Egils Helmanis saka: “Mītiņš Doma laukumā mums visiem parādīja, ka Vienotība vairāk nevar apvienot cilvēkus vai apvienot dažādi domājošus. Vienotība nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu, un šajos apstākļos tas ir ļoti bīstami.

Mums valdībā nav valstsvīru un valstssievu, kas varētu apvienot tautu. Ir tikai viens – pareizais – viedoklis, un mēs ar šādu domāšanu esam atgriezušies atkal Padomju Savienībā, tikai ar citu nosaukumu. Ir tikai viens viedoklis – viņu – , un tas ir pareizais. Visi pārējie tiek pakļauti naida runai, un tos cenšas “kancelēt” pat tad, kad viņiem ir mazākums.

Tas nav pieļaujami, un tas ir ļoti bīstami. Pretēji Vienotības mērķiem mums ir jāatrod kaut kas tāds, kas mūs vieno. Lai mēs varam vienoties un realizēt kādu labu ideju, sapni. Jo vairāk mēs atradīsim kopējo un vienosimies kādam kopējam darbam, jo sabiedrība, kurā uzaugs mūsu bērni, kļūs veselīgāka un mēs spēsim nosargāt mūsu valsti un atstāt to mūsu bērniem.

Vēlos paziņot, ka Vienotība vairāk nevar vadīt valsti un nespēj to darīt. Tā parādīja tikai to, ka spēj šķelt sabiedrību kopā ar masu saziņas līdzekļiem. Ir tikai viens viedoklis, viss pārējais tiek noslaucīts no zemes virsas.

Pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām Ogrē mēs veidojām Neatkarības laukumu un Brīvības ceļa muzeju. Katrs solis, ar kuru es kā pašvaldības vadītājs saskāros, bija šķēršļi no pārvaldības iestādēm, no valdošās elites puses – skulptūrām ne tie tēli izvēlēti, ne tās personas, ne formas, ne vairodziņš īstais. [..] Muzejā taisījām kāpnes no okupācijas pieminekļiem. Ne no kapu pieminekļiem, bet no tādiem pieminekļiem, kuri simbolizēja mūsu okupāciju. Mēs mūsu muzejā izveidojām kāpnes, par kurām centās ierosināt krimināllietu. Mēs braukājām uz Ukrainu un palīdzējām, par to taisīja sižetus, cik tas ir slikti – kāpēc Helmanis 20 reizes pa šiem gadiem bijis Ukrainā un palīdz ukraiņiem?

Mēs mēģinājām savākt šīs kara liecības, tas arī bija slikti, taisīja karikatūras, ņirgājās par mani, ka es pats veidoju muzeja krājumu. Gribējām atvest dronus visādos veidos no Ukrainas, mums pretojās un neļāva to darīt. Ar lielām, lielām grūtībām mēs to izdarījām. Ja būtu gaidījuši, kad valsts nozīmēta komisija atzīs to, tad mēs nebūtu sagaidījuši, neko nebūtu izdarījuši.

Man kā pilsonim ir ļoti jocīgi, ka tur, kur mēs cenšamies saglabāt nacionālās vērtības, mēs saskaramies ar klaju pretestību no valsts iestāžu puses. Tas tālāk nedrīkst vairāk turpināties! Tā ir cīņa pret nacionālu valsti, un visādos veidos pretoties tiem, kam nacionāla valsts ir kā vērtība un dārga sirdij.

Ja es būtu viens gadījums atsevišķs... Bet šie gadījuma bija nepārtraukti. “De Facto”, “Kultūršoks” – visi raidījumi strādāja uz to, lai grautu mūsu reputācijas par to, ka mēs strādājam pie lietām, ka gribam celt nacionālo pašapziņu. “Kultūršoks” taisīja sižetu par to nelaimīgo formu. Visi sāka just līdzi okupantam, kas bija ieradies slepkavot ukraiņu zemē. Ja ukraiņi nebūtu viņu neitralizējuši savā zemē, tad viņš varbūt kāptu arī uz mūsu zemes.

Tā ir sistēma, tā ir secība. Tos uzbrukumus, ko mēs piedzīvojām par katru šo tēmu, tas nav pieļaujami, ja mēs dzīvojam brīvā, neatkarīgā valstī Latvijā.  Vienotība vada šo valsti, un es uzskatu, ka mēs esam tur, pateicoties Vienotības vadības stilam un viņu pretestībai pret nacionālām vērtībām – viņi cenšas to iznīdēt. Tas ir bīstami valstij kopumā, tāpēc es uzskatu, ka Vienotība šķeļ sabiedrību, kas tagad ir bīstami un nepieņemami. Mums jāatrod kopējais un jāapvienojas pret šāda veida netaisnību.

Tagad otrā daļa – par manu kandidēšanu uz Saeimas vēlēšanām.

Nesen ir beigušās vēlēšanas Ogres novadā. Ogres novadā mēs esam uzvarējuši vēlēšanās, par mani ir atdevuši balsis vairāk nekā 6000 Ogres novada iedzīvotāji, kuri atdevuši tās par to, ko mēs darām. Es esmu atbildīgs viņu priekšā, lai realizētu viņu sapņus.

Dotajā brīdī nav viegli ar manu veselību. Es neiztirzāšu to publiski, bet es cenšos atjaunot savu veselību, tas ir mans primārais uzdevums. Kad es to izdarīšu, es turpināšu pildīt solījumus, ko esmu devis Ogres novada iedzīvotājiem.

Vai es būšu mērs vai nebūšu – tas nav būtiski. Būtiski ir tas, ka es vēlos izpildīt solījumus, ko esmu devis, tāpēc es paziņoju, ka es nekandidēšu uz Saeimas vēlēšanām un neesmu to nekad plānojis. Man ir ļoti daudz darbu, kas ir darāmi manā – Ogres – novadā. Mēs gribam būvēt savu ideālo Latviju – Latviju, kas balstās uz nacionālām vērtībām. Bet es gribētu paziņot, ka mums ir svarīgi atrast kopējo, vienoties. Un es lūdzu Nacionālās apvienības biedrus, valdi, kā arī ZZS, kā arī Apvienoto sarakstu atbalstīt Alvja Hermaņa ideju.

Mums ērti, ka politikā atnāk cilvēks, kuram ir mugurkauls un smadzenes. Mēs zinām, ka šis ir rets salikums. Dotajā brīdī mums ir iespēja. Ja mēs atbalstīsim ideju, varbūt mums ir iespēja glābt mūsu zemi un glābt Latviju, kā arī mēģināt izveidot šo Saeimas sastāvu daudz kvalitatīvāku, lai man kā pašvaldības vadītājam un pilsonim nebūtu jācīnās par pašsaprotamām lietām – par nacionālām vērtībām, kuras mēs gribam iedzīvināt dzīvē.

Jūs varat iedomāties, ka Aušvicas nometni vadītu kāds nacists? Un šis nacists stāstītu, rādītu un lemtu, kā viņi tur eksponēs, rādīs… Nav tas iespējams! Un jūs to zināt, ka nav iespējams. Bet Latvijā ir iespējams. Latvijas Okupācijas muzeja padomē vai valdē ir Sarmīte Ēlerte. Kad visi stājās Tautas frontē, viņa stājās Komunistiskajā partijā, bet Komunistiskā partija bija tieši tā, kas izsūtīja šos cilvēkus. Izsūtīja arī manu tēvu ar ģimeni uz Sibīriju. Un tagad bijušie komunisti, protams, tas arī jautājums, strādā nacionālā muzejā un lemj, kā labāk parādīt izsūtīšanas gaitu.

Es domāju, ka tas ir viss tāpēc, ka mēs neesam varējuši pieņemt kolaboracionistu likumu. Būtiski ir sakārtot mūsu valsti, lai mēs saprastu, kas ir labs un kas ir ļauns, ko nevar darīt. Nevis ka to nosaka kaut kāda Vienotība, bet ka to nosaka likums. Es gribētu lūgt visus – piestrādājam pie tā, šāds likums ir nepieciešams, īpaši tagad! Sākam sakārtot mūsu valsti un atbalstām tos, kam ir mugurkauls un arī smadzenes. Tas ir svarīgi visai Latvijai. Paldies!”