Iestājies skaistais, ilgotais Adventa laiks, un otrā svecīte Adventa vainagā jau degta. No vienas puses, ilgi gaidīts laiks, no otras, tā negribas, lai paskrien ātri. Šis lielā Laika mirklis «tik īss kā mūžs mans viens» – tā dziedam kādā senā dziesmā. Šis laiks īsti piemērots atskatam uz neilgo pagātni, laiks izlīgšanai ar sevi, ar draugiem, ja kaut kas sirdī palicis līdz galam nepateikts, pusvārdā vai neizlīdzināts. Nekas tik labi dvēseli nedziedina kā labvēlība, labdarība, labs vārds, ja tas īsteni īsts… Bet šo svēto lietu jāpavada smalkai jušanai, jūtīgai saskarei, kurai nav sakara ar kaut ko formālu, mehānisku vai, nedod dievs, nekrietnu, netaktisku. Atslēgas vārdi šai lietā ir – no sirds uz sirdi nesavtīgi un godīgi…
Dažas aksiomas. Pirmā. Mēdz sacīt – kas grib darīt labu, tas klaudzina pie durvīm, kas mīl, to sagaida durvis atvērtas. Tēlaini gan tas skan, bet īsti un patiesi. Otrā. Pasniegt žēlastības dāvanu nav grūti, daudz grūtāk ir izdarīt to tā, lai to nevarētu uztvert kā žēlastības dāvanu, bet vēl grūtāk panākt, lai pēc šīs dāvanas nebūtu vairs nekādas vajadzības. Trešā. Ja labdarības organizācija, kuras mērķis nav nākotnē kļūt nevajadzīgai, tā patiesībā nepilda savu īsto misiju. Sanāk tā, ka tā vienkārši vāc līdzekļus, lai nodrošinātu paša labdarības kantora eksistenci. Bet ir vēl viena atskārsme: «Visvienkāršākā labdarības formula: nedot cilvēkiem to, ko viņi vēlas, bet dot viņiem to, kas viņiem būtu jāvēlas, bet viņi to nevēlas» (Bernards Šovs).
Krievu iebrukums Ukrainā un vairāk nekā 1000 dienu karš šajā mieru mīlošajā un suverēnajā valstī radījis lielu cilvēcības, empātijas un solidaritātes pacēlumu, kas uzskatāmi izpaužas arī citās valstīs, jo īpaši Baltijā. Diemžēl katra jauna laba, cēla lieta (arī gluži neviļus) līdzi sev nes arī nepatīkamas, pat noziedzīgas blaknes.
Kā ziņots LETA, Valsts policija aizturējusi organizētu grupu, kura ekspluatēja ne mazāk kā 50 nepilngadīgos viltus ziedojumu vākšanā. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā apzināti iesaistīti tieši nepilngadīgi bērni ar nodomu iežēlināt un psiholoģiski ietekmēt garāmgājējus, lai panāktu to lielāku atsaucību. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka ziedojumi tika tērēti organizatoru labklājības celšanai – dārgai elektrotehnikai, privātiem ceļojumiem, apreibinošu vielu iegādei un citiem mērķiem. Ziedojumi vākti pie tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī, kā arī citās pilsētās. Izmeklēšanā Valsts policijai nozīmīgu atbalstu snieguši arī kārtības sargi no Rīgas Pašvaldības policijas. Par šādu «labdarību» pat kliegšana: «Zeme, atveries!» nelīdz, atliek vien cerēt, ka šādus «labdaru» midzeņus atklās visus un pie tiesiskās atbildības sauks visus. Šādi gadījumi kropļo labdarības centienus, to jēgu un šķoba ticību cēlajai lietai. Te skaidra lieta, bet ir smalkākas nianses.
Kritizēt pašu Labdarības maratonu «Dod pieci» laikam nav piedienīgs stils, bet būt ārpus kritikas nepiestāv nevienam. Pagājušajā gadā LTV intensīvi reklamēja ziedojumu vākšanu dzīves pabērniem, kurus nežēlīgā dzīve dažādu iemeslu dēļ izdzinusi uz ielas. Svēta lieta! Ļaudis ar ziedojumiem neskopojās. Bet kāpēc tā pati televīzija gada laikā neparādīja nevienu piemēru, kā šiem dzīves pabērniem konkrētie ziedojumi palīdzējuši konkrēti? Sanāk neomulīgi, ja labi domātais kļūst par aģitāciju, kas cītīgi griež reklāmas rullīšus, kas veido tekstus un zemtekstus – iežēlināšanai un dāsnai rokai... Šoreiz nav varējuši iztikt arī bez moralizēšanas: «Tā ir mūsu visu (? – A. U.) kopējā atbildība nepalikt vienaldzīgiem. (..) Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs «Dod pieci!» stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.» Atvainojiet, man šajā ziņā ar sevi nav jāstrādā! Lai man piedod akciju organizētāji, bet Dvēseles barometrs ir smalks aparāts un ikkatra paša noregulēts, kam nepiestāv par naudu taisīti uzlabojumi, kuri tendēti uz morāli, iežēlināšanu, naudas summām, nevis labdarības jēgu. Es PATS zinu bez priekšā teikšanas, ka jāpalīdz. Un priecājos, ka esmu izlēmis un izdarījis to PATS. Bet vēl labāk būs tad, ja žvadzinātā pašas valsts atbildība kļūtu tāda, kas izslēgtu nežēlīgo loģiku – saziedos, dzīvos, nesaziedos, mirs…
