Sestdiena, 18.05.2024 09:18
Ēriks, Inese, Inesis
Pirmdiena, 29. aprīlis, 2024 09:15

Dienas centram Lielvārdē – 15!

Ogres Vēstis Visiem
Dienas centram Lielvārdē – 15!
Foto: Lielvārdes Sociālā dienas aprūpes centra arhīvs
Pirmdiena, 29. aprīlis, 2024 09:15

Dienas centram Lielvārdē – 15!

Ogres Vēstis Visiem

Ogres novada Sociālā dienesta Sociālais dienas aprūpes centrs Lielvārdē nule kā nosvinēja savu dzimšanas dienu. Šī ir vieta, kur jau piecpadsmit gadu darbdienās rosība nerimst no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai, piedāvājot plašu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu neaizsargātākajām personu grupām, taču centrā laipni gaidīti arī citi novada iedzīvotāji, kuriem nepieciešams atbalsts un padoms.

Jau kopš pirmajām dienām Sociālo dienas aprūpes centru Lielvārdē, ko atklāja 2009. gada 16. aprīlī, vada Vita Saleniece-Šmaukstele. Jau divus gadus pirms tam viņa iesaistījās telpu iekārtošanā, dažādu projektu rakstīšanā, lai piesaistītu finansējumu, jo faktiski viss bija jāsāk no nulles. 

Var izmazgāt veļu vai apgūt datorprasmes 

Laika gaitā pakalpojumu klāsts mainījies, bet pamatfunkcijas palikušas nemainīgas. 

Visus gadus klientiem šeit pieejami higiēnas pakalpojumi – duša, veļas mazgāšana un žāvēšana. Lielvārdē un apkārtnē ir samērā daudz cilvēku, kur mājās nav pieejams siltais ūdens, tāpēc šie pakalpojumi ir ļoti aktuāli. Tā, piemēram, dušu mēnesī izmanto no 70 līdz 90 reižu.

V. Saleniece-Šmaukstele stāsta, ka centrā pieejami četri datori un sākotnēji bija arī datorprasmes apmācības grupiņas. Šobrīd pieprasījums pēc šādas apmācības ir krietni mazāks, jo senioriem pašiem mājās lielākoties ir datori, ar kuriem viņi iemācījušies rīkoties, un tie ir tikai atsevišķi gadījumi, kad nepieciešama palīdzība. Ja tā tomēr nepieciešama, apmeklētājiem ir iespēja atnākt un apgūt pamatiemaņas darbā ar datoru, tostarp centrā strādājošie neatsaka palīdzēt internetā apmaksāt dažādus rēķinus, izveidot e-pastu, sociālo tīklu kontu vai uzrakstīt iesniegumu, piemēram, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai saistībā ar invaliditātes piešķiršanu, pat izveidot e-parakstu. Savukārt vēl kādam nepieciešama palīdzība jauno viedtālruņu apguvē, piemēram, iemācīties darboties lietotnē WhatsApp. «Mēs jau arī neesam datorspeciālisti, un tas, protams, nav mūsu primārais pienākums, bet savu iespēju robežās palīdzam arī šajā jomā,» saka V. Saleniece-Šmaukstele, piebilstot, ka Sociālajā dienas aprūpes centrā Lielvārdē pieejami arī daudzi citi pakalpojumi –  psihologa vai sociālā darbinieka konsultācijas, iespēja noskaidrot dažnedažādus jautājumus, kas saistīti ar sociālo jomu – kur vērsties, kāds iesniegums nepieciešams un tā tālāk.

Turklāt Centrs atrodas ļoti ērtā vietā – netālu no Lielvārdes dzelzceļa stacijas, Ausekļa ielā 3, un apmeklētājiem ir ērti pieejams. Dienas centrā darbojas arī biedrības, ar kurām izveidojusies laba un ilgstoša sadarbība – tā ir Lielvārdes Pensionāru biedrība, Lielvārdes Invalīdu biedrība un Lielvārdes sieviešu biedrība «Iespēja», kas īsteno dažādus projektus. Visās iepriekšminētajās biedrībās darbojas cilvēki, daļa no kuriem ir arī centra klienti. Dienas centra telpās savulaik dzimis un joprojām darbojas arī Lielvārdes senioru teātris. Iepriekš bija arī ansamblis un deju kolektīvs. Gadskārtu svētkos, piemēram, Jāņos, centrs iztiek ar saviem spēkiem – paši nodrošina priekšnesumus savas mājvietas pagalmā. 

Bērniem – ergoterapeits un fizioterapeits 

Dienas centrā Lielvārdē pieejama arī neliela sporta zāle, kur iespējams atnākt pavingrot uz trenažieriem. Ir arī iespēja nūjot. Centra vadītāja teic – priecē, ka cilvēki ir kustīgi un aizvien vairāk domā par savu fizisko veselību. 

Jautāta, kāds ir centra apmeklētāju loks, V. Saleniece-Šmaukstele skaidro, ka to drīkst apmeklēt faktiski ikviens, kuru piemeklējusi kāda krīze vai problēma, taču, saskaņā ar nolikumu, dienas centra klienti ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas/ģimenes, seniori, personas pirmspensijas vecumā, ģimenes ar bērniem aizbildnībā, personas, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, personas ar invaliditāti un citas cilvēku grupas, kurām nepieciešami dažādi sociālie pakalpojumi. Savulaik šajās telpās mita arī jaunieši, taču viņi tagad raduši citu mājvietu. Te projektu ietvaros ik pa laikam notiek arī dažādas izglītojošas lekcijas, semināri vai radošās nodarbības. 

mceu_37328608711714371393567.jpg

 «Svarīga ir ne tikai labdarība vai citi pakalpojumi, bet viena no svarīgākajām lietām ir arī socializēšanās,» uzsver centra vadītāja, piebilstot, ka šobrīd pakalpojumi ir bez maksas un to loks paplašinājies – dienas centrā Lielvārdē izveidots neliels rehabilitācijas kabinets, kur pieejama gan ergoterapeita konsultācija, gan fizioterapeits. Šos pakalpojumu var saņemt bērni ar invaliditāti, kā arī bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm ar ģimenes ārsta nosūtījumu. «Vecāki nenoliedzami ir priecīgi, ka šo pakalpojumu iespējams saņemt tuvāk mājām. Bez maksas pieejams arī psihologa pakalpojums. Sociālais darbinieks izvērtē, kam tas ir nepieciešams,» stāsta V. Saleniece-Šmaukstele, piebilstot, ka centrā pieejamas arī Eiropas pārtikas pakas, ko izsniedz sadarbībā ar «Latvijas Sarkano Krustu».

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, paku saņēmēju skaits samazinās, tomēr Lielvārdes apkaimē šāda palīdzība joprojām nepieciešama daudziem. Minētās pakas var saņemt, uzrādot trūcīgas vai maznodrošinātas personas izziņu. Taču, dienas centrā reizi mēnesī notiek labdarības diena, kad ziedoto apģērbu vai saimniecībā noderīgas lietas bez maksas piedāvā jebkuram centra apmeklētājam. Vadītāja atzīst, ka tas ļoti atvieglo cilvēkiem dzīvi, jo reizēm te pieejama gan gultas veļa, gan dvieļi un citas ikdienā noderīgas lietas. Protams, pieņemt un centra telpās šīs mantas uzglabāt lielā daudzumā nav iespējams, bet sadarbībā ar Sociālā dienesta darbiniekiem bieži vien jau uzreiz ir zināms, kurām ģimenēm tās ir visvairāk nepieciešamas, un vai nu šie cilvēki paši pēc tām ierodas, vai arī tiek meklēti risinājumi, kā šīs mantas ģimenei nogādāt. Centra darbinieki pazīst savu klientu loku un lielākoties zina viņu vajadzības. 

Kā otra ģimene 

«Mēs esam multifunkcionāls dienas aprūpes centrs. Viena no pamata atbalsta grupām, kas nāk pie mums vienu – divas reizes nedēļā un pavada šeit aptuveni trīs stundas, ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Centrā nesniedz ēdināšanas pakalpojumus, un personas, kurām nav sava transporta, aizved mājās ar auto, kas aprīkots ar pacēlāju. Būtībā, dažiem cilvēkiem šī ir vienīgā iespēja izkļūt no mājām. Tās ir personas ratiņkrēslā, ar kustību traucējumiem, redzes invalīdi, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija. Tā ir atbalsta grupa «Dzīvesspēks», kur strādā sociālais darbinieks, rehabilitētājs. Sāk ar vienkāršām sarunām, socializēšanos, pēc tam noskaidro, kas nu kuram nepieciešams. Situācijas un vajadzības ir ļoti dažādas – sākot ar radošiem darbiem, beidzot ar praktiskām lietām, piemēram, kā darbināt pirkstu muskulatūru, lai varētu sevi apkopt. Cilvēku loks, ar ko viņi kontaktējas ikdienā, ir ļoti šaurs, un būtībā mēs pēc ģimenes esam nākamie cilvēki, ar ko viņi nonāk saskarē,» saka V. Saleniece-Šmaukstele. 

Dienas centram ir automātiskās durvis, atbilstoši sliekšņu platumi, lai varētu iebraukt personas riteņkrēslā. Tas nozīmē, ka personas ar īpašām vajadzībām te var atbraukt jebkurā laikā un centra iespēju robežās saņemt nepieciešamo palīdzību.

Ikdienā dienas centrā vidēji vēršas no 35 līdz 50 cilvēku – kāds atnāk, lai padarbotos pie datora, cits uz vingrošanu, kāds pie psihologa, vēl kāds noskaidrot viņu interesējošo jautājumu. Atnāk arī māmiņas ar bērniem un uziet paspēlēties bērnistabā. Rotaļu istabā pieejamas skaistas bērnu mantiņas, ir arī bumbiņu baseins. «Kādreiz mums bija māmiņu klubiņš – nāca māmiņas ar mazajiem bērniņiem savstarpēji iepazīties, komunicēt. Tagad šie bērni jau ir izauguši, ir skolēni, un arī viņi savā starpā ir pazīstami. Šobrīd šādas grupiņas nav, bet, ja māmiņas vēlas satikt citas māmiņas, var atbraukt pie mums un savā starpā pakomunicēt. Pie mums katru dienu atnāk kāda māmiņa ar bērniņu. Reizēm ir tā, ka māmiņa atnāk pie psihologa un bērniņš paliek rotaļu istabā. Ja nepieciešams, mēs viņu tajā brīdi pieskatām. Īpaši grūti ir māmiņām, kuras varbūt mainījušas dzīvesvietu, kurām nav ierastā draugu loka. Mēs nešķirojam māmiņas, viņām nav jābūt trūcīgām vai maznodrošinātām, lai varētu atnākt uz rotaļu istabu. Svarīgākais ir, lai bērniņš pēc iespējas veselīgāk attīstās, lai māmiņa justos labi,» saka V. Saleniece-Šmaukstele. 

Ir svarīgs atbalsts 

Sociālā dienas aprūpes centra Lielvārdē darba laiks ir katru darba dienu no pulksten 8.30 līdz pulksten 17.30 un piektdienās līdz pulksten 15. Ja ir kādi īpaši projekti, tiek strādāts arī vakaros vai brīvdienās. Šobrīd centrā nodarbināti deviņi cilvēki – šoferis, ergoterapeits, fizioterapeits, sociālais darbinieks, rehabilitētājs, psihologs, dežurants, sētnieks un vadītāja. Darbinieki ir pamatā no Ogres novada – Kaibalas, Lielvārdes, Ķeguma un Ogres. Jautāta, kā trūkst, vadītāja skaidro, ka viens no šādiem speciālistiem ir audiologopēds bērniem. Šie speciālisti visā valstī, ja tā var teikt, ir deficīts. Vadītāja atzīst, ka, protams, gribētos arī dažādas specifiskas terapijas bērniem, piemēram, Aba terapiju, kas ir ļoti dārgs pakalpojums, un arī šajā jomā trūkst speciālistu. Lai saņemtu šos pakalpojumus, jādodas uz galvaspilsētu, kas trūcīgākām ģimenēm nav tik vienkārši. Ar laiku būtu nepieciešams atjaunot arī trenažieru zāli, kas pamazām noveco, vajadzētu modernizēt arī datorus. Laika gaitā centra darbinieki īstenojuši dažādas ieceres, cerams, kādus jauninājumus un uzlabojumus būs iespējams ieviest tieši ar projektu palīdzību.  

«Ir pieprasījumos organizēt atbalsta grupu cilvēkiem ar demenci, jo viņi īsti neiederas nevienā mūsu esošajā grupā. Centrā darbojas arī atbalsta grupa cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – «Dzīvesprasmes». Tā ir liela un svarīga grupa. Mēs ar šiem cilvēkiem tiekamies vidēji divas reizes nedēļā. Jumpravā ir Specializētās darbnīcas, bet tas ir atšķirīgs pakalpojums. Tur viņi mācās darba prasmes, bet pie mums socializēties. Piemēram, vakar viņi mācījās cept pīrāgus, klāja galdu, mazgāja traukus. Tās arī ir noderīgas ikdienas prasmes,» saka V. Saleniece-Šmaukstele. Centra īpašie cilvēki mācās arī, kā šķirot atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, kā braukt ar vilcienu un daudz ko citu. 

Ar garīga rakstura traucējumiem grupā vidēji ir 15 cilvēku. Bet, kā atzīst centra vadītāja, šādu cilvēku tuvējā apkārtnē noteikti ir vairāk, taču ne visi tuvinieki ir gatavi savus īpašos cilvēkus palaist ārpus mājām. Tie, kuri centru apmeklē, ir pieraduši gan pie darbiniekiem, gan cits pie cita un uztver jau kā ģimenes locekļus. 

Dienas centra darbiniekiem un klientiem V. Saleniece-Šmaukstele vēl, lai visiem būtu darba iespējas, lai darbinieki būtu zinoši. «Protams, vēlu mieru pasaulē, jo tas arī atsaucas gan uz mūsu klientiem, gan mums pašiem. Kara situāciju izjutām gan ar palīdzību ukraiņiem, gan ar darbu ar viņiem, gan gados vecāko centra apmeklētāju stresa stāvokli,» saka V. Saleniece-Šmaukstele un turpina: «Varu novēlēt, lai sociālo jomu arī nākotnē deputāti izprastu, lai nav jāpierāda, kāpēc tas ir vajadzīgs, un lai visām mūsu idejām un projektiem pietiktu finansējuma. Protams, arī mēs ikdienā piekūstam, bet ar to jāspēj tikt galā. Liels paldies jāsaka cilvēkiem par atbalstu. Sociālais darbs nebūt nav viegls, un ir prieks, ja tas tiek novērtēts gan no iedzīvotājiem, gan pašvaldības. Ceru, ka nākotnē tas nemainīsies.»