Nemaz tik daudz laika nav atlicis. Faktiski Dziesmu un deju svētki ieiet galvenajā fāzē, kurā katra kolektīva repertuāra apguve skaņojas spējā, varēšanā, iemēģina soļus, balsis uz lielākām un pavisam lielām skatuvēm. Darba satura, apjoma loģiskie orientieri
Kā ievadā izcelts, cēli un iespaidīgi ziņo pašu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mājaslapa. Zem šī ziņojuma apakšā smags un vairāku gadu ilgs bērnu, jauniešu, pedagogu, diriģentu, virsdiriģentu, daudzu kolektīvu vadītāju, svētku virsvadītāju darbs. Tas tā ir, un neviens to nenoliedz. Bet visu pamatu pamats ir bērni, viņu skolotāji un – ne mazāk – viņu vecāki. It īpaši jānovērtē vecāku devums – katru un visus mazos ķiparus uz daudziem, daudziem mēģinājumiem vadājot, kur viņus nodod kolektīvu vadītāju, pedagogu rokās mākslinieciskā varējuma celšanai, slīpēšanai un, protams, viņu atbildībā un drošībā. Tas ir titāniski milzīgs darbs un dažkārt stresa, dažkārt nervu spriedzes piepildīts daudz gadu veikuma apjoms. Mākslinieciskās prasības aug, un tām līdzi aug bērni un viņu vecāki. Ja nav kur citur to nošu pasāžu, to dejas soli, grāciju pieslīpēt, bērni, jaunieši iespēju robežās patrenējas arī mājās, ģimenē – pagalmā, istabā... Patiesībā lielos svētkus gribas uzskatīt kā tūkstošiem ģimeņu lielo sasniegumu visās Dziesmu un deju svētku izpausmēs un norišu vietās. Tālab gribas ne vien akcentēt, bet arī patiesi vēlēties, lai svētku prieks būtu orientēts un virzīts galvenās mērķa auditorijas vektora virzienā – bērni, ģimenes, skolas, pedagogi, koncertu vadītāji, virsvadītāji. Tā sakot, lai viss viņu priekam un labsajūtai! Bet parasti tā nenotiek.
Ir visādi gājis un savādi iet
Kur tādi lieli tautas uznācieni, bez nepatīkamiem pārsteigumiem gluži vai neiztikt. Un gaiši domātais, it sevišķi skandētais apaug netīkamiem pleķiem. Vairāk par neprasmi organizēt un pielaistām kļūdām netīksmi rada patētiska taisnošanās ar mīlestības un laimes mantru piesaukšanu. Sākums izceļas ar to, ka biļetes uz lielkoncertu Mežaparka estrādē un pat ģenerālmēģinājumu izpērk burtiski pusstundā. «Biļešu paradīzes» valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis biļešu izpirkšanas ātrumu salīdzina ar pasaules slaveniem rokkoncertiem. Vismaz vienā ziņā – pasaules līmenis!
Atkal vecās likstas. Ko saka svētku dalībnieku vecāki, to rāda arī LTV1. Viena no mammām: «Jess! Dabūju biļetes uz noslēguma koncertu Mežaparkā! Kad biju rindā, man priekšā bija 5000 cilvēku. Tagad ir 19 000. Kosmoss!» Cita: «Es nezinu, kādi dievi man stāvēja klāt, bet sistēmā iegāju 9:40. Kad sākās, rindā biju 515. Un pēc minūtes biļetes kabatā! Turpretī māsa, kura bija jau «kaujas gatavībā» 9:30, sistēma 9:50 viņu pārnesa uz citu logu un rindā jau 13 tūkstošā! Pēc stundas, tiekot iekšā, protams, viss izpārdots!» Vēl viena: «Desmitos iegāju, izstāvēju 7 minūtes garu rindu un biļetes uz uzvedumu Daugavas stadionā nopirku bez kreņķiem. Redzēsim meitu dejojam! Taču! Piekrītu, ka ģimenēm varēja iedot kādu priekšroku biļešu iegādei!!!» Bērnu vecāki, kas netika pie biļetēm, pauž vislielāko vilšanos. Piemēram: «Ejiet jūs pa gaisu! Meita gāja visu gadu tautas dejās, izturēja skati, piedalīsies koncertā, un es nevaru biļeti nopirkt? Iegāju portālā 9:29, un viss! Bija palikušas biļetes par 35 eiro, bet pa gaišpelēkajiem sektoriem pat tās nevarēja atrast! Dusmīga!» Pavisam vīlusies: «Esmu izmisumā! Gribēju paspēt iegādāties. Desmitos pieslēdzos, rindā biju 26 177., pusceļā parādījās uzraksts, ka uz noslēguma koncertu biļetes izpārdotas! Mēģināju dabūt uz ģenerālmēģinājumu, bet arī tur viss cauri! Bet! Tur dzied mani bērni, pirmo reizi!» Ziņo, ka toties melnajā tirgū divas vietas blakus jau pārdod par 180 eiro! Turklāt brīdina, ka internetā vienas un tās pašas biļetes var pārdot vairākiem cilvēkiem! Kas tas ir?
Svētku rīcības grupas pārstāve Inga Vasiļjeva mātišķi maigā un it kā neviltotā balsī: «Mēs ļoti labi saprotam skatīšanos caur savu personisko prizmu un tomēr nonācām pie secinājuma, ka jādod vienlīdzīgas iespējas visai sabiedrībai (? – A. U.). Un tie, kas biļetes iegādājušies, ir laimīgi…» Nu? Skaisti!
