Velga, sociālā darbiniece

Klaiņojoši suņi ir problēma. Par suni atbildīgs ir viņa saimnieks. Man arī ir suns. Eju ar viņu pastaigāties, un viņš dzīvo voljerā. Ir gadījies, ka viņš no tā izmūk, tāpēc suņi vienmēr ir jāpieskata. Ir arī gadījies, ka pa manu pagalmu klaiņo nepieskatīti suņi. Tas ir nepatīkami, negribas strīdēties ar šādu suņu saimniekiem.

Olita, strādā izglītības jomā

Īpaši tiem, kas dzīvo ceļa malā, savs suns ir jātur voljerā. Ir gadījies, ka, ejot uz mājām, man pretī izskrien šāds nepieskatīts suns, esmu zvanījusi uz mājām, lai atbrauc man pakaļ. Reiz man iekoda suns, tāpēc šādās situācijās esmu īpaši piesardzīga. Man nav suņa, jo es zinu, kāda tā ir atbildība, un šobrīd man sunim nav laika.

Ainārs, pensionārs

Nekad neesmu saskāries ar klaiņojošiem vai agresīviem suņiem. Man pašam nav suņa, man ir kaķis. Ja suns klaiņo, atbildīgs par to ir saimnieks, jo par suni ir jārūpējas. Domāju, ja klaiņo kaimiņu suns, ir jāiet pie kaimiņa un par to jārunā. Varbūt cilvēki neprot aprūpēt suņus, trūkst zināšanu, tāpēc ir nepieskatīti suņi.

Gatis, strādā komunālajā jomā

Par suni atbildība jāuzņemas saimniekam. Arī pastaigājoties pēc suņa ir jāsavāc, jo citiem tur nebūs patīkami. Man pašam ir bijuši daudzi sunīši, mēs parasti tos esam paņēmuši no patversmes. Man patīk mazi, nekaitīgi suņi. Nepatīk piesieti suņi. Manā sētā ir ienākuši klaiņojoši dzīvnieki, bet nav bijuši agresīvi. Ja būtu problēmas, ietu pie saimnieka runāt, jo kaut kāds risinājums taču ir jāatrod.