Kete, dzīvo Kalnājos, loģistikas speciāliste:

– Kad man bija 17 gadu, es sāku strādāt uzņēmumā, kurā par trauku mazgātāju strādāja viena jauka sieviete, kura man teica tā: «Vienmēr atceries vienu ļoti svarīgu lietu dzīvē – kam ir laba sirsniņa, tam ir plika dirsiņa.» Man tolaik likās, ka tās ir pilnīgas muļķības, bet ar katru gadu es arvien labāk saprotu viņas teikto un to, ka ne visiem vajag palīdzēt.

Katrīna, dzīvo Kalnājos, skolniece:

– Mans svarīgākais skolotājs ir manas iepriekšējās skolas klases skolotāja, kas mācīja angļu valodu. Viņa vienmēr bija ļoti jauka, bet tajā pašā laikā prata ieviest disciplīnu, kā arī lika saprast, ka neviens nekāps viņai uz galvas. Viņa vienmēr saglabāja mieru, un ar viņu vienmēr visu varēja izrunāt.

Sanija, redaktore, viesojas Ogrē:

– Manā dzīvē vislielākais skolotājs ir viss, kas ar mani noticis jeb – vienā vārdā – pagātne. Atceroties pieļautās kļūdas, varu no to atkārtošanās censties izvairīties nākotnē, veidojot rītdienu labāku par vakardienu.

Jeļizaveta, skolniece, mācās Ogrē:

– Mana sociālo zinību skolotāja. Viņa palīdzēja tikt galā ar pilnīgi jebkurām grūtībām un ļoti daudz ko man iemācīja. Patiesībā viņa mani atbalstīja pat vairāk nekā jebkurš cits. Un arī pašas sociālās zinības pie viņas bija vienkārši superīgas.