Svētdiena, 16.06.2024 22:54
Justīne, Juta
Ceturtdiena, 26. oktobris, 2023 12:38

Egils Helmanis: Kādēļ es to daru?

Egils Helmanis
Egils Helmanis: Kādēļ es to daru?
Ceturtdiena, 26. oktobris, 2023 12:38

Egils Helmanis: Kādēļ es to daru?

Egils Helmanis

Šo jautājumu sev uzdodu ikreiz, kad atkal šķērsoju Ukrainas robežu, lai nogādātu tās cīnītājiem palīdzību. Varētu, līdzīgi kā to praktizē dažādi mūsu valsts politiķi un citādi zināmas personas, aprobežoties ar plakātiskiem tekstiem par atbalstu un Ukrainas karodziņiem profilā. Pozīciju būtu paudis, ķeksīša pēc kaut ko lietas labā «darījis». Tomēr, jau kopš pirmās reizes, kad pabiju varoņzemē Ukrainā, redzot notiekošo, ļoti praktiskās un reālās vajadzības, kas ir šeit, izprotot, ka arī manas zemes un valsts drošība ir atkarīga no tā, kas notiek šeit, katrs formāls, tukšvārdīgs atbalsta apliecinājums man šķiet nožēlojama liekulība! Man šķiet, ka tieši šī ārišķīgā un formālā attieksme ir vainojama tajā, ka mums joprojām nav nostiprinātas austrumu robežas, ka mūsu iekšējās drošības iestādēs joprojām veģetē kremļa snaudošie aģenti. Ka par spiegošanu krievijas labā un diversiju augsnes gatavošanu var piespriest naudassodu. Uzskaitījumu varētu vēl turpināt…

Šis brauciens aizskāra daudz personīgāk, jo bijām Limanā, vietā, kur krita Latvijas brīvprātīgais. Samaksāja augstāko cenu arī par mūsu visu brīvību.

Vēlos aicināt prezidentu Rinkēviču, kā valsts vadītāju, kā bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku, rīkoties skaidri un uzstājīgi, lai nosargātu mūsu valsti un palīdzētu Ukrainai. Foto ar kaķīšiem, ar bērniem ir jauki, bet valsts galvas uzdevums ir ne tikai radīt labu priekšstatu par sevi! Lūdzu, brauciet uz ASV, palīdziet pārliecināt tās vadītājus, ka Ukrainai ir akūti nepieciešama palīdzība – vairāk smago ieroču, tehnikas.

Šajā reizē, kopā ar citiem domubiedriem, nogādājām vairākas automašīnas, dronus, busus un citas vajadzīgās lietas. Grūti vārdos ietērpt gan to, kādu upuri brīvības un savas valsts vārdā ukraiņi nes šobrīd, gan arī to, cik neviltota ir viņu pateicība par palīdzību. Man vienmēr ir sajūta, ka esmu izdarījis par maz. 

Vēlos pateikties ikvienam, kurš ziedoja, arī katram līdzbraucējam, biedrībai «Ogres novada attīstībai»! Paldies Vineta  Čukstei, Jānim Vilciņam, Gunāram Valinkam, Rūdolfam Šeibem, Uldim Kučerānam, Intam Skujiņam, Raivim Uzulam, Andrim Čudam, Imantam Vīksnem, Gintam Sīviņam, Laurim Līvam, Aivaram Vekmanim, slepenajam kardinālam Elmāram Pļaviņam, Ukrainas vēstniecībai Latvijā, Latvijas vēstniecībai Ukrainā, Ogres novada deputātiem un visiem citiem, kas palīdzēja notikt šim braucienam.

Šis ir laiks, kad mūsu agrākā paviršība, pielaidība svešām interesēm, vīzijas trūkums sāk atspēlēties. Es bieži esmu uzsvēris, ka Ukrainas karš ir arī mūsu karš. Šobrīd es aicinu ikvienu padomāt arī par to, ko un kā mēs varam darīt, lai nosargātu savu valsti, lai būtu gatavi aizstāvēties, ja tomēr teroristu valsts krievija gatavo mums kādus «pārsteigumus».