No 17 eiro līdz 314 eiro 

Diskusiju aizsāka kāda soctīklotāja ar jautājumu – vai 132 eiro par 64 m² ir daudz par apkuri?

Atbildes bija skarbas: daudzi norādīja, ka tā vēl ir “vidēja” summa, jo citi saņēmuši krietni augstākus rēķinus.

Komentētāji minēja dažādus piemērus:

• 183 € par mazāku dzīvokli nekā 64 m²;
• 190 € par 53 m²;
• 170 € par 47 m²;
• 163 € par 47,2 m²;
• 200 € par ~49 m²;
• 244 € par 68 m²;
• 267 € par 66 m²;
• 314 €, salīdzinot ar iepriekšējiem 120 €.

Vienlaikus citi dalījās ar neticami zemiem rēķiniem:

• 40 € par 62 m² ;
• 77,83 € par 45,5 m²;
• 17 € par 35 m²;
• 80 € par 120 m².

Šie skaitļi uzskatāmi parāda, cik ļoti apkures izmaksas Latvijā atkarīgas ne tikai no tarifiem, bet arī no mājas tehniskā stāvokļa un apsaimniekošanas.

Kāpēc atšķirības ir tik milzīgas?

Komentāros cilvēki kā galveno faktoru cenu svārstībām minēja ēkas stāvokli. Vairāki norādīja: ja māja ir renovēta vai dzīvoklis atrodas jaunajā projekts, apkures izmaksas ir būtiski zemākas.

Savukārt citi komentētāji uzsvēra, ka arī renovācija nav gluži par brīvu – lai apkures izmaksas būtu zemākas, nākas maksāt kredītu: “Man katru mēnesi (arī vasarā) jāpiemaksā 62€ par kredītu mājas siltināšanai. Bet šogad jūtami atpelnās.”

Vairāki cilvēki norādīja uz vēl vienu problēmu – apkuri nevar regulēt, tādēļ nākas maksāt pat tad, ja dzīvoklī ir pārāk silti.

Kāda sieviete raksta: “Man par 47 m² 170€, karsts nežēlīgi mājās.”

Diskusijā iesaistījās arī cilvēki, kas mēģināja skaidrot situāciju no praktiskās puses. Kāda komentētāja norādīja, ka, piemēram, “Rīgas siltums” tarifs nav mainījies kopš oktobra, taču pieaugusi patērētā siltumenerģija, jo janvāris bijis aukstāks.

Cits komentētājs rakstīja, ka salīdzinājis februāra rēķinu ar novembra rēķinu un maksājums par apkuri pieaudzis par aptuveni 10 eiro.

Diskusija Threads spilgti parāda, ka Latvijā apkures rēķini janvārī var būt gan 40 eiro, gan 300 eiro – pat līdzīgas platības dzīvokļiem.

Galvenie iemesli, ko min paši iedzīvotāji:

• ēkas renovācija;
• veca apkures sistēma;
• iespēja regulēt siltumu;
• dzīvokļa atrašanās vieta (stūra, vidus, augšējais stāvs);
• laikapstākļi.

Un tomēr galvenais, ko atzīst lielākā daļa komentētāju – šādi rēķini cilvēkiem kļūst par nopietnu slogu.

Tikmēr, kā ziņo aģentūra LETA, Saeima ceturtdien nodeva skatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz 2026. gada ziemas periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus.

Likumprojektu trešdien Ministru kabinets atbalstīja valdības ārkārtas sēdē. Tas atbalstīts, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iebildumiem un zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) aicinājumu jautājuma izskatīšanu atlikt uz nedēļu un to skatīt valdības sēdē nākamotrdien.

Likumprojekts paredz atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti koeficientu paaugstināt no 2,1 uz 2,5, mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī šādām mājsaimniecībām ar bērniem - no 1,7 uz 2, savukārt pārējām mājsaimniecībām - no 1,3 uz 1,7. Prognozēts, ka janvāra-aprīļa periodā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits pieaugs par 7571 personu - no 33 040 līdz 40 611, bet vidējais pabalsta apmērs palielināsies par 46,15 eiro - no 158,62 eiro līdz 204,77 eiro mēnesī.

Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli - 300 eiro mēnesī, ar esošo koeficientu iepriekšējo pabalstu apmērs būtu 192 eiro, bet tagad pie esošiem koeficientiem viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī, skaidro LM. Izmaiņas nodrošinās, ka arī daļa to mājsaimniecību, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu.

Tāpat ministrija aicina ņemt vērā, ka mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, tā pārrēķins tiks veikts automātiski, savukārt pārējām mājsaimniecībām, jārīkojas pašām - tām jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta iespējamo piešķiršanu.

Tāpat likumprojekts paredz, ka pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti mājokļa pabalsta nodrošināšanā mājsaimniecībām un veikuši papildu darbu, drīkst noteikt papildus normatīvajos aktos par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram piemaksu par darba intensitāti līdz 30% no mēnešalgas.

Līdz ar to ar likumprojektu paredzēts, ka darbiniekam var noteikt piemaksu līdz pat 50% kopsummā. Likumprojektā noteiktais piemaksas apmērs esot uzskatāms par samērīgu ar šobrīd normatīvajos aktos noteikto piemaksas apmēru pārējo valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, kā arī, ievērojot diskusijas 2026.-2028. gada budžeta likuma sagatavošanas procesā, ka piemaksu apmērs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem kopumā ir jāierobežo.

Piemaksas apjomu pamatojot tas, ka papildu darbs plānots īslaicīgā laika periodā, vienlaikus paredzams, ka darba intensitāte būs ļoti augsta, jo sociālā dienesta darbiniekiem būs manuāli jāpārbauda katra klienta lieta un jāveic pārrēķins par jau piešķirtajiem mājokļa pabalstiem. Turklāt, ņemot vērā mājokļa pabalsta aprēķina formulā izmantoto koeficientu paaugstināšanu, paredzams, ka pašvaldību sociālajos dienestos varētu vērsties vēl vismaz 7571 personu, kas būtiski palielinās darbinieku noslodzi turpmākajos mēnešos.