Viņš raksta: "Manuprāt, var! Tikai tas prasītu diezgan lielu jaudu - gan vīzijā, gan darbībā.

Te pieci punkti, kas varētu uzlabot situāciju ar Latvijas skolām.

Dažādas skolas dažādiem bērniem

Šobrīd mums ir izteikti bezmērķīga skolu sistēma - ģimnāzijas, parastās skolas, tehnikumi, tālmācības skolas - tās visas īsteno vienu mācību programmu, un visi skolēni tajās tiek gatavoti kārtot tos pašus eksāmenus. Rezultātā visi ir zaudētāji. Ģimnāzijas ar pozitīvo atlasi, kur nonāk spējīgākie skolēni, salīdzinās tajos pašos rangos un pēc tiem pašiem kritērijiem, kur visas pārējās skolas. Savukārt, cilvēcīgi saprotamā vēlme stāties kādā no lielajām ģimnāzijām vai pieteikt bērnus “labajās skolās”, veido negatīvo atlasi “parastajās” - tur sākas “akača efekts”: klasēs paliek aizvien mazāk mācīties motivēto skolēnu, tas ietekmē kopējo klases un skolas vidi un arī pedagogu gaidas no šiem bērniem, pazeminot prasības, labie pedagogi ātrāk “rotē prom” no šīm skolām, un tā ar katru gadu situācija pasliktinās.

Tā vietā šo varētu pārkārtot skaidrā, loģiskā shēmā:

Ģimnāzijas - tikai pašiem spējīgākajiem, turklāt atlasi veikt ne tikai pēc zināšanu pārbaudes, bet arī personiskajām kvalitātēm un psihoemocionālās stabilitātes. Tas ļautu izvairīties no diezgan izplatītās mentālās veselības krīzes un izdegšanas ģimnāzistu starpā. Šīs ģimnāzijas vadītos pēc citas mācību programmas - tajās visās var ieviest Starptautisko bakalaurātu, ko daļā jau tagad izmanto. šo skolu rezultāti jāvērtē nevis pēc centralizētajiem eksāmeniem, bet pēc tā, cik skolēnu no ģimnāzijas iestājas pasaules Top 50 universitātēs.

Domāju, uz Latvijas skolēnu skaita mums pietiktu ar aptuveni trim šādām ģimnāzijām valstī. Tajās tad arī varētu sakoncentrēt universitāšu līmeņa mācībspēku - starptautiskā programma ļautu tur strādāt arī skolotājiem no citām pasaules valstīm.

Skolas - absolūtais vairums mācību iestāžu un tas, ko varētu saprast ar vārdiem “parastā skola”. Bērniem, kuri ir spējīgi mācīties pēc diezgan prasīgas vispārējās izglītības programmas. Šajās skolās nedrīkst veidot cita veida atlasi kā vien to - vai bērns pēc intelekta var mācīties pēc vispārējās programmas un iekļauties skolas kolektīvā. Ir labi zināms, ka laba skola ir nevis tā, kas izvēlas “labos” skolēnus, bet tā, kas visus skolēnus spēj sagatavot labā līmenī. Lai to izdarītu, pēc izglītības pētījumiem izkristalizējas trīs galvenās lietas:

• spēcīga skolas vadība ar skaidru vīziju;
• vienota skolas iekšējā kultūra;
• autonomija skolai.

Protams, tur jābūt arī pedagogiem. Vairāk par to, kā šīs lietas īstenot būs vienā no nākamajiem punktiem.

Šīs skolas būtu tās, kur mācītos vairums Latvijas bērnu. Tā kā uzsvars būtu uz skolu iekšējo kultūru un vērtībām, tad tās veidotos arī diezgan atšķirīgas - un tai jābūt vecāku izvēlei, kurā skolā pieteikt savu bērnu, tādējādi arī uzticot skolai diezgan lielas pilnvaras un uzticību visā pārējā, kas saistīsies ar bērna skološanu.

Tehnikumi - šobrīd tajos formāli tiek mācīta gan vidusskolas viela, gan profesija, un beigās bieži vien netiek īsti apgūta ne viena, ne otra. Bet tehnikumiem ir milzīga loma - tur veiksmīgai dzīvei var sagatavot jauniešus pieprasītām, labi apmaksātām profesijām, kuri citādi mocītos vai izkristu pavisam no skolas sistēmas, iekļūstot sociālajos riskos. Taču tehnikumu funkcijai jābūt tieši profesionālajai apmācībai. Pretējā gadījumā no tiem izkrīt tieši tie jaunieši, kuriem darbs, nevis vāja vispārējā izglītība, būtu visvairāk vajadzīga. Šis ir viegli risināms - tehnikumā jāapgūst praktiskais darbs. Bet no mācību priekšmetiem tehnikumos var saglabāt tikai matemātiku, latviešu valodu un angļu valodu (līdzīga sistēma ir arī Lielbritānijā ??). Jā, tas prasītu atrast risinājumu, ko darīt tiem, kas tomēr pēc tehnikuma vēlētos iestāties augstskolā (koledža, papildus mācību gads) - bet tā jau ir relatīvi viegli atrisināma problēma.

Terapeitiskās skolas - neliels, bet vajadzīgs skaits skolu bērniem, kas nespēj iekļauties parasto skolu kolektīvos vai nu intelektuālo vai uzvedības un psihomeocionālo grūtību dēļ. Šīs ir skolas, kur koncentrēt atbalsta personālu un īpaši apmācītus pedagogus. Mums nekad nebūs pietiekams skaits atbalsta personālu VISĀM skolām, bet tas ir vairāk nekā pietiekams DAŽĀM terapeitiskajām skolām. Šī arī būtu laba iespēja saglabāt vairākas slēgšanai paredzētās skolas laukos.

Tālmācības skolas - šobrīd jau katrs piektais vidusskolēns mācās attālināti, un ar katru gadu šis skaits pieaug. Manuprāt, tā ir neprātīga tendence - to, cik labi skolēniem mācīties mājās pie datora, mēs jau redzējām pandēmijā.. Šis formāts ir kļuvis tik populārs nevis tādēļ, ka tas būtu labs veids kā pusaudžiem mācīties vai mūsdienīga pieeja - bet tikai tāpēc, ka tas ir ienesīgs biznesa modelis un mums ir sliktas vai neeksistējošas skolas, tehnikumi un terapeitiskās skolas. Taču pārlikt bērnus pie datoriem nav saprātīga pieeja ilgtermiņā vai labs risinājums sliktām skolām. Tālmācībai ir sava loma - bet nelielam skaitam bērnu, kas fizisku iemeslu dēļ pastāvīgi vai uz kādu laiku nevar apmeklēt skolu, profesionālajiem sportistiem un mūziķiem, un vēl dažām kategorijām."

Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka būtu priecīgs dzirdēt arī citu domas un viedokļus par viņa pausto ideju, tomēr pēc komentāriem un reakcijām uz rakstu var spriest, ka daudzi viņa vīziju atbalsta, novērtē un slavē.

Kā vēstīja ziņu aģentūra LETA, optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā 15% minimālo kopvērtējuma slieksni nav sasnieguši ap 2700 vidusskolēnu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) pirmie provizoriskie rezultāti.

Pārsvarā matemātikas eksāmenā izkrituši 11.klases skolēni, tālmācības programmu izglītojamie un profesionālās izglītības iestāžu trešā kursa audzēkņi. Šajā eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 34%.

Tāpat nepietiekamu sniegumu uzrādījuši ap 250 skolēni angļu valodas optimālā līmeņa eksāmenā un 170 skolēni latviešu valodas eksāmenā. 

Arī starp augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem lielākais izkritušo skaits ir matemātikā - ap 50 skolēniem.

15% minimālā kopvērtējuma slieksni nav varējuši sasniegt arī aptuveni 30 angļu valodas, sociālo zinātņu, latviešu valodas un literatūras augstākā līmeņa eksāmenu kārtotāji. 25 skolēni izkrituši ķīmijā, pa 15 skolēniem - fizikā, ģeogrāfijā un vēsturē, bet desmit skolēni nav varējuši nolikt bioloģijas un programmēšanas eksāmenus. Viens skolēns izkritis eksāmenā dizainā un tehnoloģijās.

Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, arī 2023./2024.mācību gadā vidusskolēni augstākos rezultātus guvuši svešvalodās. Optimālajā līmenī augstākais vidējais rezultāts ir skolēniem, kuri kārtoja franču un angļu valodu - attiecīgi 81% un 62%. Skolēni, kuri kārtoja eksāmenu vācu valodā, ieguvuši vidēji 54%.

Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 55%, savukārt matemātikā - 34%. Šie rezultāti būtiski neatšķiras no pagājušā gadā iegūtajiem optimālā līmeņa centralizēto eksāmenu vidējiem rezultātiem.

Vairāk nekā 70% eksāmenā sasnieguši 44% angļu valodas, 23% latviešu valodas un 10% matemātikas optimālā līmeņa eksāmenu kārtotāji.

Lielas atšķirības nav novērotas arī starp augstākā līmeņa eksāmeniem angļu valodā, matemātikā un latviešu valodā. Vidusskolēni šajos mācību priekšmetos ieguvuši attiecīgi 66%, 59% un 55%.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4% līdz 5% pieaudzis vidējais vērtējums tādos priekšmetos kā bioloģija, programmēšana, kultūra un māksla. Šajos mācību priekšmetos vidusskolēni šogad ieguvuši attiecīgi 55%, 51% un 50%.

Procentuāli visvairāk skolēnu ar augstiem rezultātiem augstākā līmeņa eksāmenos ir krievu valodā (75%), angļu valodā (48%), matemātikā (26%), programmēšanā (26%), bioloģijā (25%), kā arī latviešu valodā un literatūrā (20%).

Eksāmenu vidējo vērtējumu ietekmēja gan katra eksāmena kārtotāju kopējais skaits, gan to skolēnu skaits, kas eksāmenu kārtoja otrreiz, jo pagājušajā gadā nesasniedza 10% slieksni, skaidroja VISC.

Pēc VISC aplēsēm, šogad novērtēti 59 493 eksāmenu darbi. Šis bija otrais mācību gads, kurā vidusskolēni kārtoja centralizētos eksāmenus optimālajā, augstākajā un vispārīgajā līmenī.

Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, šogad bija jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni augstākajā līmenī. Katrā eksāmenā skolēnam bija jāsasniedz vismaz 15%.

Līdz 11.jūlijam VISC izsniedzis 55 780 sertifikātus par nokārtotiem eksāmeniem vidusskolas posmā.