Piektdiena, 21.06.2024 11:17
Egita, Emīls, Monvīds
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 09:33

Arhitektūra, kas kalpo cilvēkiem

Santa Bogdane, Ogres Vēstis Visiem
Arhitektūra, kas kalpo cilvēkiem
Jēkabpils bibliotēkas metu konkursa projekts
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 09:33

Arhitektūra, kas kalpo cilvēkiem

Santa Bogdane, Ogres Vēstis Visiem

Arhitektu birojs "Trīs Arhitektūra" radies 2018. gada vasarā. Lielākos laurus arhitekti plūca Jēkabpils pilsētas bibliotēkas metu konkursā 2022. gada decembrī, kur arhitekti nopelnīja godalgoto pirmo vietu. Viņi apgalvo, ka bibliotēku būve ir pilsētas viena no svarīgākajām būvēm. "Trīs Arhitektūra" arhitekti dzimuši Ogrē un pēc ilgākas strādāšanas ārzemēs atkal atgriezušies dzimtajā pilsētā. Ar arhitektu Mārtiņu Ostaņēviču tiekamies arhitektu birojā Ogrē.

– Mājaslapā teikts, ka esat četri arhitekti, bet nosaukums ir "Trīs Arhitektūra"

– Sākumā, savā kodolā, bijām trīs, bet pēc kāda laika atradām vēl vienu kolēģi no Cēsīm, un tā mēs esam četri, un ceru, ka laika gaitā būsim vairāk.

– Kā radās uzņēmums?

– Patiesībā, katrs bijām savā valstī, es ar sievu bijām Zviedrijā, Zane, kas ir viena no mūsu sākotnējām kolēģēm, arī bija ārvalstīs. Katrs strādājām savos birojos. Tika izsludināts Rīgas Cirka metu konkurss, un mēs nolēmām tajā piedalīties, bet, lai tajā startētu, bija jānodibina uzņēmums. Tad mēs uz ātro to uzņēmuma nosaukumu, pilnībā piekusuši, izdomājām. Uzņēmumu dibinājām 2018. gada vasarā. Un mums pirmajā konkursā bija negaidīti labi rezultāti, salīdzinot ar to, ka mums īstenībā nebija tik daudz pieredzes pašiem savā uzņēmumā. Pirms tam mēs visi strādājām dažādos arhitektu birojos, kas, manuprāt, palīdzēja redzēt to visu arhitekta darba scēnu, kā arī izkopt darba kultūru. Metu konkursā saņēmām augstāko novērtējumu, šis konkurss arī bija viens no piecu gadu lielākajiem arhitektūras metu konkursiem, kur visi gribēja startēt. Uzrādījuši labus rezultātus, turpinājām sarunas procedūru ar Kultūras ministriju. Bija liels gandarījums, ka guvām lielus panākumus jau pirmajā reizē, un nolēmām, ka piedalīsimies arī citos konkursos. Tad vēl joprojām dzīvojām ārvalstīs un pamazām attīstījām biroju, es strādāju uz pusslodzi, bet pamazām jau uzņēmos vairāk to iniciatīvu, un Zane, cik varēja, palīdzēja.

– Kādi ir bijuši jūsu lielākie projekti?

– Es neteiktu, ka mums ir bijis viens lielākais, domāju, ka katrs projekts ir labākais, ko mēs varam tajā brīdī paveikt, bet neatkarīgi no lieluma ikdienā mēs visvairāk strādājam ar privātmājām, un es uzskatu, ka tās ir tik pat svarīgas kā citas būves. Visvairāk lepojamies ar mūsu pēdējo projektu – Jēkabpils bibliotēku, kuras projektēšanas metu konkursā ieguvām pirmo vietu! Bibliotēkas, mūsuprāt, ir svarīgas pilsētas būves, kas ietekmē visu pilsētu un sabiedrības attīstību.

– Kāda ir jūsu biroja ikdiena, vai mēdz iestāties rutīna?

– Rutīnas tiešām nav. Teiktu, ka katrā dienā ir jauni izaicinājumi, kurus nevarējām pat iedomāties. Ikdienā ļoti daudz laika aizņem vienkārši praktiskas lietas, kas jāatrisina, jo cilvēki no arhitekta negaida tikai ideju, bet arī to, kā nokļūt līdz pabeigtai mājai. Projektos iesaistās liels cilvēku daudzums, bet arhitekts ir tas, kas viņus visus saliek kopā un bīda uz priekšu. Problēmas, ar kurām saskaramies, ir ļoti dažādas. Šobrīd mums ļoti aktuāli ir vienkārši saskaņot būvprojektu. Tas aizņem ļoti daudz laika. Liela daļa ir birokrātija un tehniskie risinājumi, piemēram, kā tā māja beigās saliksies kopā. Sākumā nešķita, ka tik daudz zināšanu ir vajadzīgas, jo skolā to tā vienkārši nepasaka.

– Cik ilgs laiks nepieciešams projekta izveidei?

– Tas ir ļoti dažādi. Metu konkursu projekti ir salīdzinoši ātri, apmēram trīs mēnešu laikā mēģinām nonākt līdz vīzijai par to, kas būs. Es teiktu, ka pats esmu izbrīnīts, cik daudz laika prasa no idejas līdz reālai būvei, kas iekļauj – projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā. Mēģinām strādāt samērā ātri, bet rūpīgi. Vairāk laika cenšamies ieguldīt projektēšanā, saprast problēmas, lai tad, kad sāksies pati būvniecība, viss ietu raitāk. Privātmājai tas ir optimāli pusotrs gads. Lielākai mājai ir vairāk politikas gribas, tas ir liels un sarežģīts process.

– Vai sekojat līdzi pasaules tendencēm?

– Pats personīgi cenšos neskatīties uz tendencēm, bet gan cilvēku vajadzībām, kuras atšķiras atkarībā no apstākļiem, jo pamata uzstādījums ir ieguldījums uz ilgu laiku. Skriešana pakaļ modei nav ilgtspējīga, jo, kamēr māju uzbūvēs, tikmēr jau tendence būs pazudusi, tāpēc ir svarīgi, kam ēka tiks būvēta un kā izmantota. Māja ir svarīga priekš cilvēka ilgākā laika posmā, protams, sakarā ar privātmājām es neklausos, kas ir apkārt un kādas ir jaunākās tendences, bet gan uzklausu cilvēku, kas viņam ir svarīgs un vajadzīgs. Privātmājas ir dārgāk būvēt, līdz ar to cilvēki cenšas izprast, cik daudz mājas platības viņiem vajag. Energoefektivitāte arī ir svarīgs aspekts. Enerģijas sadārdzinājums ietekmē projektu gaitu. Cilvēki apdomā, ka viņi, piemēram, negrib divu stāvu halles, vai, piemēram, halli taisīt lielu, bet guļamistabas nav vajadzīgas tik lielas. Uzreiz domājam par risinājumiem, kas būtu energoefektīvāki.

– Ieguvāt pirmo vietu Jēkabpils bibliotēkas metu konkursā. Kur smēlāties idejas?

– Ar bibliotēku tēmu esam pazīstami jau sen. Kopīgi ar sievu studējot Zviedrijā, mums bija gads, kad projektējām bibliotēku skolā, līdz ar ko tur jau izzinājām daudzas tēmas – kas ir bibliotēka, kāda ir tās nozīme sabiedrībā, kas ir praktiskās lietas, kas notiek bibliotēkā. Vienmēr, kad kaut kur ceļojam, mēs apmeklējam bibliotēkas, jo tā ir vieta, kur var bez maksas izbaudīt arhitektūru. Ceļojot un pētot bibliotēkas, nodomājām, ka gribētos projektēt tieši bibliotēkas. Tieši ceļojumos aplūkojot bibliotēkas, arī smēlāmies iedvesmu. Pirms Jēkabpils startējām Alūksnē, kur arī bija bibliotēkas būves metu konkurss. Alūksnē arī ieguvām augstāko novērtējumu, un tur arī iesildījāmies un izpētījām bibliotēkas funkcijas. Mūsu kolēģa Valda sieva ir bibliotekāre, un arī viņa šajā procesā daudz palīdzēja, izstāstot daudzas praktiskas lietas. Ikdienā ar ģimeni arī sanāk daudz apmeklēt, tāpat blakus esošo Ogres bibliotēku, un bibliotēku projektēšanas laikā gājām pie vadītāja un saimniecības daļas vadītāja. Uzdevām daudz jautājumu un saņēmām daudz atbilžu. Informācija palīdzēja izprast, kā tas viss strādā.

– Vai, projektējot Jēkabpils bibliotēku, domājāt arī par ilgtspējības iezīmēm, piemēram, kā kopt ēku?

– Varu teikt, ka tieši šajā gadījumā tas mūs atšķīra no konkurentiem, mūsu pragmatiskā pieeja tam – ne tikai, kā ēka izskatās, bet kā to faktiski uzturēt. Svarīgi bija, lai pašvaldībai ēka ir pienesums, nevis nasta. Jau no sākuma domājām, kā samazināt ēkas ārējo perimetru, lai ir mazāk siltuma zudumu, kā ēku projektēt nevis tikai skaistu, bet arī kompaktu. Protams, energoefektivitātes jautājumiem vienmēr sekojam līdzi. Aktuālāk paliek, kā ēku nosiltināt un izplānot logu un stikla daudzumu tajā, lai ēkā būtu gan gaisma, gan arī lai tā nepārkarstu.

– Cik liela bija konkurence konkursā?

– Laikam bija apmēram pieci arhitektu biroji, ja nemaldos. Es biju diezgan pārsteigts, jo bieži vien, ja konkurss ir tālāk no Rīgas, tad biroji piesakās kūtrāk. Konkursam arī balvu fonds bija attiecīgi lielāks. Bija arī vairāki konkurentu piedāvājumi, kuri man pašam patika.

– Vai ir kādi plāni Ogres novadā?

– Es teiktu, ka diezgan interesants aspekts ir tas, ka mūsu kolēģi ir pārsvarā Rīgā, bet mēs mērķtiecīgi esam izvēlējušies palikt Ogrē. Ogre ir laba pilsēta, kur audzināt bērnus, kā arī negribam ikdienā daudz laika pavadīt, braukājot šurp turp. Ogrē jūtamies vislabāk. Sākumā likās, ka klientiem ir nepieciešams, lai mēs esam Rīgā, bet patiesībā klientiem nav nekādu problēmu atbraukt līdz Ogrei un sadarboties. Ogrē ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas kaut ko būvēt – gan mājas, gan veselus kvartālus. Teiktu, ka būšana Ogrē nāk mums kā bonuss, un cerams, ka mēs varam nest Ogrei kādu pienesumu.
Mēs kā uzņēmums vēlamies nest vērtību cilvēkiem. Ogre ļoti attīstās, gan pašvaldības darbs ir redzams. Cilvēki, kas pārvācas uz Ogri, saprot, ka te ir forši dzīvot un audzināt bērnus. Uzņēmumi, kas te darbojas, saprot, ka tas ir ieguvums – būt Ogrē.