Trešdiena, 09.10.2024 06:08
Elga, Elgars, Helga
Trešdiena, 18. septembris, 2024 13:15

Atbalsts aizsardzības industrijai. Teorija un prakse

OVV
Atbalsts aizsardzības industrijai. Teorija un prakse
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija Seminārs par aizsardzības industrijas atbalsta politikas aktualitātēm. Piedalās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, valsts sekretārs Aivars Puriņš
Trešdiena, 18. septembris, 2024 13:15

Atbalsts aizsardzības industrijai. Teorija un prakse

OVV

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds izplatījis aicinājumu nozares uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties valsts aizsardzības iepirkumos. Faktiski to pat var tulkot kā pārmetumu – redz, kur mums ir vajadzības, redz, kur mums ir nauda, bet jūs tādi slinki un pasīvi. Dodiet savus dronus, ieročus, izgudrojumus! Tomēr praksē situācija ir sarežģītāka nekā izriet no oficiāliem paziņojumiem. Ja nopietnākos projektos vietējie uzņēmumi neuzsēžas uz astes kādai starptautiskai korporācijai kā apakšnieki, iespēja pakalpot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas valsts drošībai ir apgrūtināta. Un viena no galvenajām problēmām ir banku noraidošā attieksme. «Ogres Vēstis Visiem» publicē nozarē strādājoša uzņēmēja komentāru. Uzņēmējs vēlas saglabāt anonimitāti.

UZŅĒMĒJA REPLIKA

Kādēļ Latvijas aizsardzības industrija atpaliek no citu valstu industrijām

Ja, piemēram, neliels militārais ražotājs grib paņemt kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem vai lielāka NBS pasūtījuma izpildei, vai ražotnes paplašināšanai, tas ir faktiski neiespējami. Latvijā gandrīz visas bankas uzskata, ja uzņēmumam ir militārā ražotāja sertifikāts, licence un tas ražo militārus vai divējādas nozīmes produktus, tas ir iekļaujams bankas riska uzņēmumu grupas augšgalā. Nevis kā, piemēram, Lietuvā, kur šādus uzņēmumus uzskata par visdrošākiem, jo tiem taču ir līgumi ar Bruņotajiem spēkiem. Pat ja uzņēmumam ir īpašumi un citas lietas, ko ieķīlāt, – turklāt ar daudz lielāku vērtību, pat tad bankas šaubās. Par šo problēmu tiek diskutēts jau vairāk nekā desmit gadu, un nekas tā arī nav izdarīts. Kur tad ir šis valsts un Aizsardzības ministrijas atbalsts, par ko tiek runāts, kad jāatrisina viena konkrēta problēma?

Lai ilgtermiņā attīstītu militāro industriju Latvijā, Aizsardzības ministrija ir nodibinājusi «Valsts aizsardzības korporāciju». Gadiem gaidījām un beidzot sagaidījām. Nu jau tā darbojas gandrīz gadu, bet valda pilnīgs klusums. Ne paveiktu darbu, ne kādu publisku atsauksmju. Pat kontakti ministrijas mājaslapā parādījās tikai kādu mēnesi pusotru atpakaļ. Laikam kāds no nozares sāka šos meklēt. Un patiešām dīvaini – uz e-pastiem neatbild. Telefonu neceļ. Un tad pēkšņi ziņās jālasa, ka valdība Aizsardzības korporācijai pamatkapitālu palielina līdz 1,6 miljoniem eiro. Jācer, ka varbūt beidzot mūs - Latvijas militārās industrijas uzņēmumus apzvanīs, ja jau nauda ienākusies. Apjautāsies, kā varam jūs atbalstīt, kādu garantiju bankai iedot. Viens no korporācijas dibināšanas mērķiem bija - sniegt garantijas aizdevējiem. Varbūt kādu izdevīgāku sadarbības partneri atrast? Vai varbūt kādu citu palīdzību? Latvijas aizsardzības industrijā strādā ap 80 uzņēmumu, no tiem – 10 ir palieli, pārējie, var teikt, mazi. Un banku ieskatā to noslēgtie līgumi ar Aizsardzības ministriju ir kaķim zem astes. Aizsardzības nozarē strādājošs uzņēmums banku acīs ir nedrošāks par būvfirmu, kas periodiski maina nosaukumu, lai nemaksātu nodokļus. Tāpēc desmitiem inovatīvu militāro projektu ir aizgājuši uz ASV un citām valstīm, kur tiem ir garantēts pilnvērtīgs atbalsts. Šī ir tā problēma, kas ministrijai būtu jāatrisina! Pretējā gadījumā vienīgā iespēja vietējiem uzņēmumiem, kā nopietni iesaistīties Latvijas valsts aizsardzībā, ir iet par apakšniekiem ārzemniekiem.