Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās šis princips netika ievērots. Tie, kas pasūtīja, saražoja un vēlēšanu komisijām piešķīra elektroniskos rīkus, nepārliecinājās, ka šie rīki strādā. Un rīki nestrādāja. Suņa barība izrādījās nekvalitatīva.

Par laimi, vēlēšanu rezultāti ir derīgi, jo tika saskaitīti pa vecai modei – ar rokām. Tas gan prasīja papildu slodzi un nervus vēlēšanu komisiju darbiniekiem, jo arī Centrālā vēlēšanu komisija izrādījās tāds pats brāķis kā jaunās digitālās sistēmas. Tā vietā, lai sēdētu Rīgā, nekavējoties pieņemtu lēmumus un dotu komisijām reģionos vadošus norādījumus, Centrālā vēlēšanu komisija bija pavisam decentralizēti izmētāta pa visu Latviju un vēroja jauno elektronisko sistēmu fiasko iecirkņos. Tā tika daudzas stundas pazaudētas un grauta uzticība vēlēšanu procesam kopumā. Bet nu tā ir vēsture. Jautājums, ko darīt tālāk – uz nākamajām vēlēšanām.

Šobrīd ir diezgan skaidrs, ka nekādu elektronisko vēlēšanu nebūs. Ja neizdevās pat ceturtdaļsolītis vēlēšanu digitalizācijas virzienā, tad spert uzreiz pilnu soli būtu nepareizi. Turklāt iespēja nobalsot mājās, sēžot pie datora čībās un halātā, tikai vairotu vēlēšanu bezatbildību. Šobrīd vēlēšanas ir pilsoņa pienākums, kam jāatvēl laiks, kaut kas jāizlasa, līdz iecirknim jāaiziet. Daudzās ģimenēs tas pat ir svinīgs pasākums, uz kuru tiek ņemti līdzi bērni un pat suņi. Jo galu galā vēlētājs nobalso par konkrētiem personāžiem, konkrētu zīmolu un 4 gadus ēdīs to suņa barību, ko piedāvā konkrētās partijas.

Savukārt, kas attiecas uz to neveiksmīgo ceturtdaļsolīti, kas izmaksāja 1,8 miljonus eiro, droši vien to vajadzētu tomēr pabeigt. Ja jau suns pārkāpts un aste vien atlikusi. Jo digitālie rīki kā palīgs vēlēšanu komisijām būtu lietderīgi. Tie ļautu operatīvi sekot līdzi rezultātu ienākšanai un darīt tos zināmus arī plašākai publikai. Citādi pašlaik nav jēgas no vēlēšanu tiešraidēm, ja vienīgā informācija stundām ilgi ir tikai vēlēšanu aktivitāte. Atnāca 5%, atnāca vēl 5%... nu, un tālāk?

Digitālie rīki vēlēšanu dienu var padarīt vieglāku vēlēšanu komisijām un aizraujošāku vēlētājiem, tikai ar nosacījumu, ka šo rīku pasūtītāji un izveidotāji vispirms paši notestē, ko saražojuši. Tā teikt – pēc amerikāņu parauga nogaršo savu suņa barību.