"Manuprāt, to dara Aleksandrs Kiršteins, Ritvars Eglājs un vairāki citi skeptiski mazāk spilgti labvēļi, kādiem sevi gribētu pieskaitīt arī es. Neesmu ne politologs ne politikas vēsturnieks, bet, manuprāt, Ulmaņa apvērsums notika tādēļ, ka bija ieviests kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko tagad gribētu iniciatīvas autori. N-tākās sīkpartijas Saeimā, neatkarīgie deputāti, kas ne tuvu nebija tik godprātīgi kā Kārlis Skalbe, procentu barjeras neesamība un pilnīga neprognozējamība, kā varētu beigties kārtējais balsojums. Un milzīga vara tā saukto zelta balsu īpašniekiem. Ja pietrūkst viena vai dažas balsis, tad būtībā šie paži deputāti nosaka rezultātu, pārējie ir lieki. Milzīgi korupcijas riski, kurus nav iespējams kontrolēt. Šeit var pieminēt arī Didža Šmita balsojumu pagājušo ceturtdien - un ja nu tas būtu izrādījies izšķirošais? Kāpēc viņš tā balsoja? Paskaidrojums nepārliecināja. Bet Šmits ir viens no Hermaņa komandas!"

V.Rudzītis ir pārliecināts, ka arguments, ka jāievēl labākie, godīgākie un gudrākie ir naivs, jo neskaitāmas reizes latvieši ir pieredzējuši, ka nekāda gudrība, nekāds godīgums pirms vēlēšanām negarantē to pašu pēc vēlēšanām. Gunārs Astra bija tikai viens.

"Vēsturei tomēr piemīt arī humora izjūta - 15. maijs aizslaucīja šo hiperdemokrātisko šļuru un sekoja seši gadi, bez kuriem mēs nebūtu izturējuši krievu okupācijas pusgadsimtu. Kādi ir Alvja Hermaņa argumenti pret šo? Turklāt - ir taču speciālisti, kas pētījuši dažādu politisko sistēmu priekšrocības un trūkumus - jādod vārds viņiem! Iniciatīvas grupai jāatrod tribīne, no kuras konstitucionālo tiesību lietpratēji vislabāk dzirdami," tā psihoterapeits.

Turpinot vēl par Hermaņa ideju, ka ir iespējams savienot deputāta darbu ar režisora, pasniedzēja vai citām slodzēm, V.Rudzītis ir skeptisks.

"Es tam neticu, tas iespējams tikai tad, ja dažos amatos var neko nedarīt un saņemt naudu. Tikai pusotru stundu pavērojot Sociālo un darba jautājumu komisijas sēdi, redzēju, kāda spriedze tur valda politiskās un ideoloģiskās cīņas dēļ. Deputātam tādi kautiņi ir regulāri, es pēc tādiem nevarētu mierīgi pārslēgties un veltīt visu sevi klientiem manā praksē. Turklāt katra likumdošanas iniciatīva prasa lielu iedziļināšanos jautājuma, konsultēšanos, diskusijas - tātad laiku. Varbūt ir ģēniji, kas to var, bet tā nevarētu būt norma."