VARAM skaidro, ka saskaņā ar Pašvaldību likumu pašvaldība ir vietējā pārvalde, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija - dome - un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Tādējādi primāri kontroli pār vēlētu pārstāvju darbību veic vēlētājs.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egils Helmanis 26. jūnijā ir nosūtījis atklātu atbildi "Delnai":
Ogres novada pašvaldības dome 2023. gada 25. maijā pieņēma lēmumu izveidot darba grupu pašvaldības Ētikas kodeksa projekta izstrādei. Jau pēc nepilna mēneša – 21. jūnijā – publiskajā telpā parādījās tā saucamās sabiedrības par atklātību 'Delna” paziņojums par vēlmi ņemt aktīvu līdzdalību šā projekta tapšanā.
Riskējot izraisīt kārtējo pseidodemokrātu, dažādu nokrāsu “progresistu” un “vienīgās pareizās taisnības” sludinātāju vaimanu, apsaukāšanās un lamāšanās vilni, atļaušos Ogres novada domes vārdā noraidīt šo “Delnas” piedāvājumu. Tam ir vairāki iemesli.
Pirmais – pašas “Delnas” atklāti tendenciozā un selektīvā pieeja atsevišķu pašvaldību darba izvērtēšanā (ja pieņemam, ka šai struktūrai vispār ir deleģētas tiesības kaut ko izvērtēt).
Vislabāk to raksturo “Delnas” pieeja, izsakot (vai, tieši pretēji, neizsakot) viedokli par notiekošo divu pašvaldību – Rīgas un Ogres novada – darbā.
Ogres novada pašvaldības likumīgos centienus sakārtot tās pakļautībā esošo struktūrvienību darbu, konkrēti, novēršot pārkāpumus Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadības darbā, “Delna” tendenciozi interpretēja kā uzbrukumus atklātībai, demokrātijai un visai pilsoniskai sabiedrībai kopumā. Savā histēriskajā aizrautībā “Delnas” “eksperti” ne tikai klaji maldināja Latvijas iedzīvotājus par patiesajiem apstākļiem, bet būtībā organizēja pret mani kā pašvaldības vadītāju vērstu nomelnošanas kampaņu, kas vainagojās pat ar prasību VARAM atcelt mani no amata. Turklāt “Delna”, kas sevi pozicionējusi kā nesavtīgu cīnītāju pret visa veida korupciju, spītīgi izlikās neredzam atklātos interešu konfliktus muzeja vadības darbā, tā vietā turpinot mētāties ar dažādiem vispārīgiem patētiskiem saukļiem.
Vēl lielāks absurds bija “Delnas” pārstāvju izteiktie pārmetumi par Ogres novada palīdzības programmu Ukrainai, kuras ietvaros es kā domes priekšsēdētājs vairākkārt devos uz krievu kara mašīnas plosīto valsti. Šie braucieni, pēc “Delnas” domām, bijuši nevajadzīgi un lieki. Uzskatu, ka mans kā domes priekšsēdētāja uzdevums ir gādāt, lai mūsu novada ļaužu sarūpētais ar garantiju sasniegtu adresātu, tādēļ šos braucienus uzskatu nevis par kaut kādu “Delnas” izdomātu “privilēģiju”, bet gan par visatbildīgāko pienākumu.
Bez jau minētajiem pārmetumiem “Delna” ar rūpīgu regularitāti izplata dažādus melus par manis it kā pieņemtiem vienpersoniskiem lēmumiem, mistisku “mobingu' un “bosingu” (lai ko tas arī nenozīmētu) utt.
Bet tagad paraudzīsim, kā “Delnas” “demokrāti” un “atklātības kareivji” ir reaģējuši uz notikumiem Rīgas domē. Precīzāk, kā šie nenogurstošie cīnītāji nav reaģējuši.
Vai kāds no “Delnas” puses ir dzirdējis kaut vai pīkstienu par “progresīvā” domnieka Mārtiņa Koosoviča firmai izmaksātajiem 332 000 eiro Covid-19 seku novēršanai, lai gan šī optikas firma visā sērgas plosīšanās laikā ne uz brīdi nepārtrauca darbu, ne tikai neciešot zaudējumus, bet pat gūstot ievērojamu peļņu?
Vai “Delna” ir taisnīgā sašutumā vērsusies pret Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa “komandējumu” uz Tamperi, kura ietvaros viņš “atbildīgi un atklāti” par nodokļu maksātāju naudu izklaidējās un līksmoja?
Vai “Delnas” “bosinga” eksperti ir izteikuši jel kādu viedokli par tā paša Staķa rīcību, bez jebkāda saskaņojuma izkarinot virs domes ēkas varavīkšņotu drēbes gabalu (pretēji rīdzinieku vairākuma viedoklim, nemaz jau nerunājot par pašvaldības koalīcijas partneru pausto), turklāt vēl faktiski piedraudot ar sekām pašvaldības darbiniekiem, ja šīs drēbes gabals tiktu novākts?
Varbūt es tiešām neesmu kaut ko pamanījis, bet vismaz manā informatīvajā telpā ziņas par jebkādām “Delnas” aktivitātēm iepriekš pieminēto notikumu sakarā nav nonākušas. (ja neskaita nesen “pētījumā” izdarīto atzinumu, kurā Rīga pašvaldībai piešķirts visaugstākais “atklātības” un “pretkorupcijas” indekss.) Un ja tā, tad vienīgais (un maigākais) vārds, ar kuru var raksturot šādu “Delnas” nostāju, ir divkosība.
Otrais iemesls - “Delnas” līdzšinējā pieredze Ētikas kodeksu veidošanā. Pati šī struktūra ļoti lepojas, ka piedalījusies Latvijas Republikas prokuratūras ētikas kodeksa izstrādē. Vai šim lepnumam ir pamats? Domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs pats var izdarīt savus secinājumus, iepazīstoties ar tām “ētikas normu” pērlēm, kuras nesenās Jēkabpils traģēdijas sakarā nākušas gan no zemāka ranga darbinieku, gan paša Ģenerālprokurora mutes. Ja caur šo mēs gūstam ieskatu “Delnas” ekspertu darbā, tad lai visi labie spēki stāv mums klāt, pasargājot no šādu ekspertu ietekmes.
Un, visbeidzot, trešais iemesls. Varbūt savā citu ētisko principu izkopšanas kaismē “Delna” nav pamanījusi, ka ar pašas ētiku ir tā, kā ir. Ja ne formāli tieši pašas, tad savu vistuvāko sabiedroto gan. Vai “Delnas” ilggadējās ideoloģiskās “krustmātes” Ivetas Kažokas centieni ar saviem “pētījumu projektiem” snaikstīties pēc Ukrainas atbalstam domātās naudas, pēc “Delnas” domām, atbilst jebkādiem ētiskajiem kritērijiem? Vai varbūt nauda stāv pāri ētikai?
Rezumējot visu iepriekšējo, atkārtoti vēlos norādīt, ka Ogres novada dome atsakās no “Delnas” piedāvājuma ņemt dalību mūsu novada domes Ētikas kodeksa izstrādē. Ar saviem pienākumiem mēs tiksim galā paši, un mūsu veikuma vienīgie vērtētāji būs nevis kaut kādi pašpasludināti “tiesību eksperti”, bet gan Ogres novada iedzīvotāji.
Ar patiesu un neviltotu cieņu
Egils Helmanis,
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs
