“Publiskajā telpā izskanējusi informācija par ļoti dīvainām cenām Izglītības un zinātnes ministrijas IT iepirkumos. Ja viens datorpeles vads maksā 84 eiro, rodas pavisam loģisks jautājums – cik tad maksā viss dators?” raksta L.Matisone.

Pēc deputātes domām, šāds gadījums nevar tikt uztverts kā sīkums, jo sadārdzinājums lielākos apjomos var nozīmēt ļoti nopietnas summas. “Ja šāda cena piemērota simtiem vai tūkstošiem datoru, runa var būt par simtiem tūkstošu vai pat miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas,” viņa norāda.

Pieprasa pilnu informāciju par IZM IT iepirkumiem

Lai iegūtu skaidru priekšstatu par situāciju, L. Matisone kopā ar kolēģiem iesniegusi oficiālu deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

Deputāte norāda, ka no ministres tiek prasīta detalizēta informācija par visiem IZM IT iepirkumiem kopš 2023. gada. Pieprasījumā iekļauta prasība sniegt pārskatu par katra aprīkojuma cenu, tehniskajām specifikācijām, kā arī tirgus cenu pamatojumu.

“Pieprasām skaidru informāciju: visus IZM IT iepirkumus kopš 2023. gada, katra aprīkojuma cenu, tehniskās specifikācijas un tirgus cenu pamatojumu,” uzsver L.Matisone.

Viņa akcentē, ka šajā situācijā svarīgākais ir caurspīdīgums. Ja publiskajā telpā parādās informācija par šāda līmeņa sadārdzinājumu, sabiedrībai ir tiesības zināt, vai tam ir objektīvs skaidrojums vai tomēr runa ir par neefektīvu un nesaimniecisku līdzekļu izmantošanu.

“Sabiedrībai ir tiesības zināt, kur paliek nodokļu maksātāju nauda. Šis ‘84 eiro vada stāsts’ nedrīkst pazust ierēdņu atvilktnēs,” raksta deputāte.

Attēls no L.Matisones Facebook konta

Jautājumi ne tikai par vienu vadu, bet par visu sistēmu

Matisones ierakstā nolasāms plašāks vēstījums – runa nav tikai par konkrētu pozīciju iepirkuma dokumentos, bet par principu, kā valsts institūcijas rīkojas ar sabiedrības uzticēto finansējumu.

Publiski izskanējušais piemērs ar datorpeles vadu kļuvis par simbolisku ilustrāciju tam, cik viegli aiz šķietami tehniskām iepirkumu detaļām var paslēpties daudz lielāki jautājumi. Ja sabiedrībai nav pieejamas saprotamas atbildes par cenu veidošanos, piegādātāju izvēli un tirgus salīdzinājumu, neuzticēšanās tikai pieaug.

Tieši tāpēc deputāte uzsver nepieciešamību iegūt pilnu ainu, nevis atsevišķus fragmentus. Viņas skatījumā tikai pilnīga informācija par iepirkumiem, cenām un specifikācijām ļaus izvērtēt, vai valsts rīkojusies saimnieciski.

Komentētāji: sabiedrībā valda neuzticēšanās iepirkumu sistēmai

Zem L. Matisones ieraksta sociālajā tīklā “Facebook” parādījušies arī daudzi komentāri, kas rāda plašāku sabiedrības attieksmi pret valsts iepirkumiem kopumā. Lielākā daļa komentētāju pauž neuzticēšanos sistēmai un uzskata, ka problēma ir daudz plašāka nekā viens konkrēts gadījums.

Ināra Avotiņa raksta, ka iepirkumi Latvijā kopumā esot kļuvuši “pārāk ekskluzīva un nenormāli dārga lieta”, ko sabiedrība faktiski nevarot atļauties. Viņa uzskata, ka sadārdzinājumu rada ne tikai pašas preces, bet arī iepirkumu organizēšanas process, kurā jāuztur liels ierēdņu aparāts un jārēķinās ar pārsūdzībām. Viņasprāt, valsts pārvalde būtu jāorganizē gudrāk.

Savukārt Ninitta Ambrosia un Artis Sprudzāns komentāros pauž neizpratni par pašu iepirkuma pozīciju, uzdodot jautājumu, vai vispār pastāv tāda atsevišķa detaļa kā “datorpeles vads”. Viņi norāda, ka parasti datorpele vai nu ir ar integrētu vadu, vai ir bezvadu ierīce.

Jānis Bērze-Bērziņš pieļauj, ka cenu sadārdzinājums varētu būt saistīts ar starpniekiem vai lielu uzcenojumu. Līdzīgā tonī Olegs pauž viedokli, ka daudzos valsts iepirkumos nosacījumi tiekot veidoti tā, lai uzvarētu konkrēts uzņēmums, bet darbs pēc tam tiekot nodots tālāk par daudz zemāku cenu.

Ļoti skarbus vērtējumus sniedz arī citi komentētāji. Gints Zemitāns raksta, ka būtu jāpārbauda visas ministrijas un visi iepirkumi, jo tur, viņaprāt, varētu ietaupīt milzīgus līdzekļus. Valda Pelīte savā komentārā apgalvo, ka valsts esot korumpēta, savukārt Līga Baltābola uzsver, ka sabiedrībā jau sen valdot sajūta par naudas šķērdēšanu un nesodāmību.

Arī Inese Falinejeva komentārā sasaista šo jautājumu ar politisko atbildību, norādot, ka sabiedrībai būtu laiks “izsijāt” tos, kuri šādas situācijas pieļauj. Savukārt Jānis Vecbrālis ierakstu sasaista ar publiski izskanējušo informāciju par nesaprotami noslepenotiem dokumentiem.

Kopumā komentāri zem deputātes ieraksta rāda, ka sabiedrībā neizpratne par iespējami sadārdzinātiem iepirkumiem ir ļoti liela, un viens konkrēts piemērs ar 84 eiro vērtu datorpeles vadu cilvēkiem kalpo kā simbols daudz plašākai neuzticēšanās problēmai.