Viņa klāstīja, ka MI strauji kļūst par infrastruktūras līmeņa tehnoloģiju, kas pārveido cilvēku komunikāciju, informācijas apriti un pat realitātes uztveri. Eksperte akcentēja, ka šīs pārmaiņas rada būtiskus riskus - gan informācijas integritātes, gan kognitīvās noturības, gan demokrātisko vērtību saglabāšanas jomā.
Pēc viņas paustā, MI arvien biežāk kļūst par starpnieku cilvēku savstarpējā saziņā - tas interpretē, pārsūta un ģenerē ziņas, aizstājot tradicionālus komunikācijas rīkus, piemēram, e-pastu vai meklētājprogrammas.
"Mēs pārejam no cilvēka iniciētas skaitļošanas uz mākslīgā intelekta vadītu komunikāciju. Internets vairs nebūs telpa, kur cilvēki runā savā starpā, - tas kļūs par vidi, kur sarunājas MI sistēmas," sacīja Bovela.
Viņa norādīja, ka šāda pāreja sarežģīs iespējas izsekot dezinformācijas avotiem. Eksperte atzīmēja, ka patlaban var redzēt "propagandas burbuļus" sociālajos tīklos, taču MI laikmetā šī kopīgā "haosa plaukta" vairs nebūs - propaganda notiks privātās sarunās starp cilvēku un viņa MI asistentu, un tā kļūs neredzama.
Bovelas ieskatā, satraucoša ir MI sistēmu ģeopolitiskā ietekme. Viņa klāstīja, ka lielākā daļa MI risinājumu balstās uz atvērtā koda tehnoloģijām, kur dominē Ķīna. Eksperte norādīja, ka MI nav neitrāls, bet "piesātināts" ar vērtībām no kultūras un uzņēmumiem, kuros tas tapis. Viņa secināja, ka katrs MI atspoguļos tā izcelsmes reģiona ideoloģiju.
Eksperte arī pieminēja kognitīvās noturības mazināšanos - cilvēki arvien biežāk uztic domāšanu MI sistēmām, tādējādi riskējot zaudēt spēju analizēt, spriest un kritiski vērtēt informāciju. Viņa uzsvēra, ka cilvēki sāk iemainīt domāšanu pret laiku. Bovela atzīmēja, ka tas ir "kognitīvais parāds", kas padara sabiedrību ievainojamāku pret manipulācijām.
Pēc ekspertes paustā, cilvēce ieiet "pēcrealitātes" laikmetā, kur MI kļūst par filtru, caur kuru cilvēks redz pasauli. Viņa uzsvēra, ka MI ģenerē realitāti un cilvēki paši izlemj, vai tā ir īsta. Bovela arī norādīja, ka MI lietojums jau patlaban ietekmē sociālo dinamiku.
Viņa atsaucās uz aptaujām, kas rāda, ka vairāk nekā trešdaļa cilvēku izmanto tērzēšanas robotus, lai saņemtu padomus vai emocionālu atbalstu, bet galvenais šo rīku pielietojums ir tieši terapija un draudzība. Eksperte norādīja, ka tā ir jauna ievainojamības zona - emocionālā atkarība no MI.
Bovela uzsvēra, ka valstu un institūciju drošības stratēģijām jāpielāgojas šim jaunajam laikmetam. Viņa atzīmēja, ka cilvēki ieiet pasaulē, kur realitāti veido aktīvi algoritmi. Pēc ekspertes paustā, ja netiks izstrādāti ētiski, pārbaudāmi un droši MI sistēmu standarti, pastāv risks zaudēt ne tikai informācijas telpu, bet arī pašu realitāti.
Trešdien Rīgas Latviešu biedrības namā notika konference "Digital Frontlines", kas veltīta mūsdienu digitālās informācijas vides sarežģītībai un aktuālajiem izaicinājumiem.
Konferencē notika diskusijas par jautājumiem, kas veido digitālās vides un stratēģiskās komunikācijas nākotni. Dalībnieki sprieda, piemēram, par sociālo mediju nākotni, auditoriju sasniegšanu ierobežotas informācijas apstākļos, datorspēļu pasaules robežām starp izklaidi un ekspluatāciju, kā arī par decentralizēto sociālo mediju potenciālu ārpus "lielajām tehnoloģijām".
