«Manas dzīves lielākais sapnis ir piepildījies – vienkopus vienā mājā izveidota viena liela un skaista deju ģimene, kuru pārstāv visi vecuma posmi. Iespējams, ka ar laiku veidosim vēl bērnu deju grupas, jo katru gadu pievienojas arvien vairāk gribētāju,» tā par sevi teic deju pedagogs, horeogrāfs, Tīnūžu Tautas nama deju kolektīvu – bērnu deju kolektīva «Upīte», jauniešu deju kolektīva «Straujupe», vidējās paaudzes deju kolektīva «Upe», senioru deju kolektīva «Dižupe» – mākslinieciskais vadītājs Didzis Apsītis.

Kā upes un upītes uzsāka savu plūdumu
Vēsturiski – kolhoza «Juglas zieds» laikā – Tīnūžos darbojušies bērnu, jauniešu un senioru deju kolektīvi, bet tad pēc ilgāka pārtraukuma, 2011. gada oktobrī, neliels dejotgribētāju pulciņš uzrunāja Tīnūžu Tautas nama vadītāju Valdu Kuršu par iespēju sanākt kopā un padejot. Mērķis bija piedalīties 2013. gada Dziesmu un deju svētkos. Nebija ne kolektīva nosaukuma, ne atbilstoša dejotāju skaita, ne vadītāja, pirmajos koncertos tika izmantoti skolēnu deju kolektīva kādreiz lietotie tautastērpi.

«Ar sievu Aneti – kā dejotāji – pievienojāmies šim pulciņam 2012. gada 5. janvārī. Kopā ar pārējiem tā laika dejotājiem izraudzījām skanīgu kolektīva nosaukumu «Upe», pieaicinājām TDA «Liesma» repetitori Tatjanu Madžuli. Īstenojot projektu, ar Publisko un privāto partnerattiecību biedrības «Zied zeme» un Ikšķiles novada pašvaldības atbalstu sagādājām Liepupes novada tautastērpus, un lēnām sāka plūst «Upes» stāsts. Tā sākās arī mans ceļš vadītāja amatā (jau 11 gadu) – sākotnēji gandrīz vai kā joks, lai tikai būtu oficiāls vadītājs, taču es šo pienākumu uztvēru pavisam nopietni un ķēros klāt ar sirdi un dvēseli,» atklāj D. Apsītis. Un turpina: «Sākumā, kad veidojās kolektīvs, nosaukuma tam vēl nebija. Tika izvirzīti vairāki varianti: «Līvzeme» (līvu zeme), «Lind» (tulkojumā no līvu valodas – putns) un «Upe». Iekšējā dejotāju balsojumā tika izvēlēta «Upe». Caur Tīnūžu novadu plūst upe Mazā Jugla, tāpat kā vienuviet Tīnūžu Tautas namā saplūst dejotāji no dažādām apdzīvotām vietām: Ikšķiles, Ogres, Ceplīšiem, Vācu kalniem, Tīnūžiem un arī no Rīgas.»
Savukārt bērnu deju kolektīvs «Upīte» tika izveidots 2013. gada septembra beigās, turpinot iepriekš uzsākto Tīnūžu pamatskolas un Tautas nama deju kolektīva «Tipa» darbību, kā arī piesaistot jaunus dejotājus. Šobrīd Tīnūžu Tautas namā dejo jau piecas dažādu vecumu bērnu grupas (kopā teju 110 bērnu): divas pirmsskolas un trīs skolas bērnu grupas. «Jāsaka liels paldies visu bērnu vecākiem, jo, cik liela vēlme viņiem ir vest bērnus uz mēģinājumiem, tik lieli talanti turpmāk izaugs,» stāsta D. Apsītis.

Savukārt vecāki, kā, piemēram, Laura Stārāstniece, pateicīgi, ka viņu atvasēm ir iespēja apgūt pirmos deju soļus. Mazajai Norai ļoti patīk dejot, un pēc aktīvi pavadītās dienas bērnudārza grupiņā viņa uzreiz dodas uz mēģinājumu Tīnūžu Tautas namā.

2018. gada beigās «piedzima» vēl divi kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs «Straujupe» un deju kolektīvs «Dižupe», kurā dejotāji ir ar pieredzi. Koncertos «Dižupe» lepni dižojas ar Tīnūžu tautas tērpiem, kurus darināja, iegūstot līdzekļus no projekta Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Tērpu īpašā rota ir Tautas daiļamata meistares Natālijas Loginas darinātā Tīnūžu josta. Par sevi dejotāji saka: ««Dižupē» mēs esam draudzīgi, radoši, atsaucīgi, kustīgi un lustīgi. Saudzējam un atbalstām savējos, palīdzam un aizstāvam, ja nepieciešams.»

Jauniešu deju kolektīvs «Straujupe» izaudzis no bērnu deju kolektīva «Upīte». Protams, pievienojušies arī jauni un talantīgi dejotāji. «Tīnūžos mēs polkas lecam vistālāk, tādēļ esam nodēvēti par «Straujupi»,» tā sevi raksturo jauniešu deju kolektīvs.

Katram kolektīvam ir sava ikdiena, bet tajā pašā laikā tā ir vienota, jo kolektīvi savijas kopā – tajos dejo māsas un brāļi, mammas un tēti, vecvecāki. «Mums ir tradicionālie Tīnūžu sadejošanas svētki: sanākam kopā un radām koncertu saviem skatītājiem. Dejotāji, kuri ir visčaklāk un apzinīgāk apmeklējuši iepriekšējo sezonu, saņem kolektīva zelta, sudraba un bronzas medaļas. «Upei» raksturīgās tradīcijas ir velobraucieni, pārgājieni. Sezonas sākumu iezīmējam ar Sporta dienu. «Dižupi» vieno laivu braucieni, Ziemassvētku svinēšana, «Upīti» – kopīga Jaunā gada sagaidīšana, «Straujupi» – deju nometnes, ballītes, jubilāru sveikšana, iesvētības. Un, protams, kolektīvu dzimšanas dienas svinēšana,» ar tradīcijām iepazīstina D. Apsītis.

Astoņu upju pavēlnieks
Didzi Apsīti var dēvēt par vietējo Neptūnu, jo viņa rokās ne mazāks spēks un vēriens. Ja jūras dievs Neptūns varēja gan sabangot, gan nomierināt jūru, tad Didzim Apsītim jāsavalda astoņu dažādu upju tecējumi – sākot no mazās «Upītes», līdz pat cienījamajai «Dižupei».

Šajā sezonā Tīnūžu Tautas namā dejo astoņas dažādu vecumu grupas. Bērnu deju kolektīvā «Upīte» vien to ir piecas: «Krācītes» (3–4 gadi), «Urdziņas» (5–7 gadi), «Avotiņi» (1.–2. klase), «Strautiņi» (3.–4. klase), «Straume» (5.–6. klase), kā arī jauniešu deju kolektīvs «Straujupe», vidējās paaudzes deju kolektīvs «Upe» un deju kolektīvs «Dižupe». Kopējais dejotāju skaits ir 182 – vecumā no 2,5 līdz 72 gadiem.

««Upe» ir mans zelts, jo tā ir mana dzīve jau daudzus gadus. Tas ir nebeidzams stāsts, kuru ir prieks pārcilāt savās atmiņās un skatīties ar smaidu nākotnē. Veidojot kolektīvu, ir svarīgs ieguldītais darbs, mīlestība, ko tu dod, un vērtība ikvienā. Esmu priecīgs un lepns par katru dejotāju, kurš pievienojas dejotāju saimei. Nekad nebiju iedomājies, ka, ejot roku rokā ar savu iemīļotāko vaļasprieku (dejošanu), tas pārvērtīsies par manu ikdienas darbu. Ir bijuši prieki, asaras, draugu plecs, skaudība, pateicības vārdi, zelta graudi,» stāsta D. Apsītis.

Neskaitot Tīnūžu dejotāju saimi, viņš vada arī vairākus bērnudārzu deju kolektīvus – kopumā tie ir vairāki simti mazo dejotāju, kuriem D. Apsītis ierāda pirmos un nākamos soļus deju pasaulē. Ar dejošanu D. Apsītis ir bijis saistīts kopš bērnības: «Pats dejoju jau no trīs gadu vecuma un joprojām esmu viens no tiem vadītājiem, kurš spēj un grib dejot uz vienas skatuves kopā ar saviem kolektīviem. Ir pieredze ārzemju deju festivālos un konkursos, esmu dejojis uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves ar solo deju, piedalījies bērnu deju kolektīva «Dzirkstelīte» mēģinājuma procesos. Latvijas Nacionālās kultūras centra rīkotajos latviešu deju skolas kursos esmu apguvis profesionālās pilnveides programmu skatuviskās dejas jomā. Kad mācījos un dzīvoju Birzgalē, mans pirmais deju skolotājs bija Ojārs Grasis (bijušais Ogres rajona deju kolektīvu virsvadītājs un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku goda virsvadītājs). Lielisks cilvēks, ar savu stāju un izpratni par skatuvisko deju. 1993. gadā iestājos Tautas deju ansamblī «Liesma» un iepazinu tā izcilā vadītāja Imanta Magones rokrakstu. Varu teikt, ka caur šo pieredzi esmu sapratis, kas ir deja un skatuves kultūra, kā arī atbildība pret to, ko dari, pret deju biedriem un kopienu vispār.»

Dzīves ceļš Didzi Apsīti aizveda uz Tīnūžiem. Kā viņš pats atklāj, nebija prātā domas vadīt deju kolektīvu tieši Tīnūžos, bet ko tu liktenim padarīsi. Tas visu noliek savās vietās.

«Deja kā vaļasprieks vienu brīdi bija trim maniem ģimenes locekļiem – deju kolektīvā «Upe» daudzus gadus dejoja un aktīvi sabiedriskajā dzīvē iesaistījās mana sieva, bet divi dēli – kolektīvā «Straujupe» un «Upīte». Skatuviskās dejas dejošana ir dzīvesveids, un šobrīd tas ir dzīvesveids mums ar vidējo dēlu, kurš joprojām ir entuziastisks «Straujupes» jaunietis, viņam ne tikai labi padodas, bet arī no visas sirds patīk dejot un piedalīties kolektīva sadzīvē. Nedaudz senāk deju kolektīvā «Birzgale» dejoja mani vecāki.»

Lai arī Didzi Apsīti visi pazīst kā deju kolektīvu vadītāju, viņš 2001. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir diplomēts ekonomists. «Esmu strādājis uzņēmējdarbības jomā, pats vadījis savu firmu. Kādu laiku pat mēģināju paspēt darboties šajās abās jomās, taču dzīve ieviesa savas korekcijas, deju dzīves organizēšana paņēma arvien vairāk laika, kamēr tā kļuva par galveno un pēc tam arī vienīgo darba vietu. Māksla ir greizsirdīga – ir jāizvēlas,» atzīst D. Apsītis.

Kapteinis un viņa komanda
Kaut arī D. Apsīša pārziņā un valdījumā ir teju 200 Tīnūžu Tautas nama dejotāju lielā saime, viņš nav viens. Ar māksliniecisko vadītāju kopā ir viņa radošā komanda, par kuru viņam tikai vislabākie vārdi.

«Jā, man ir lieliska un radoša komanda. Kopā ar kolēģi Litu Grāveli vadām visus bērnu deju kolektīvus «Upīte» un jauniešu deju kolektīvu «Straujupe». Lita ir bijusī TDA «Teiksma» dejotāja. Viņu raksturo sirsnība, deju izpratne un profesionalitāte. Egils Polis – abu pieaugušo deju kolektīvu «Upe» un «Dižupe» vadītāja asistents, repetitors. Izcils baletmeistars, bijis Valsts deju ansambļa «Daile» dejotājs, baleta mākslinieks, deju ansambļa «Senā Daile» mākslinieciskais vadītājs, Latvijas universitātes TDA «Dancis» ilggadējs horeogrāfs un repetitors. Būt kopā ar meistaru un deju ekspertu ir daudzsološa pieredze un izaicinājums. Visi deju kolektīvi mēģina koncertmeistares Sarmītes Viļumas atskaņotās mūzikas pavadījumā. Viņa Ikšķiles vidusskolā māca mūziku un vada vokālo bērnu ansambli «Puķuzirnis». Mēs esam viena komanda, kā pulksteņa mehānisms, kas viens otru uzlādē un papildina,» tā par saviem uzticamākajiem palīgiem saka D. Apsītis.

Vadītāja amats nesākas tikai tad, kad viņš ieiet zālē un uzsāk mēģinājumu. Viss priekšdarbs jau tiek paveikts iepriekš: iesildīšanās process, deju kustību, soļu apgūšana un atkārtošana, iepazīta dejas būtība. Jāiemāca dejotājiem deju pamatsoļi, deju izpratne, pareizi valkāt tautastērpus. Jāizstrādā darba plāns visam gadam, jāsagatavo budžets, jāveic tautastērpu specifikācija, sadarbība ar citiem vadītājiem. Tuvojoties koncertiem, jāstrādā pie dejotāju sastāviem, tautastērpu un deju izvēles, mūzikas ierakstiem, plakātu izveides.

«Dejotāja piedalīšanās deju procesā ir viņa vaļasprieks. Diemžēl mums arī jāuzklausa katra dejotāja untumi un pretenzijas, katrs ir ar savu raksturiņu. Un, saliekot to visu kopā, tas nozīmē, ka darbs ir 24 stundas diennaktī. Ne visi to spēj izdarīt, kāds izdeg,» atzīst D. Apsītis.

Tautas nams – dejotāju otrās mājas
D. Apsīša vadīto kolektīvu mājvieta ir Tīnūžu Tautas nams, kur satek visas upes un upītes.

«Lai uzsāktu kāda kolektīva pilnvērtīgu darbību, sevi un kolektīvu ir jāpierāda. Pirmajā gadā alga man netika maksāta. Liku lietā savu spēju komunicēt: īstenojām tautastērpu projektu, par saviem līdzekļiem uzšuvām «Upes» karogu, izstrādājām kolektīva tēlu un tikām pie skaistiem mēģinājuma tērpiem, veidojām sadarbību ar citiem deju kolektīviem, piedalījāmies pašvaldības rīkotajos pasākumos, radījām par sevi pozitīvu priekšstatu,» stāsta D. Apsītis. «Visus šos gadus mana sadarbība ar Tīnūžu Tautas nama vadītāju Valdu Kuršu ir kā cimds ar roku: atbalsts un izpratne. Ikdienas svarīgās lietas un nepieciešamības mēģinām risināt kopā. Tāpēc ar savu iniciatīvu un pašvaldības atbalstu mēs tikām pie deju grīdas seguma, mūzikas aparatūras, spoguļiem, skatuves paplašinājuma un Tautas nama remonta.»

Tīnūžu Tautas namam ir ne tikai plaša zāle, bet arī tā īpašā aura, kas ikvienam amatiermākslas, profesionālās mākslas kolektīvam un jebkuram viesim padara šeit uzturēšanos par neizmirstamu notikumu. Te ikviens ir gaidīts, un visvairāk to izjūt un novērtē savējie, jo visi Ikšķiles Tautas nama deju kolektīvi brauc koncertēt tieši uz Tīnūžu Tautas namu.

«Ja esmu namā, mana kabineta durvis ir atvērtas, un pie manis droši var nākt visi – kolektīvu vadītāji, dalībnieki, vecāki,» atklāj Tīnūžu Tautas nama vadītāja Valda Kurša. «Mums ir vienošanās, ka tās ir mūsu kopīgās mājas – te mēs paši par visu un cits par citu atbildam, lai visiem būtu gaiši, silti un tīri.»

No Tīnūžiem pilns komplekts
«Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos piedalās dejotāji, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. Šogad Nolikumā tika mainīts vecuma ierobežojums – varēs piedalīties no 14 gadiem. Tātad varu lepni teikt, ka Vislatvijas deju skatēm gatavosies trīs Tīnūžu Tautas nama deju kolektīvi: «Straujupe», «Upe» un «Dižupe». Ceru, ka visi kolektīvi piedalīsies arī XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos. Iepriekšējos svētkos, 2013. un 2018. gadā, piedalījās VPDK «Upe», jo pārējie kolektīvi vēl nebija radušies. Jau zināms, ka ar savu degsmi un cildeno stāju dižupieši ir izcīnījuši vietu starp tiem labākajiem deju kolektīviem, kuri piedalīsies 2023. gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertā Mežaparkā,» saka D. Apsītis. «Lai sagatavotu «Daugavas» stadionā paredzētā lielkoncerta «Mūžīgais dzinējs» repertuāru, iespējams, Ikšķiles estrādē ar draugu kolektīviem izdejosim visu programmu.»
«Mēs esam no tiem laimīgajiem, kam kovida pandēmijas laikā izdevies noturēt visus kolektīvus. Esam ne tikai saglabājuši jau esošos, bet nākusi klāt vēl viena bērnu grupiņa,» par savējiem priecājas V. Kurša. «Pirmoreiz uz Dziesmu un deju svētkiem no Tīnūžu Tautas nama brauks pilns deju kolektīvu komplekts – jaunieši, vidējā paaudze un seniori. Mums tikai jāpaspēj uzšūt vēl viena tērpu kārta jauniešiem un senioriem.»

V. Kurša kopā ar savējiem allaž bijusi ne tikai sagatavošanās procesā, bet arī Dziesmu un deju svētku laikā. «Kultūras darbinieks līdzinās mammai, kas poš savus bērnus uz svētkiem, gādā, lai visi ir paēduši, lai būtu laikā izžuvušas zeķes un izgludināti tērpi. Viņiem būtiski sajust, ka viņi man ir svarīgi arī ārpus Tautas nama.»

Dziesmu un deju svētkus gaida visi. Vispirms jau paši dalībnieki. Kādam aiz muguras jau ievērojama svētku pieredze, bet šis notikums tiek gaidīts ar tikpat spilgtām emocijām. VPDK «Upe» dejotājai Leldei Sāmītei šā kolektīva sastāvā būs trešie Dziesmu un deju svētki, bet viņa dejo visu savu apzinīgo mūžu un šā notikuma iespaidu izjutusi daudzkārt.

«Visvairāk saviļņo tas brīdis, kad visi dejotāji ir kopā uz laukuma un tu esi viens starp tiem tūkstošiem. Man parasti pēdējā koncerta finālā nobirst asara. Līdz šim tā bijis vienmēr,» saka L. Sāmīte. «Lielākā daļa no dejotājiem mēs šeit esam tāpēc, lai uzturētu latvisko garu un identitāti. Dejot un izkustēties var dažādos veidos, bet tad, kad tu uzvelc tautas tērpu, tā ir īpaša sajūta.»
L. Sāmīte ir Ikšķiles Kultūras biedrības vadītāja, un viņu gandarī, ka Tīnūžu un Ikšķiles Tautas namos, kopā ņemot, ir pietiekami daudz dejotāju, lai nodrošinātu lielus pasākumus, kādi, piemēram, bijuši biedrības rīkotie Daugavas svētki.

Arī D. Apsītis var teikt: «Esmu dejojis daudzos deju svētkos – gan regulārajos, gan, piemēram, Rīgas astoņsimtgadei veltītajos koncertos un uzvedumos. Nenoliedzami, īpaši bija pirmie deju svētki kā vadītājam – 2013. gadā lielkoncertā «Tēvu laipas», kad pirmo reizi zem sava kolektīva karoga iznācu deju laukumā kopā ar visiem vadītājiem un virsvadītājiem. Vēl tagad skudriņas pārskrien pāri mugurai, kad dzirdu mūziku, kas skanēja atklāšanā. Tāpat vienmēr siltās atmiņās paliks pirmā reize Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kā bērnu deju kolektīva «Upīte» vadītājam.»
Jāpiebilst, ka D. Apsīša paveiktais deju lauciņā tika sabiedrības pamanīts un novērtēts.
Par entuziasmu, darba sparu un aktivitāti, vadot vidējās paaudzes deju kopu «Upe», un Ikšķiles novada tēla popularizēšanu VPDK «Upe» vadītājs Didzis Apsītis izpelnījās titulu «Ikšķiles novada Gada cilvēks 2013». Apbalvojumu viņš saņēma 18. novembrī, Latvijas valsts proklamēšanas dienai veltītā pasākumā «Pie Tevis, Latvija».

D. Apsītis atzīst: «Esmu dzimis latvietis un mīlu deju. Arī dziesmas. Un katram, kurš ir dzimis Latvijā, ir jājūt piederība šai zemei, mūsu kultūrai un tradīcijām. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir grandiozākais notikums Latvijas kultūras dzīvē, tā ir tradīcija, kas norisinās reizi piecos gados, vienas nedēļas garumā aizraujot tūkstošiem skatītāju un klausītāju, un mums visiem kopā ir jāparūpējas, lai šo tradīciju turpina mūsu bērni un bērnubērni. Novēlu ikvienam tos izbaudīt!»

Aina Trasune,  Ogres Vēstis Visiem

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» redakcija. #SIF_MAF2022