Ligita, pensionāre

Svētkus svinējām kopā ar mājiniekiem. Bijām aizbraukuši pie vieniem bērniem, tad pie otriem. Bērni jau mums lieli, bet agrāk šādās svētku reizēs vienmēr atgādinājām viņiem gan par valsts neatkarības iegūšanu un atjaunošanu, gan arī par mūsu dzimtas ļaužu stāstiem lielajos pārmaiņu laikos, piemēram, par manas vecmāmiņas bēgļu gaitām uz Kurzemi kara laikā.

Ingrīda, vada uzņēmumu Vācijā

Mēs kopš 2013. gada nedzīvojam šeit, un šogad tikai sagadīšanās pēc sanāca apmeklēt Latviju 4. maija svētkos. Tos svinam minimāli – uzklājam svētku galdu, iededzam svecītes Latvijas karoga krāsas. Lielais bērns, kuram aizbraucot bija 14 gadu, daudz prasa par Latviju un cenšas saglabāt latvisko identitāti, bet mazākā meita aug internacionālā vidē, jo mans dzīvesdraugs ir horvāts un paši esam jau iesakņojušies Vācijā.

Rolands, elektriķis

Man īsti šogad svētkus nesanāca svinēt, jo bija jāstrādā, lai nodrošinātu svētkus citiem. Un nevar teikt, ka mums būtu kādas īpašas ģimenes tradīcijas 4. maija svētkos. Ja sanāk, tad svinam, ja jāstrādā, tad nekas no svinēšanas nesanāk.

Taisa, pensionāre

Ziniet, es jau esmu tajā vecumā, kad cilvēks vairāk lūkojas uz savu labsajūtu un komfortu, tāpēc šogad svētkus skatījos televizorā – Neatkarības laukuma atklāšanu un koncertu Ogrē. Bija ļoti skaisti un arī iespaidīga uguņošana, bet laiks bija auksts un lietains, tāpēc izvēlējos palikt mājās.