ZIGURDS, pensionārs

Bieži nav, kad dzirdu runājam aplam, bet, ja ir galīgi šķērsām vai runā muļķības, tad gan pamanu. Par latviešu valodu ir nopietni jādomā, lai tā netiek sabojāta, jo, piemēram, mūsu politiķi varbūt runā gramatiski pareizā latviešu valodā, bet tas viss ir bez seguma. Tam arī ir jāpievērš uzmanība, lai vārdi atbilstu realitātei.

NADEŽDA, pensionāre

Es neko tādu sliktu neievēroju. Pati esmu krieviete [latviski runā pilnīgi bez akcenta, – red.], bet latviešu valodu iemācījos jau ģimenē no mammas un radiem, lai gan gāju krievu skolā. Arī mūsu bērni ir iemācījušies latviešu valodu, un es domāju, ka cits no cita mēs varam ļoti labi iemācīties runāt abās valodās.

LILITA, strādā sociālajā dienestā

Es pati esmu latgaliete, un mājās mēs runājam latgaliešu valodā, tomēr sarunvalodā, piemēram, sabiedriskajā transportā, diezgan bieži pamanu nepareizu latviešu valodas lietojumu. Tomēr mani tas tik ļoti neiztrauc, lai es kādam par to aizrādītu vai informētu.

JĀNIS, pensionārs

Tik gudrs es neesmu tajās lietās, bet reizēm gadās dzirdēt nepareizu runu. Visvairāk jau laikam no deputātiem. (Smejas.) Kādreiz mēs lietojām vārdu "pārsteigts", bet tagad visi ir "šokēti". Šokēt, manā izpratnē, ir jau gandrīz tā, it kā cilvēks būtu gar zemi, bet vārdu "pārsteigts" es gandrīz vai nedzirdu lietojam. Tādus piemērus varētu minēt vairākus, turklāt joprojām lietojam arī aizguvumus no krievu valodas, arī teicienos.