Rezultātā daļa augu un dzīvnieku izzūd, bet citas sugas paplašina savu izplatības areālu, ienākot teritorijās, kur agrāk nebija sastopamas. Šīs pārmaiņas ietekmē ekosistēmu savstarpējo mijiedarbību, biotopu stabilitāti un dabas spēju nodrošināt cilvēkam būtiskus resursus. Nereti novērojama arī bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kas vietām kļūst par vienu no būtiskākajiem klimata pārmaiņu blakusefektiem, ar ko sabiedrībai nāksies arvien vairāk rēķināties nākotnē. Arī Latvijā mums būs jāmācās sadzīvot ar mainīgo dabu un censties rast katrai jaunai situācijai piemērotus risinājumus.

Pārvērtības ekosistēmā bijušas arī senāk

Klimata pārmaiņas gan lokālā, gan globālā mērogā uz mūsu planētas tās ilgās vēstures gaitā notikušas daudzkārt. Taču atšķirībā no pēdējās divās tūkstošgadēs novērotajiem dabas cikliem mūsdienās novērojamās klimata pārmaiņas izceļas ar savu ātrumu. Uz to norāda arī Rīgas apriņķa iedzīvotājs, dabas entuziasts, pētnieks un mednieks, bioloģiskais lauksaimnieks, bet pēc izglītības mežsaimnieks Gundars Bojārs. «Mums gads no gada stipri atšķiras, un tā, cik atceros, ir bijis vienmēr,» saka dabas mīļotājs. «Taču šobrīd notiekošās pārmaiņas kļūst arvien izteiktākas. Siltāks klimats par līdzšinējo Latvijā gan bijis arī senāk, piemēram, līdz tā dēvētajam mazajam ledus laikmetam pie mums dominēja platlapju meži. Taču, kā lasāms dažādos vēstures avotos, viduslaikos klimats kļuva daudz aukstāks, bija novērojamas ļoti bargas ziemas, kā rezultātā Latvijā pakāpeniski nomainījās ekosistēma. Platlapju mežus aizstāja ziemeļu dabai vairāk raksturīgi tipi – skuju koku meži, kuros auga egles un priedes. Bet kopumā ekosistēmas Latvijas teritorijā ir mainījušās vairākkārt.»

Gundars Bojārs pievērš uzmanību arī citām, ar klimatu tieši nesaistītām, pārmaiņām. Piemēram, 20. gadsimta 30.–40. gados meži klāja tikai nedaudz vairāk kā 30% Latvijas teritorijas, kamēr mūsdienās – jau vairāk nekā pusi, un arī šis faktors jūtami ietekmē vietējo ekosistēmu. «Lauksaimniecība salīdzinājumā ar pagājušo gadsimtu ir ļoti mainījusies, bet tās apjomi ievērojami sarukuši,» uzsver Gundars Bojārs. «Daudzas no putnu sugām, kas bija raksturīgas lauku ainavai – griezes, cīruļi un citi, šobrīd pazūd. To nosaka arī fakts, ka šīm sugām trūkst piemērotas dzīves vides – laukos vairs nav ganību, govis dzīvo kūtīs. Šādas izmaiņas ekosistēmā gan nav saistītas ar klimatu, bet mūsu saimniekošanas veida pārvērtībām. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vairs nav nepieciešamas lielas platības lopbarības sagatavošanai. Rezultātā daudzas mazāk vērtīgās lauksaimniecībā agrāk izmantojamās zemes jau patlaban ir transformējušās par mežiem, un šis process turpinās aizvien.»

Palielinās mežu apjoms un auglīgums

Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem un bioloģisko daudzveidību Latvijā, dabas entuziasts Gundars Bojārs uzsver, ka izmaiņas vairs nav teorētiskas – tās ir skaidri redzamas datos un praksē. Viņš atgādina, ka agrāk mežu dabiskais pieaugums Latvijā bijis ievērojami mazāks nekā šobrīd. «Kad es mācījos mežsaimniecību, šis rādītājs Latvijā bija ap pieciem procentiem gadā,» skaidro Gundars Bojārs. «Pašlaik dati rāda jau 7–8% pieauguma, kas nepārprotami liecina par būtiskām pārmaiņām dabā. Tās saistītas ne tikai ar temperatūras paaugstināšanos, bet arī ar ogļskābās gāzes jeb oglekļa dioksīda (CO2) daudzuma palielināšanos atmosfērā. Varbūt izklausīsies nepopulāri, bet visai zaļajai dabai patīk ogļskābā gāze, jo tā ir augu galvenā barība. Pieaugot CO2 daudzumam, augi vienkārši aug vairāk.»

Dabas entuziasts, pētnieks, mednieks un lauksaimnieks Gundars Bojārs

Rezultātā mainījušies arī paši meži. Ja agrāk valdīja uzskats, ka meža augšanas apstākļu tipi ir nemainīgi, tad mūsdienās dominē cits viedoklis. «Šobrīd visa mežsaimniecības zinātne atzīst, ka meža augšanas apstākļu tipi Latvijā ir mainījušies,» saka Gundars Bojārs. «Kur kādreiz bija sils, tagad ir mētrājs. Citur, kur agrāk bija mētrājs, šobrīd ir vēris. Meži mainās auglīgāku meža tipu virzienā, un šāds process noved pie lielām izmaiņām ekosistēmā.»

Viena no redzamākajām sekām, kurai pievērš uzmanību Gundars Bojārs, ir priežu audzēšanas grūtības. «Priedei ir nepieciešama gaisma, it sevišķi mazotnē, lai tā izlauztos līdz vecumam, kad spēj dominēt,» norāda speciālists. «Šobrīd esošajos Latvijas apstākļos priedi nomāc lapu koki. Lai gan lapu koki patērē vairāk oglekļa dioksīda un ražo vairāk skābekļa, ekosistēmas struktūra šādu pārmaiņu rezultātā būtiski mainās.»

Parādās jaunas augu un dzīvnieku sugas

Par klimata pārmaiņu ietekmi liecina arī arvien biežāk sastopamās sugu invāzijas. Latvijā parādās tauriņi, kas raksturīgi Grieķijai, ienāk Spānijas un Marokas zirnekļi. «Piemēram, lapseņzirneklis jau kļuvis par teju ierastu parādību,» stāsta Gundars Bojārs. «Uz dzīvi šeit apmetas Latvijai agrāk neraksturīgi putni un dzīvnieki. Zeltainais šakālis, kas ir Ukrainas stepju apdzīvotājs, šobrīd ļoti labi jūtas Latvijā, bet Latgalē novērota arī jenota ienākšana. Pastāvīgi notiek jūtamas pārmaiņas, kas gan šobrīd varbūt nav kritiskas, tomēr nereti rada problēmas. Piemēram, invazīvās augu sugas, tādas kā Kanādas zeltslotiņa, izspiež vietējos augus, un ar šiem «iebrucējiem» cīnīties kļūst arvien grūtāk. Ja kādreiz labi varēja izmantot noganīšanu, tad pašlaik to praktiski nepiekopj. Lauksaimnieki, kas vēl gana govis, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Mūsdienās dominē intensīvā lauksaimniecība, kad govis pastāvīgi uzturas fermās, nevis ganībās.» 

Gundars Bojārs uzsver, ka notiekošās pārmaiņas nav reducējamas uz vienu iemeslu. Viņaprāt, darbojas vesels lietu komplekss – klimata pārmaiņas, ogļskābās gāzes daudzuma pieaugums, invazīvo sugu ienākšana un mūsu šībrīža saimniekošanas veids. Lauksaimnieks arī piebilst, ka daba Latvijā nekļūst nabadzīgāka, taču tā nepārprotami mainās – gan augi, gan dzīvnieki, gan visa ekosistēma kopumā. 

Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība

Nereti izskan skaļi apgalvojumi, ka siltumnīcefekta gāzu izraisītā planētas atmosfēras sasilšana daudzviet samazina bioloģisko daudzveidību vai pat apdraud daudzu sugu eksistenci. Taču nevajag aizmirst, ka evolūcijas būtība ir sugu savstarpējā konkurence, uz ko balstās dzīvās dabas attīstība. Sugas, kas labāk pielāgojas, izdzīvo, bet vājākās iet bojā. Tas ir dabisks process, kas turpinās uz Zemes kopš dzīvības rašanās brīža.

Mūsdienās gan tiek piekopti mākslīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jeb tā dēvētie konservēšanas pasākumi. Kā skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Andis Lazdiņš, šādas darbības caur oglekļa plūsmām, ūdens apriti un enerģijas bilanci ietekmē arī klimatu, turklāt ne vienmēr pozitīvi. «Latvijā bioloģiskās daudzveidības palielināšanas pasākumi faktiski ierobežo klimata pārmaiņu mazināšanas iespējas,» norāda Andis Lazdiņš. «Piemēram, prasība samazināt mežizstrādi (atjaunot mežu) vai pārtraukt saimniecisko darbību lielās meža platībās mazina CO2 piesaistes potenciālu. Atsevišķu biotopu aizsardzība var nozīmēt arī augstāku emisiju fonu, piemēram, meža meliorācijas sistēmu degradācija palielina metāna emisijas no kūdras augsnēm un rada CO2 emisijas, mineralizējoties atmirušajiem kokiem.»

Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Andis Lazdiņš

Kā pozitīvu sekmīgas renaturalizācijas efektu Andis Lazdiņš min ekosistēmas spēju ilgtermiņā saglabāt oglekli, taču viņš arī brīdina, ka renaturalizācija jeb meliorācijas sistēmu slēgšana ne vienmēr garantē dabiskās purva ekosistēmas atjaunošanos. «Tas nozīmē, ka oglekļa uzkrājuma saglabāšanās nav garantēta,» uzsver LVMI «Silava» vadošais pētnieks. «Savukārt negatīvi vērtējams fakts, ka biodaudzveidības saglabāšanas pasākumi faktiski ir «bumba ar laika degli». Šādas darbības ilgtermiņā samazina CO2 piesaistes potenciālu un palielina spiedienu uz resursiem valstīs ar mazāk stingrām dabas aizsardzības prasībām. To nosaka nepārtraukti pieaugošais koksnes un citu bioresursu pieprasījums pasaulē, tādēļ resursu ieguves ierobežošana vienā vietā palielina to izstrādi citā. Piemēram, kūdras ieguve tropos rada daudzkārt lielāku negatīvo ietekmi uz klimatu nekā mērenajā un boreālajā klimata joslā.»

Minēto iemeslu dēļ Andis Lazdiņš uzskata, ka nav par katru cenu jācenšas saglabāt esošo situāciju, «konservējot» dabu, bet jāseko, lai tiktu nodrošināta maksimāli laba ekosistēmu funkcionalitāte, kāda tā ir iespējama esošajos apstākļos.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments