis, izžūst dīķi un cieš ainava. Turklāt šī tēma Avotiņai ir arī personiska: «Man pašai dīķī ar katru gadu kļūst mazāk ūdens, un ikdienā dzirdu karjeru radīto troksni. Kā privātpersona risinājumu panākt nevarēju, tāpēc iesaistījos Iedzīvotāju padomē, lai šo jautājumu varētu virzīt valsts institūcijās.» Viņa uzsver, ka arī turpmāk padomes galvenais uzdevums būs pārstāvēt Tīnūžu iedzīvotāju intereses un panākt, lai viņu viedoklis tiktu sadzirdēts.