Līga Salnite, laikraksta “Druva” korespondente

Man šķiet, ka Eiropas Savienība caurcaurēm ietekmē mūsu dzīves, tikai mēs to nepamanām, jo tas notiek ļoti lēni – kamēr iziet cauri visiem birokrātijas gaiteņiem. Es domāju, mēs pat neesam pamanījuši, cik ļoti! Visam tiek uzlikti rāmīši, kā visam jānotiek. Un lielākoties tas ir labi. Man tas patīk. Protams, var strīdēties par visādiem niekiem, bet arī tas ir labi – vienmēr var taču protestēt!

Kaspars Kreics, Eiropas Komisijas darbinieks

Visu, cik mēs varam, tik mēs arī ietekmējam. Mēs apzināmies, ko nozīmē būt uz robežas ar Krieviju. Jautājums, protams, ir par dalībvalstu vēlēšanos beigt karu un to, cik mēs gribam vēl joprojām būt atkarīgi no Krievijas energoresursiem. Vai tu vari šobrīd iedomāties Latviju kā vientuļu salu? Mēs neesam Šveice. Eiropas Savienība un NATO – tās ir mūsu drošības garantijas.

Ints Grasis, izdevniecības “Kurzemes Vārds” vadītājs

Diemžēl šobrīd Eiropas Savienība izskatās ļoti nevarīga. Uz Amerikas, uz Ķīnas, uz tās pašas nolādētās Krievijas fona. Birokrātiska, lemt nespējīga. Daudzas lietas bija jāizdara daudz ātrāk. Līdz absurdam – mēs tagad vēl divus gadus pirksim no Krievijas gāzi. Kaut kā arī vajadzētu tikt galā ar tiem Eiropas disidentiem – Ungāriju, Slovākiju. Citādi brīžam liekas, ka šīs valstis katra par sevi ir spēcīgākas par Eiropas Savienību.

Ginta Alberte, laikraksta “Dzirkstele” redaktore

No Amerikas puses tagad atskan tāda Eiropas Savienības nievāšana, bet nu es ceru, ka Eiropa kaut ko spēj un spēs panākt. Neviens jau negrib kaut kādu Padomju Savienības atgriešanos. Tikai ne to! Protams, ka daudzus kaitina tā Eiropas lēnā domāšana, lēnā organizācija, procesi, bet kas tad būs labāks? Alternatīvu jau nav.