Jauns policijas priekšnieks
Pēc tam, kad martā tika pārtrauktas darba attiecības ar Pašvaldības policijas priekšnieku Reini Ikaunieku, amats no 1. aprīļa bija vakants. Tā kā policijas priekšnieku var iecelt tikai dome un tam vajadzīga arī iekšlietu ministra piekrišana, pašvaldībai nācās sākt jauna vadītāja meklēšanu.
Lai policijas darbs neapstātos, izpilddirektors Pēteris Špakovskis ierosināja priekšnieka amatā pārcelt inspektoru Aigaru Garkalnu, kurš jau kopš aprīļa pildīja priekšnieka pienākumus. A. Garkalns tam piekrita, un tika saņemta arī iekšlietu ministra atļauja.
Atbalsts A. Garkalnam bija ļoti jūtams, pat fiziski. Uz domes sēdi bija atnākuši vairāk nekā 20 policistu. Vicemērs Andris Krauja informēja, ka 52 policijas darbinieki parakstījuši kolektīvo vēstuli, kurā pauž pilnīgu uzticību A. Garkalnam kā vadītājam. Tātad kopumā viņam atbalstu izsaka apmēram divas trešdaļas no visa kolektīva, kā sēdes laikā uzreiz aplēsa deputāts Uldis Skudra.
Tautas kalpi atzina, ka šāds atbalsts liecina par saliedētu komandu un drošības sajūtu novadā. Vairāki runātāji uzsvēra, ka par A. Garkalna profesionālajām spējām neesot nekādu šaubu, un pašvaldības domes priekšsēdētāja biroja vadītājs Gints Sīviņš īpaši izcēla jauno policijas šefu kā ļoti labu vadītāju.
Balsošana ilga īsu brīdi – visi (21) klātesošie deputāti nobalsoja «par». Līdz ar to no šā gada 22. decembra Aigars Garkalns oficiāli kļūst par Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieku.
Savā īsajā uzrunā viņš pastāstīja, ka kopš aprīļa viņam izdevies izveidot daudz vienotāku kolektīvu. Lielākais izaicinājums esot policijas materiāli tehniskais nodrošinājums, taču vasarā panākta vienošanās par četru jaunu dienesta auto iegādi.
Pastrīdas, bet amatā pārceļ
Diskusijas uzvirmoja brīdī, kad deputāti sāka lemt par Ķeguma pilsētas pārvaldes vadītāja Jura Laizāna pārcelšanu uz Centrālās administrācijas Audita un pašvaldības kapitāla daļu uzraudzības nodaļas vadītāja vietnieka amatu. Šķita, ka te nu sēde mazliet iestrēgst – opozīcija paziņoja, ka viņiem esot daudz neskaidrību par šo kandidātu.
Iesaistījās G. Sīviņš un atgādināja, ka pašvaldībā darbinieku rotācija nav nekas neparasts un neviens katru reizi netiek aicināts uz domes sēdi, lai stāstītu par saviem plāniem. Tas esot izpilddirektora lauciņš, bet deputātu uzdevums ir balsot par pārcelšanu vai nepārcelšanu. U. Skudra tomēr nepadevās un uzstāja, ka tad izpilddirektoram vajadzētu izstāstīt, kāds tieši ir Laizāna pienesums, stiprās puses un kāpēc tieši viņš izraudzīts šim amatam.
Atbildēja A. Krauja: «Laizāns pats esot izteicis vēlmi mainīt amatu, un viņam esot nopietna vadības pieredze, savulaik vadījis vienu no lielākajiem uzņēmumiem Eiropā – «Ogres trikotāžas kombinātu».» A. Krauja aicināja ļaut cilvēkam strādāt un tad arī vērtēt rezultātus, nevis spriest pirms laika.
Formāli viss ir vienkārši: likums ļauj pārcelt darbinieku bez konkursa, ja tas nodrošina labu pārvaldību un atbilst viņa kvalifikācijai. J. Laizāns pats bija iesniedzis lūgumu pārcelt viņu uz jauno amatu, un izpilddirektors, izvērtējot viņa pieredzi un nodaļas vajadzības, ierosināja šo pārcelšanu.
Pēc diskusijām deputāti ķērās pie balsošanas. Rezultāts – 17 «par», 3 «pret» un 1 «atturas». No 2026. gada 5. janvāra J. Laizāns tiks pārcelts jaunajā amatā.
Naudas balva Aigaram Apinim
Ogres novada pašvaldība, rūpējoties par sporta attīstību un iedzīvotāju iesaisti aktīvā dzīvesveidā, izskatīja Sporta attīstības konsultatīvās komisijas priekšlikumu piešķirt naudas balvu parasportistam Aigaram Apinim. Iemesls vairāk nekā pārliecinošs – 2025. gada 29. septembrī Indijā notikušajā pasaules čempionātā paravieglatlētikā viņš izcīnīja zelta medaļu diska mešanā F53 grupā. A. Apinis jau vairāk nekā 20 gadu ir viens no Latvijas spožākajiem paralimpiešiem, regulāri gūstot medaļas un pat uzstādot pasaules rekordus. Sportistam iedzīvotāju reģistrā ir norādīta papildu adrese Ogres novada teritorijā, un pašvaldībā bija saņemti vairāki iedzīvotāju un arī deputātu priekšlikumi piešķirt viņam balvu.
Izskanēja arī praktiski jautājumi. Rūdolfs Kudļa vēlējās zināt, vai balva tiks pasniegta kādā svinīgā pasākumā. Dzirkstīte Žindiga kolēģim atbildēja, ka par to domās tad, kad lēmums būs pieņemts, proti, kurā pasākumā un kādā formā sportistu apbalvot.
Balsošana gan bija ātra un vienbalsīga: visi 20 klātesošie deputāti nobalsoja pozitīvi. Līdz ar to A. Apinis saņems 1000 eiro naudas balvu no pašvaldības par savu izcilo sasniegumu pasaules čempionātā.
Kas notiks ar leģendāro kafejnīcu?
Ilgākas diskusijas raisīja jautājums par to, vai pašvaldībai būtu jāizbeidz līdzdalība SIA «Ogres Zelta Liepa» un jāuzsāk tai piederošo kapitāla daļu pārdošana. Deputātiem tika piedāvāts lēmumprojekts par līdzdalības izbeigšanu un jaunu iekšējo noteikumu izdošanu, kas regulētu kapitāla daļu pārdošanas kārtību.
Tika izklāstīts pašvaldības izvērtējums: uzņēmums darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomā, nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus kafejnīcā «Pie Zelta Liepas» un atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem. Kafejnīcas apkalpojošais personāls ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, kurus atbalsta viņu mentori – brīvprātīgie.
Lai gan sociālie mērķi tika sasniegti, uzņēmumam neizdevās nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu, piesaistīt investorus vai konkurēt brīvā tirgū. Pašvaldība secināja, ka tās līdzdalība vairs neatbilst likuma kritērijiem. Pašvaldībai pieder 100% SIA «Ogres Zelta Liepa» kapitāla daļu, kuru tirgus vērtība ir 3600 eiro, un tās būtu jāatsavina atklātā izsolē. Uzsvērts, ka arī Konkurences padomes norādītie konkurences neitralitātes riski papildus apliecina, ka pašvaldībai nav pamata turpināt dalību kapitālsabiedrībā.
Dace Kļaviņa uzsvēra, ka kafejnīcai darbs būtu jāturpina, taču jānoskaidro, kāpēc uzņēmums nonācis zaudējumos. Viņa aicināja izveidot domes izmeklēšanas komisiju, kurā būtu pārstāvji no visiem politiskajiem spēkiem, un līdz nākamā gada februāra beigām noskaidrot, kas novedis pie šādas finanšu situācijas. Ja tiktu konstatēti pārkāpumi, par tiem būtu jāziņo policijai.
U. Skudra piekrita, ka uzņēmuma pārraudzība ir bijusi nepietiekama. Viņš norādīja, ka maksātspējas problēmas bija redzamas jau iepriekš, un tas liecina par iespējamu bezdarbību no atbildīgo personu puses. Par to iestājoties kriminālatbildība. Deputāts teica, ka uzņēmums faktiski ir maksātnespējīgs un nespēj norēķināties par savām saistībām, tāpēc izmeklēšanas komisija esot nepieciešama, lai saprastu, kāpēc jautājums tik ilgi nav nonācis domes darba kārtībā.
A. Krauja nepalika atbildi parādā: ja kāds redz kriminālatbildības pazīmes, par to nekavējoties jāziņo tiesībsargājošām iestādēm. Viņš informēja, ka Valsts kontrole jau vērtēs uzņēmuma pārvaldību. Vienlaikus A. Krauja norādīja, ka pašvaldība saņēmusi vairākus zvanus no uzņēmējiem, kuri ir ieinteresēti piedalīties izsolē un turpināt sociālo uzņēmējdarbību. Viņaprāt, domei jānodrošina godīga izsole un jāļauj uzņēmējiem nākt ar saviem piedāvājumiem. «Ļaujam pabeigt darbu Valsts kontrolei un ļaujam uzņēmējiem nākt ar piedāvājumu, lai godīgā izsolē uzvar un turpina sociālo uzņēmējdarbību,» viņš mudināja un papildināja, ka sociālā uzņēmējdarbība vienmēr ir sarežģīta, taču, ja ir uzņēmēji, kas vēlas to turpināt pēc pašvaldības nosacījumiem, tad nevajadzētu stāties ceļā.
G. Sīviņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā deputāti tika informēti par nepieciešamību palielināt uzņēmuma pamatkapitālu. Uzņēmums tika subsidēts, jo sociālās uzņēmējdarbības modelis neparedz peļņu. Viņš uzsvēra, ka šī funkcija arī turpmāk būs subsidējama, un valsts atbalsts diemžēl nav bijis pietiekams. Viņš brīdināja, ka izmeklēšanas komisijas veidošana būtu politizēšana, un aicināja to nedarīt. Viņaprāt, kapitāla daļu pārdošana publiskā izsolē ir veids, kā saglabāt sociālās uzņēmējdarbības funkciju plašākā formā.
Savukārt Marisu Martinsonu satrauca, vai izsolē «kāds savējais» neiegūs uzņēmumu par labu cenu, viņa vārdiem izsakoties, nedabūs kādu labu konfekti.
Domes sēdē tika pieņemts lēmums izbeigt pašvaldības līdzdalību SIA «Ogres Zelta Liepa», nodot kapitāla daļas atsavināšanai, noteikt izsoles sākumcenu 3600 eiro un izdot noteikumus par pārdošanas kārtību.
Mazs kašķis par ziņojumu
Šajā sēdē deputāti, kā jau ierasts, atkal pakašķējās par izpilddirektora informatīvā ziņojuma pieņemšanu zināšanai. Ziņojumu prezentēja izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, un stāstījums izvērtās gana apjomīgs – stundu garš.
D. Kļaviņa vēlreiz atgādināja par agrāk solīto ziņojumu par slimnīcas darbību un komunālās saimniecības sistēmu, norādot, ka šajās jomās esot daudz neatliekamu darbu. Savukārt Santa Ločmele uzsvēra, ka D. Bārbales sniegtā informācija tiek iekļauta publiskajā pārskatā, taču viņai pietrūcis cita – atbildes par pieņemto lēmumu izpildi. Viņa norādīja, ka joprojām nav saņemtas atbildes uz iepriekš iesniegtajiem jautājumiem par pašvaldības tiesvedībām, to apjomu, rezultātiem, advokātu izmaksām un to avotiem. S. Ločmeles ieskatā būtu jārunā ne tikai par padarīto, bet arī par to, kas vēl darāms.
Pēc īsas vārdu apmaiņas un bez negaidītiem pārsteigumiem informatīvais ziņojums tika pieņemts zināšanai.
