Viens no diskusiju tematiem bija klaiņojoši suņi. Pašvaldības policijas pārstāvji skaidroja – redzot klaiņojošu dzīvnieku, iedzīvotāji aicināti to nofilmēt un ziņot policijai. Izsaukumi tiek reģistrēti, ekipāža dodas uz notikuma vietu, mēģina dzīvnieku sagūstīt, pārbaudīt mikročipu un noskaidrot īpašnieku. Ja čipu nolasīt nav iespējams, talkā tiek saukti dzīvnieku patversmes «Mežavairogi» speciālisti. Būtisks priekšnoteikums turpmākai rīcībai ir rakstisks iesniegums. «Bieži vien iedzīvotāji atsakās to rakstīt, bet bez juridiska pamatojuma mums ir ierobežotas iespējas rīkoties,» uzsvēra policijas pārstāvji, aicinot uz ciešāku sadarbību.
Ne mazāk aktuāls jautājums ir bezsaimnieka kaķi. Tika skaidrots, ka iedzīvotāji var noķert kaķus un, iepriekš saskaņojot, tos vest pie veterinārārsta Ķegumā, kur tie tiek sterilizēti bez maksas, pēc tam tos nogādājot ierastajā vidē. Savukārt, ja kaķis ir čipēts un reģistrēts, veterinārārsts sazinās ar īpašnieku, kuram jāuzņemas finansiālā atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem.
Dzīvesvietu trūkums – galvenā sāpe
Padomes pārstāvji atzina – viena no sāpīgākajām problēmām Birzgalē ir mājokļu trūkums. «Katram no mums ir vismaz viens paziņa, kurš labprāt nāktu dzīvot uz Birzgali,» atklāja Iedzīvotāju padomes pārstāve Jolanta Daudze. Taču pašvaldības apbūves zemesgabali nav sadalīti, daļai nav izbūvētu ceļu, bet dzīvokļi ar nesakārtotām īpašumtiesībām gadiem stāv tukši.
Ogres novada pašvaldības domes deputāts, Izglītības, sporta un uzņēmējdarbības veicināšanas komitejas priekšsēdētājs Gints Sīviņš skaidroja, ka visā novadā saistībā ar jauno teritorijas plānojumu tiek izvērtētas iespējas zemesgabalus sadalīt un nodot pārdošanai izsolē. Aktīvāka virzība šajā jomā varētu notikt pēc plānojuma apstiprināšanas, kad būs iespējams veikt ierakstus zemesgrāmatā. Iedzīvotāji aktualizēja arī situācijas, kad dzīvokļiem nav sakārtotas mantojuma lietas, īpašnieki miruši, bet mantinieki nav pieteikušies. Izskanēja ieteikums izmantot oficiālo izdevumu «Latvijas Vēstnesis», kur iespējams noskaidrot notāru un mantojuma lietas virzību.
Deputāte, Izglītības, sporta un uzņēmējdarbības veicināšanas komitejas priekšsēdētāja vietniece Iluta Jansone atgādināja, ka ar jauno teritorijas plānojumu iespējams iepazīties vietnē geolatvija.lv un, ja iedzīvotājiem rodas priekšlikumi vai iebildumi, tos iespējams iesniegt plānojuma pilnveidei. Tāpat 19. februārī Ķegumā paredzēta publiskā apspriešana, uz kuru iedzīvotāji aicināti ierasties un paust savu viedokli. Iluta Jansone aicināja iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties arī līdzdalības budžeta projektos un projektu konkursā «Veidojam vidi ap mums».
Tika aktualizēts jautājums arī par skolēnu autobusu maršrutiem. Gints Sīviņš skaidroja, ka Izglītības pārvaldē piesaistīts projektu vadītājs, kurš izvērtēs gan sabiedriskā, gan skolēnu transporta kustības tīklu. Tiks kartēti bērnu dzīvesvietu punkti un analizēti maršruti, lai izvēlētos iespējami efektīvāko pārvietošanās modeli. Atsevišķos pagastos šobrīd transporta kustība pārklājas – vienā teritorijā kursē vairāki autobusi, paralēli vēl sabiedriskais transports. Mērķis ir sistēmu sakārtot un padarīt racionālāku, vienlaikus uzklausot katras iesaistītās puses vajadzības.
Budžeta prioritātes
Sēdē uzmanība tika pievērsta arī vēja parku attīstības iecerēm, tostarp uzņēmuma «Ignitis» plāniem izbūvēt vēja parku Birzgales apkārtnē. Viedokļi šajā jautājumā bija atšķirīgi – kāds iedzīvotājs norādīja, ka pirms projektu virzīšanas būtu bijis nepieciešams rīkot plašāku sabiedrisko aptauju, lai noskaidrotu vietējās kopienas attieksmi. Savukārt Iedzīvotāju padomes vadītājs Lauris Avens uzsvēra, ka šis jautājums jāvērtē plašākā, valstiskā, kontekstā – domājot par enerģētisko neatkarību, atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā un elektroenerģijas cenu stabilitāti nākotnē.
Gints Sīviņš uzsvēra, ka projekta ietvaros notikušas vairākas sabiedriskās apspriešanas, līdz ar to sabiedrībai bijusi iespēja paust savu viedokli. Viņš piebilda, ka vēja enerģija, viņaprāt, ir tuvākās nākotnes risinājums un reģionā būtiski alternatīvi enerģijas projekti nav gaidāmi. Uzņēmums «Ignitis», prezentējot ieceri pašvaldībai, esot apliecinājis gatavību sakārtot pievedceļa posmu 5 km garumā. Sīviņš pauda pārliecību, ka ilgtermiņā ieguvēji varētu būt gan valsts kopumā, gan Birzgales iedzīvotāji. Kā vienīgo būtisko trūkumu viņš minēja ainavas izmaiņas, jo plānotās turbīnas sasniegtu aptuveni 250 metru augstumu.
Diskusijas raisīja arī Birzgales bērnudārza piebraucamā ceļa stāvoklis. Iedzīvotāji to raksturoja kā bīstamu, uzsverot, ka līdzšinējie remontdarbi bijuši īslaicīgi un mazefektīvi. Tāpat izskanēja jautājums, kādēļ šogad budžetā līdzekļi paredzēti bērnudārza sanitāro mezglu atjaunošanai, bet ceļa sakārtošana atlikta.
Gints Sīviņš skaidroja, ka budžets tiek plānots pa nozarēm un nosakot prioritātes. Birzgales bērnudārzā šogad par steidzamāko atzīta sanitāro mezglu sakārtošana, tāpēc finansējums novirzīts šim mērķim, bet piebraucamā ceļa atjaunošana plānota nākamajā gadā. Ņemot vērā, ka Ogres novadā ir vairāk nekā 30 izglītības iestāžu ar dažādām infrastruktūras vajadzībām, visas problēmas vienlaikus atrisināt nav iespējams, tādēļ darbi tiek īstenoti pakāpeniski. Deputāts Pāvels Kotāns piebilda, ka par šā gada prioritāti noteikta tieši sanitāro mezglu sakārtošana, jo to tehniskais stāvoklis varētu apdraudēt iestādes turpmāku darbību.
Sēdē Iedzīvotāju padomes pārstāvji izteica pateicību deputātiem un pašvaldības pārstāvjiem par sadarbību un konstruktīvu sarunu. Tika uzsvērts, ka iedzīvotāji arvien drošāk izmanto iespēju uzdot jautājumus un iesaistīties problēmu risināšanā kopā ar pašvaldību, kas apliecina, ka Birzgalē pakāpeniski nostiprinās sadarbības modelis, kur dialogs nav formāla tikšanās, bet gan mērķtiecīgs kopdarbs pagasta attīstībai.
